2001 - ...
2000
Latvijas hokeja personības no 2000. līdz 2010.gadam

Kirovs Lipmans

Dzimis 1940.gada 5.novembrī Liepājā.

Sporta gaitas: kopš 1991.gada ir Latvijas Hokeja federācijas līdzbiedrs. 1998.gadā Kirovs Lipmans tika atkārtoti ievēlēts par Latvijas Hokeja federācijas prezidentu (saglabāja amatu līdz 2016.gadam). No tā brīža sākās nopiets darbs pie Latvijas hokeja saimniecības sakārtošanas. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija veikt haļļu celtniecības programmu. Ar K.Lipmana pūlēm tika uzcelta Liepājas hokeja halle, sākās haļļu celtniecības bums Latvijā. Šobrīd Latvijā ir 17 hokeja halles. 2006.gada Pasaules čempionāta vajadzībām tika uzcelta multifunkcionāla halle “Arēna Rīga”, kur savu mājvietu atrada Latvijas hokeja izlase un Rīgas “Dinamo”. Pateicoties hokeja haļļu celtniecībai, Latvijā lieliem soļiem attīstās bērnu un jauniešu hokejs. Hokeja reģionālā attīstība nebūtu iespējama bez jaunu ledus arēnu celtniecības, kā arī bez prezidenta Kirova Lipmana un federācijas darbinieku izbraukumiem uz prakstiski visiem valsts novadiem. Kirova Lipmana vadībā Latvijā tika noorganizēti 12 Pasaules čempionāta dažādās vecuma grupās, tajā skaitā arī 2006.gada Pasaules čempionāts pieaugušajiem. Pēc labi noorganizēta Pasaules čempionāta, Kirovs Lipmans saņēma apbalvojumu Latvijas Gada balva sportā.

Oļegs Znaroks

Latvijas izlasē aizvadījis 49 spēles, kurās guva 23 vārtus un atdeva 32 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1963.gada 2.janvārī Čeļabinskas apgabalā.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā uzbrucējs. Nodarboties ar hokeju sāka trīs gadu vecumā. O.Znaroks spēlēja Čeļabinskas “Traktorā” (1978.gadā, meistarkomandā 1981./1982.gadā). Izcīnījis Eiropas jauniešu čempionāta zelta medaļas. Pēc tam O.Znaroks spēlēja Rīgas “Dinamo” (junioros 1983.gadā, meistarkomandā 1984.-1991.gadā), “RASMS” (1992.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā). O.Znaroks ir arī PSRS čempionāta sudraba medaļas laureāts, bija PSRS izlases dalībnieks (1990./1991.gadā). Viņš spēlēja AHL “”Maine Mariners” (1992.gadā), “Landsberg” (1993-1995), “Vitkovice” (1994), “Freiburg” (no 1996.gada), “Aliansē” (1996.gadā). Latvijas Hokeja līgas izslēgšanas turnīra uzvarētājs. Vēlāk O.Znaroks piecas sezonas aizvadīja Vācijas klubā Freiburgas “Woelfe”, bet savu spēlētāja karjeru viņš beidza 2002.gadā, kad spēlēja Vācijas 2.bundeslīgas klubā Heilbronnas “Falken”. No 1995. līdz 1999.gadam piedalījās četros Pasaules čempionātos Latvijas hokeja izlases sastāvā, bija izlases kapteinis. Viņa gūtie vārti izšķirošajā spēlē ar Šveices izlasi 1996.gada Eindhovenā Pasaules čempionāta B grupā ļāva Latvijas izlasei pirmo reizi nokļūt spēcīgāko komandu divīzijā. Vairākus gadus O.Znaroks vadīja dažādas Latvijas junioru izlases un strādaja arī par vairāku iepriekšējo izlases treneru asistentu. No 2007. līdz 2011.gadam bija Latvijas izlases galvenais treneris. Viņa vadībā Latvijas izlase 2009.gadā Pasaules čempionātā iekļuva ceturtdaļfinālā. 2008.gadā O.Znaroks tika apstiprināts par KHL kluba Balašihas MVD galveno treneri. Pēc 2009./2010.gada KHL sezonas MVD komanda apvienojās ar Maskavas “Dinamo”, bet Znaroks tika apsriprināts par jaunizveidotā kluba galveno treneri. 2012. un 2013.gadā ar šo komandu O.Znaroks izcīnīja Gagarina kausu un tajos pašos gados tika atzīts par līgas labāko treneri. 2014.gadā O.Znaroks tika apstiprināts par Krievijas hokeja izlases galveno treneri. Tajā pašā gadā viņš ar Krievijas hokeja izlasi izcīnīja zelta medaļas Pasaules čempionātā.  No 2016.gada līdz 2018.gadam trenēja Sanktpēterburgas SKA vienību, bet 2019./2020.gada sezonā ir galvenais treneris Maskavas “Spartak” komandā.

 

Harijs Vītoliņš III

Latvijas izlasē aizvadīja 110 spēles, kurās guva 41 vārtus un atdeva 46 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1968.gada 30.aprīlī Rīgā.

Sporta gaitas: uzbrucējs. 1984.gadā bija Jaunatnes izlases dalībnieks. H.Vītoliņš spēlēja “Latvijas Bērzā” (1985./1986.gadā), Rīgas “Dinamo” (1987.gadā), “Essamikā” (1996.gadā). Izcīnījis republikas čempionu titulu. Savienības sacensībās spēlēja “Latvijas Bērzā” (1985.gadā), “RASMS” (1986.gadā, 1988./1989.gadā), Rīgas “Dinamo” (1987.-1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā). PSRS čempionāta sudraba medaļas laureāts un universiādes vicečempions, pasaules vicečempions junioriem. Ārzemēs H.Vītoliņš spēlēja CoHL “Thunder Bay Thunder Hawks” (1993.gadā), AHL New Heaven “Senators” (1993.gadā), Moncton “Hawks” (1994.gadā), Šveicē “Chur” (1993.gadā un no 1997.gada), “Rapperswil” (1995.gadā), NHL Vinipegas “Jets” (1994.gadā), Zviedrijā “Rögle” (1996.gadā). Īpaši veiksmīgi un rezultatīvi H.Vītoliņam izdevās nospēlēt Eindhovenā. 1996./1997.gada sezonā Vītoliņš atgriezās EHC Chur rindās. Šajā komandā viņš nospēlēja 6 sezonas, līdz 2002.gadā pievienojās citam Šveices klubam – HC Thurgau. Šajā klubā H.Vītoliņš aizvadīja divas sezonas, bet 2004./2005.gada sezonā, kas viņa spēlētāja karjera izvērtās pēdējā, viņš spēlēja trijos dažādos Šveices klubos. Latvijas izlases sastāvā H.Vītoliņš piedalījās astoņos Pasaules čempionātos, kā arī 2002.gada Olimpiskajās spēlēs. Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā H.Vītoliņam bija uzticēts nest Latvijas karogu. Piecus gaus viņš bija Latvijas nacionālās izlases trenera palīgs. No 2008.gada kopā ar O.Znaroku strādāja KHL klubā Balašihas MVD, bet vēlāk 2009./2010.gada sezonās par trenera asistentu Maskavas “Dinamo”. Kopā ar O.Znaroku vadīja Krievijsa hokeja izlasi un 2019./2020.gada sezonā ir trenera asistents Maskavas “Spartak” vienībā.

 

Sergejs Naumovs

Latvijas izlasē aizvadīja 102 spēles.

Dzimis 1969.gada 4.aprīlī.

Sporta gaitas: vārtsargs. Spēlēja “Latvijas Bērzā” (1987./1988.gadā). Izcīnījis republikas čempionu titulu un PSRS junioru čempionāta bronzas medaļas laureāts. Savienības sacensībās spēlēja “RASMS” (1987.-1991.gadā), “Dinamo” (1990./1991.gadā), “ACSK” (1992./1993.gadā), “Pārdaugavā” (1994.gadā). S.Naumovs spēlēja Ziemeļamerikā – “Sakramento” (1995.gadā), WCHL San-Diego “Gulls” (1996., 1998.gadā), IHL Longbīčas “Ice Dogs” (1997.gadā). Latvijas izlases dalībnieks no 1993.gada. Viņš piedalījās Pasaules čempionātā Slovēnijā (1993.gadā C grupā), Kopenhāgenā (1994.gadā B grupā), Bratislavā (1995.gadā B grupā), olimpisko spēļu atlases turnīrā Šefīldā (1993.gadā) un Rīgā (1996.gadā). Savu karjeru S.Naumovs uzsāka Rīgas “Dinamo” rindās, bet karjeras laikā galvenokārt spēlēja Krievijā un Ziemeļamerikā, 2 sezonas aizvadīja Zviedrijā. Latvijas hokeja izlases sastāvā viņš pirmo reizi piedalījās 1993.gada Pasaules čempionātā, kopš tā laika viņš ir spēlējis 11 Pasaules čempionātos, kā arī 2002. un 2006.gada olimpiskajās spēlēs.2008./2009.gada sezonā spēlēja Rīgas “Dinamo”, pēc tam kļuva par vārtsargu treneri. Kopā ar Vladislavu Tretjaku ikgadu rīko vārtsrgu nometni jaunajiem vārtsargiem.

 

Aigars Cipruss

Latvijas izlasē aizvadīja 172 spēles, kurās guva 50 vārtus un izdarīja 62 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1972.gada 12.janvārī Rīgā.

Sporta gaitas: uzburcējs. Savas hokejista gaitas uzsāka “Latvijas Bērzā” 1977.gadā. Viņa pirmais treneris bija Uldis Opits. A.Cipruss spēlēja jauniešu izlasē (1988.gadā), “Dinamo” (1989.gadā), “RASMS” (1990./1991.gadā), “Pārdaugavā” (1993.gadā). Divas reizes izcīnījis republikas čempionu titulu. Savienības sacensībās viņš pārstāvēja komandas “RASMS” (1990.-1992.gadā), Rīgas “Dinamo” (1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā), “Pārdaugava” (1993./1994.gadā). Pēc tam viņš vairākus gadus aizvadīja dažādas Amerikas hokeja līgās. Ilgāko savas karjeras posmu A.Cipruss aizvadīja Somijas SM-līgā no 1997.gada līdz 2003.gadam. Pēc tam A.Cipruss pievienojās Maskavas “Spartak”, kuram palīdzēja atgriezties Krievijas Superlīgā. 2005.gadā viņš atgriezās Latvijas klubu rindās, palīdzot Rīga 2000 komandai izcīnīt Baltkrievijas Atklātā čempionāta bronzas godalgas. Nākamo sezonu A.Cipruss uzsāka Latvijā DHK “Latgale” sastāvā, bet pēc tam pievienojās Itālijas klubam A&O Asiago. 2007.gada vasarā viņš pievienojās Dānijas hokeja līgas klubam Esbjergas IF. Latvijas izlases sastāvā viņš spēlēja jau no izlases atjaunošanas pirmsākumiem, debitējot jau pirmajā Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē pret Lietuvas izlasi 1992.gada 7.novembrī. Šajā spēlē viņš guva pirmos vārtus atjaunotās Latvijas valstsvienības labā (jau mača 26.sekundē). Pavisam A.Cipruss piedalījās 11 Pasaules čempionātos un divās Olimpiskajās spēlēs. Pēc 2008.gada sezonas Kontinentālās hokeja līgas komandā Rīgas “Dinamo”, 2009.gadā viņš nolēma beigt profesionālo karjeru, kļūstot par “Dinamo” kluba menedžeri un fārmkluba treneri. Pēc tam viņš bija HK “Juniors” galvenais treneris un Latvijas U-20 izlases trenera palīgs.

 

Andrejs Ignatovičs

Latvijas izlasē aizvadīja 93 spēles, kurās guva 30 vārtus un atdeva 45 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1971.gada 24.martā Rīgā.

Sporta gaitas: uzbrucējs. A.Ignatovičs sāka spēlēt hokeju “Latvijas Bērzā” 1977.gadā un viņa pirmais treneris bija Edgars Šteinbergs. Savas karjeras laikā viņš spēlēja “Latvijas Bērzā” (1987.gadā), “Dinamo” (1988.gadā), “RASMS” (1989.gadā), “Pārdaugavā” (1993.gadā). Divas reizes izcīnījis republikas čempionu titulu. A.Ignatovičs ir izcīnījis PSRS jauniešu čempionātā 3.vietu Minskas “Junostj” komandas sastāvā un 2.vietu PSRS junioru čempionātā. Viņš spēlēja “RASMS” (1988./1989.gadā, 1992.gadā), Ļeņingradas “ASK-2” (1990./1991.gadā), “Pārdaugavā” (1993.-1995.gadā), Dānijas klubā “Hvidovre” (1996.gadā). 1998./1999.gada sezonā spēlēja Somijas klubā Hermes Kokkola, bet nākamajo sezonu pavadīja Zviedrijas kluba Djurgardens IF rindās. Nākamajā sezonā viņš atgriezās Olofstromā. 2003./2004.gada sezonā A.Ignatovičs spēlēja Zviedrijā, IFK Arboga klubā, bet pēc šīs sezonas atgriezās Latvijā. Latvijas hokeja izlases sastāvā viņš spēlēja 5 Pasaules čempionātis un 1994.gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. A.Ignatovičs aizvadīja trīs sezonas HK “Rīga 2000”, kuru laikā kļuva par trīskārtēju Latvijas čempionu. 2007.gada sezonu aizvadīja ASK/Ogre komandas sastāvā, pēc tam turpināja spēlētāja karjeru Polijas klubā KH “Torun”. Tam sekoja vēl divas sezonas Krievijas 1.līgas klubā Kļinas “Titāns”. Pēc profesionāla hokejista karjeras beigām viņš strādāja ar jauniešiem hokeja klubā “Rīga”.  2014./2015.gada sezonā viņš bija galvenā trenera palīgs Grodņas “Neman” komandā un Viļņas “Zalgiris” jauniešu komandas galvenā trenera palīgs. No 2015. līdz 2018.gadam viņš bija HS Rīga galvenā trenera palīgs, bet 2019./2020.gada sezonā viņš strādā kā HK “Kurbads” galvenais treneris.

 

Sergejs Čudinovs

Latvijas izlasē aizvadīja 67 spēles, kurās guva 19 vārtus un atdeva 24 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1962.gada 10.septembrī Čeļabinskā.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā aizsargs. Hokejista gaitas uzsāka Čeļabinskas “Traktorā” (1968.gadā, meistarkomandā 1981.-1984.gadā). Viņš spēlēja Sverdlovskas “ASK” (1984.-1987.gadā), Rīgas “Dinamo” (1988.-1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā). S.Čudinovs ir PSRS čempionāta sudraba medaļas laureāts. Viņš spēlēja arī Vācijā “Ravensburg” (1993.-1995.gadā), “Schongau” (1996.gadā), “Neuweit” (1997.gadā), “Nordhorn” (1998.gadā). Bija Latvijas izlases dalībnieks no 1993.gada, piedalījās Pasaules čempionātā Slovēnijā (1993.gadā C grupā), Bratislavā (1995.gadā B grupā), Eindhovenā (1996.gadā B grupā), Somijā (1997.gadā), Olimpisko spēļu atlases turnīrā Šefīldā (1993.gadā) un Rīgā (1996.gadā). Kā spēlētāju viņu var raksturot kā uzbrūkošā stila aizsargu, kas izcēlās ar augstu rezultivitāti. No 1996.gada līdz pat 2005.gadam S.Čudinovs spēlēja Vācijā deviņos dažādos klubos. No 2005.gada viņš bija vecākais treneris EV Furstenfeldbruck Vācijas līgā, 2010.gadā bija vecākais treneris EHC Bayreuth komandā.

 

 Konstantīns Grigorjevs

Latvijas izlasē aizvadīja 43 spēles, kurās guva 8 vārtus un izdarīja 21 rezultatīvu piespēli.

Dzimis 1966.gada 21.jūnijā Rīgā.

Sporta gaitas: aizsargs. K.Grigorjevs sāka hokejista gaitas “Latvijas Bērzā” apmēram 1976.gadā (pieaugušo komandā spēlēja 1982.-1984.gadā) un viņa pirmais treneris bija Andris Siliņš. K.Grigorjevs spēlēja “Dinamo” (1985.gadā), “Ķekavā” (1986.gadā), “Pārdaugavā-II” (1993.gadā), “NIK’s-Brih” (1995./1996.gadā). Četras reizes izcīnījis republikas čempionu titulu un kļuvis par PSRS junioru čempionāta sudraba medaļas laureātu. Karjeras laikā spēlējis arī “Latvijas Bērzā” (183./1984.gadā), Rīgas “Dinamo” (1985.-1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā), “Pārdaugavā” (1993.-1995.gadā). K.grigorjevs ir izcīnījis vicečempionu titulu PSRS un AEHL “Juniora” sastāvā 1996.gadā. Viņš spēlēja Dānijā komandās “Vojens” (1997.gadā) un “Hvidovre” (1998.gadā). Latvijas izlases spēlētājs no 1993. līdz 1997.gadam un piedalījies Pasaules čempionātā Slovēnijā (1993.gadā C grupā), Kopenhāgenā (1994.gadā B grupā), Eindhovenā (1996.gadā B grupā), Olimpisko spēļu atlases turnīrā Šefīldā (1993.gadā). 2011.gadā viņš trenēja Latvijas virslīgas klubu HS Rīga/LSPA.

 

Sergejs Seņins

Latvijas izlasē aizvadīja 105 spēles, kurās guva 34 vārtus un izdarīja 36 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1972.gada 16.aprīlī Rīgā.

Sporta gaitas: uzbrucējs. Trenēties hokeju sāka apmēram septiņu gadu vecumā un viņa pirmais treneris bija Aivars Skudra. S.Seņins spēlēja Rīgas “Dinamo” (1987./1988.gadā), “RASMS” (1989-1991.gadā), “Pārdaugavā” (1993.gadā), “LB/Essamikā” (1997.gadā). Viņš ir četras reizes izcīnījis republikas čempionu titulu. S.Seņins ir PSRS junioru čempionāta sudraba medaļas laureāts un PSRS jaunatnes čempionāta zelta godalgas ieguvējs Maskavas “Dinamo” sastāvā. Savienības sacensībās viņš spēlēja “RASMS” (1989.-1992.gadā), “Dinamo” (1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā), “Pārdaugavā” (1993.-1995.gadā). S.Seņins ir kļuvis par AEHL čempionu “Juniora” sastāvā 1997.gadā. Viņš arī spēlēja komandās “Peiting” (1994. un 1996.gadā), “Pfronten” (1996.gadā), Čerepovecas “Severstaļ” (1997.gadā), “Fredrikshavn” (1998.gadā). Latvijas izlases spēlētājs no 1993.gada un piedalījās Pasaules čempionātā Slovēnijā (1993.gadā C grupā), Kopenhāgenā (1994.gadā B grupā), Bratislavā (1995.gadā B grupā) un Somijā (1997.gadā).

 

Sandis Ozoliņš

Latvijas izlasē aizvadīja 33 spēles, kuru laikā guva 9  vārtus un atdeva 26 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1972.gada 3.augustā Siguldā.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā uzbrūkošais aizsargs. Nodarboties ar hokeju sāka sešu gadu vecumā un viņa pirmais treneris bija Ģirts Ūdris. S.Ozoliņš Latvijā spēlēja “Ķekavā” (1988./1989.gadā), “RASMS” (1990.gadā) un ir izcīnījis republikas čempionu titulu. Savienības sacensībās spēlēja “RASMS” (1991.gadā), “Dinamo” (1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā). Viņš ir Pasaules junioru čempions un sudraba medaļas laureāts PSRS izlases sastāvā. S.Ozoliņš spēlēja Ziemeļamerikā IHL komandā Kanzasas “Bladers” (1992.gadā), Nacionālajā hokeja līgas komandās Sanhosē “Sharks” (no 1993.gada līdz 1996.gadam), Kolorado “Avalanche” (no 1996.gada līdz 2000.gadam). 1995./1996.gada sezonā, spēlējos Kolorādo “Avalanche” komandā, ieguva Stenlija Kausu. No 2000. līdz 2003.gadam S.Ozoliņš spēlēja trīs dažādos NHL klubos: Karolīnas “Hurricanes”, Floridas “Panthers” un Anaheimas “Mighty Ducks”. Anaheimas komandā viņš spēlēja līdz 2005./2006.gada sezonai, jo 2006.gada martā latvietis tika aizmainīts uz Ņujorkas “Rangers”, bet 2007.gada novembrī noslēdza līgumu uz vienu gadu ar klubu Sanhosē “Sharks”. S.Ozoliņš bija viens no trijiem Norisa balvas finālistiem 1996./1997.gadā, kā arī piedalījās septiņās NHL All-Star spēlēs. No 2009.gada spēlēja KHL klubā Rīgas “Dinamo” komandā kā kapteinis, pēc tam pavadīja vienu sezonu Mitišču “Atlant” klubā un atgriezās “Dinamo” sastāvā 2013./2014.gada sezonā. Pēc profesionāla spēlētāja karjeras beigām, viņš 2011.gadā bija Latvijs hokeja izlases ģenerālmenedžeris. Kā treneris viņš debitēja Rīgas “Dinamo” kā trenera asistents, bet 2017./2018.gada sezonā uz dažām spēlēm bija komandas galvenais treneris. No 2018./2019.gada sezonas viņš ir Ņižņijnovgorodas “Torpedo” galvenā trenera asistents.

 

Sergejs Žoltoks

Latvijas izlasē aizvadīja 42 spēles, kurās guva 29 vārtus un atdeva 21 rezultatīvu piespēli.

Dzimis 1972.gada 2.decembrī Rīgā un miris 2004.gada 3.novembrī.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā uzbrucējs. S.Žoltoks ir spēlējis Rīgas “Dinamo” (1987.-1989.gadā), “RASMS” (1990.gadā) un ir izcīnījis republikas čempionu titulu. Savienības sacensībās viņš apēlēja komandās “RASMS” (1989.-1991.gadā), Rīgas “Dinamo” (1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā). Viņš ir izcīnījis PSRS jauniešu čempionu titulu Maskavas “Dinamo” sastāvā un kļuvis par Eiropas vicečempionu jauniešiem, pasaules čempionu un vicečempionu junioriem. S.Žoltoks spēlēja Ziemeļamerikā NHL komandās Bostonas “Bruins” (1993./1994.gadā), Otavas “Senators” (1997./1998. gadā), Monreālas “Canadiens” (1999./2000.gadā), Edmontonas “Oilers” (2000./2001.gadā), Minesotas “Wild” (no 2001. līdz 2004.gadam), Nešvilas “Predators” (2003./2004.gadā); AHL komandās Providences “Bruins” (1993.-1995.gadā), Frederiktonas “Canadiens” (1998./1999.gadā), Kvebekas “Citadelles” (1999./2000.gadā); IHL komandā Las Vegasas “Thunder” (1996./1997.gadā). S.Žoltoks mira 2004.gada 3.novembrī Minskā, spēlē, kurā tikās S.Žoltoka pārstāvētā HK Rīga 2000 un Minskas “Dinamo”. S.Žoltoka vārdā tika nosaukta Rīgas 55.vidusskola un kopš 2005.gada Latvijā notiek S.Žoltoka piemiņas turnīrs, kurā sacenšās vairāku valstu jauniešu izlases.

 

Kārlis Skrastiņš

Latvijas izlasē aizvadījis 151 spēli, kurā guvis 28 vārtus un atdevis 38 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1974.gada 9.jūlijā Rīgā un miris 2011.gada 7.septembrī Jaroslavļā.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā aizsargs. K.Skrastiņš sāka spēlēt hokeju piecu gadu vecumā un viņa pirmais treneris bija H.Hincenbergs. Latvijā viņš spēlēja “RER” (1990./1991.gadā), “Pārdaugavā” (1992./1993.gadā) un ir izcīnījis Latvijas čempionu titulu. Savienības sacensībās spēlēja komandās “RASMS” (1991./1992.gadā), “Pārdaugavā” (1993.-1995.gadā). Spēlējis arī TPS “Turku” (no 1996.gada), kļuvis par Eirolīgas čempionu, Eiropas superkausa ieguvēju un divkārtēju Somijas vicečempionu. Viņš bija Latvijas jauniešu (1993./1994.gadā), junioru (1993./1994.gadā) un pieaugušo izlases spēlētājs. Pēc trīs sezonām Somijā, K.Skrastiņš jau bija kļuvis par augstāka līmeņa hokejistu un devās uz ASV, kur Nacionālās hokeja līgas kluba Nešvilas “Predators” sastāvā debitēja 1998.gadā. Nacionālajā hokeja līgā viņu uzskatīja par stabilu aizsargu, “melnā darba” darītāju. Pēc piecām sezonām Nešvilas “Predators” komandā, 2003.gadā K.Skrastiņš parakstīja līgumu ar Kolorādo “Avalanche”, kur nospēlēja līdz 2008.gadam. Laika periodā, kamēr viņš spēlēja Kolorādo, viņš uzstādīja NHL rekordu pēc kārtas aizvadīto spēļu skaitā starp aizsargiem. Tā kā tas bija rekords gan Ziemeļamerikā, gan Latvijā, viņš iemantoja apzīmējumu “Dzeldz vīrs”. Šo statusu viņš guva 2007.gada 8.februārī, kad viņš aizvadīja 487 spēli. 2004./2005.gada sezonas NHL lokauta laikā K.Skrastiņš spēlēja HK “Rīga 2000” komandā, kļūstot par Latvijas čempionu. 2007./2008.gada sezonas laikā K.Skrastiņš tika aizmainīts uz Floridas “Panthers” komandu, bet 2009.gadā viņš sāka spēles Dalasas “Stars”, kur spēlēja līdz 2011.gadam. 2011./2012.gada sezonā viņš gatavojās spēlēt komandā Jaroslavļas “Lokomotiv”, taču sezonai vēl nesākoties, 7.septembrī K.Skrastiņš gāja bojā lidmašīnas katastrofā kopā ar visu komandu.

 

Aleksandrs Ņiživijs

Latvijas izlasē aizvadīja 227 spēles, kurās guva 39 vārtus un atdeva 85 rezultatīvas piespēles.

Dzimis 1976.gada 16.septembrī Rīgā.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā uzbrucējs. Spēlēt hokeju A.Ņiživijs sāka sešu gadu vecumā un viņa pirmais treneris bija Edmunds Vasiļjevs. Latvijā A.Ņiživijs spēlēja “Pārdaugavā II” (1992.gadā), “Pārdaugavā I” (1993.gadā), “Hokeja centrā” (1994.gadā), “Juniorā” (1996.gadā). Divas reizes izcīnījis Latvijas čempionu titulu. Savienības sacensībās spēlēja “Pārdaugavā” (1994./1995.gadā), Jaroslavļas “Torpedo” (no 1996.gada). 1997.gadā viņš izcīnīja Krievijas čempionu titulu. A.Ņiživijs ir Latvijas jauniešu (1993./1994.gadā), junioru (1993.-1996.gadā) un pieaugušo izlases spēlētājs. No 1996.gada sezonas līdz 2001.gadam spēlēja Jaroslavļas “Lokomotiv” komandā. Nākamās divas sezonas viņš spēlēja Maskavas “Dinamo” komandā, bet 2002./2003.gada sezonā spēlēja Permas “Molot-Prikamie” komandā. Pēc tam divas sezonas aizvadīja Latvijas klubā HK “Rīga 2000”. 2004./2005.gadā spēlēja Zviedrijas klubā IF Björklöven. Nākamās trīs sezonas A.Ņiživijs aizvadīja Ņižņijnovgorodas komandā “Torpedo”. No 2008. līdz 2014.gadam spēlēja Rīgas “Dinamo” (starpā 2012./2013.gada sezonā 7 spēlēs aizvadīja Prāgas komandā “Lev”).  Pēc profesionāla hokejista karjeras beigām A.Ņiživijs strādāja kā trenera palīgs Rīgas “Dinamo” (n0 2014. līdz 2018.gadam), HK “Rīga” (2016./2017.gada sezonā, 2019./2020.gada sezonā), kā galvenais treneris HK “Rīga” (2016./2017.gada sezonā) un HK “Lido” (2018./2019.gadā).

 

Aleksandrs Semjonovs

Latvijas izlasē aizvadīja 214 spēles, kurās guva 38 vārtus un atdeva 81 rezultatīvu piespēli.

Dzimis 1972.gada 8.jūnijā Rīgā.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā uzbrucējs. Sāka spēlēt hokeju “Dinamo” (1982.gadā) un viņa pirmais treneris bija Hmeļņickis. A.Semjonovs spēlēja “RER” (1986.gadā), “RHS” (1987.gadā), jaunatnes izlasē (1988.gadā), Rīgas “Dinamo” (1989.gadā), “RASMS” (1990.gadā), “Pārdaugavā II” (1993.gadā). Viņš ir izcīnījis republikas čempionu titulu. Savienības sacensībās viņš spēlēja Ļeņingradas “ASK-2” (1991.gadā), “RASMS” (1992.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā), “Pārdaugavā” (1993.-1995.gadā). Ārzemēs A.Semjonovs spēlēja Hermes “Kokkola” (1996.gadā), “Vojens” (no 1997.gada). Viņš ir Latvijas izlases spēlētājs no 1993.gada. Savas profesionālās hokeja karjeras laikā spēlēja vairāko Somijas, Zviedrijas, Krievijas un Dānijas klubos. Latvijas hokeja izlases rindās A.Semjonovs spēlēja jau kopš atjaunotās izlases pirmajām spēlēm un ilgus gadus bija neatņemams izlases balsts. Viņš palīdzēja izlasei 11 Pasaules čempionātos un Olimpisko spēļu turnīrs. 2007.gada 13.aprīļa spēlē pret Somijas izlasi, kopā ar Leonīdu Tambijevu, kļuva par pirmajiem Latvijas hokeja izlases hokejistiem, kas sasniedza 200 aizvadīto oficiālo spēļu slieksni Latvijas hokeja izlases rindās.

 

Leonīds Tambijevs

Latvijas izlasē aizvadīja 208 spēles, kurās guva 66 vārtus un atdeva 84 piespēles.

Dzimis 1970.gada 26.septembrī Rīgā.

Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā uzbrucējs. Spēlēt hokeju sāka “Dinamo” (1976.gadā; pieaugušo omandā no 1987.gada) un viņa pirmais treneris bija Aivars Skudra. L.Tambijevs spēlēja “Latvijas Bērzā” (1988.gadā), “RASMS” (1989.gadā), “Pārdaugavā II” (1993.gadā) un divas reizes ir izcīnījis republikas čempionu titulu. Viņš ir arī PSRS junioru čempionātu sudraba un bronzas medaļu ieguvējs. Savienības sacensībās viņš pārstāvēja “RASMS” (1989.gadā, 1992.gadā), Ļeņingradas “ASK-II” (1990.gadā), Ļeņingradas “ASK” (1991.gadā), “Rīga-Stars” (1992.gadā), “Pārdaugavā” (1993.-1995.gadā). Ārzeēs L.Tambijevs spēlēja komandās “Hvidovre” (1996.-1998.gadā), Raumas “Lukko” (1998.gadā). Par viņa karjeras augstāko punktu tiek uzskatīts laiks, kad no 1997. līdz 2000.gadam, hokejists spēlēja Raumas “Lukko” sastāvā un Somijas SM-liiga sacensībās. Šajā laikā 130 spēlēs L.Tambijevs spēja gūt 105 rezultivitātes punktus. Pēc tam 2003./2004.gada sezonā spēlēja Somijā Tamperes “Tappara” komandā. L.Tambijevs spēlēja Latvijas izlasē kopš pirmās oficiālas spēles un pārstāvēja valstsvienības krāsas 16 Pasaules čempionātos un divos olimpisko spēļu hokeja turnīros. 2007.gada 13.aprīļa spēlē pret Somijas izlasi, kopā ar Aleksandru Semjonovu kļuva par pirmajiem Latvijas hokeja izlases spēlētājiem, kas sasniedza 200 aizvadīto oficialo spēļu slieksni Latvijas hokeja izlases rindās. L.Tambijevs ir viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlases hokejistiem. Pēc profesionālā hokejista karjeras beigām viņš uzsāka trenera karjeru, kad kļuva pargalveno treneri SK Rīga. Viņš bija arī treneris U-18 un U-20 izlasēm. 2019./2020.gada sezonā strādā kā galvenais treneris Krievijas Augstākās līgas kluba Karagandas “Saryarka”.