Hokejists un mākslinieks – uzticīgs Latvijai.

1927. g. 8. jūlijā Rīgā pasaulē nāca Haralds Norītis. Daudziem latviešiem viņš ir zināms kā mākslinieks – gleznotājs un grafiķis. Savukārt Latvijas sporta vēstures cienītājiem šis vārds saistās ar talantīgu jauno hokejistu 20. gs. 40. gados. Ar panākumiem Haralds spēlēja arī futbolu “US” komandā.

Pirmie soļi uz ledus Haraldam Norītim bija uz dažādiem “ledus pleķiem” Rīgas centrā, tostarp “Latvijas Sporta Biedrības” (“LSB”) slidotavā, kuras teritorijā tagad mājo Rīgas 49. vidusskola. Tur 20. gs. 30. gados Haralds varēja nolūkoties, kā to dara viņa tēvoči (mammas brāļi) – Artūrs un Elmārs Bauri, kuri tolaik spēlēja hokeju “LSB” sastāvā.

20. gs. 40. gadu sākumā tobrīd 14 gadus vecais Haralds Norītis nonāca “Universitātes Sports” (“US”) hokeja vienībā. Kara laikā “US” bija spēcīgākā komanda, kas pulcēja agrākās Latvijas hokeja izlases kodolu, un Haralds, kā jaunpienācējs spēlēja galvenokārt “US” otrajā sastāvā. Taču kara laika sporta apskatnieki pamanīja jauno, talantīgo Norīti.

Ne velti, kad 1943. g. februārī tika plānota Rīgas – Kēnigsbergas pilsētu sacīkste hokejā, Rīgas izlases kandidātu sastāvā bija arī tobrīd tikai 15 gadus vecais Haralds Norītis. Atkušņa dēļ iecerētā spēle nevarēja notikt, taču iekļaušana kandidātos bija nopietns panākums. Jo, nepastāvot Latvijas valstsvienībai, Rīgas izlase bija tobrīd spēcīgāko latviešu hokejistu izlase.

Otrā pasaules kara beigu posmā Haralds Norītis nonāca Vācijā un pēc kara spēlēja hokeju “HC Augsburg” sastāvā (“HCA”; 1947-1948). Augsburgā bija pulcējusies īstena trimdas latviešu hokeja izlase. Mūsējo te bija tik daudz, ka vācieši šo vienību bija nodēvējuši par “Letten Manschaft”. Te spēlēja gan sava laika Latvijas izlases hokejisti, gan jaunie talantīgie, kuriem valstsvienībā nebija lemts uzspēlēt.

Haralds Norītis itin veiksmīgi iekļāvās “HC Augsburg” sastāvā, taču ļoti drīz, 20. gs. 40. gadu beigās, hokeja karjerai nācās pielikt punktu… Sākumā tā bija šķietami vienkārša kreisā elkoņa trauma, taču sekas diemžēl bija diezgan skarbas – asins saindēšanās un cīņa par to, lai saglābtu roku. “Dzīve un mērķi radikāli mainījās,” atceras Haralds Norītis.

Drīz pēc tam Haralds Norītis izceļoja uz Austrāliju, absolvēja Nacionālo mākslas skolu Sidnejā un kļuva par ievērojamu latviešu mākslinieku. Īpašs paldies Haraldam Norītim par bagātīgo informatīvo un vizuālo materiālu, ko viņš sniedza Latvijas hokeja vēstures izpētei.

Haralds Norītis miris 2019.gada 28.novembrī.

(teksta autors Andris Zeļenkovs, publicēts Latvijas sporta vēstures un statistikas pētnieku lapā, https://www.facebook.com/photo.php?fbid=10214992003260822&set=gm.255720731900062&type=3&theater)