Sava laika labākie

Latvijas hokeja vēstures 80 gados vienmēr ir atradušies drosmīgi un pašaizliedzīgi hokejisti, kuri ir gatavi nepieļaut, ka ripa nonāk mūsu vārtos. Viņi ir pelnījuši cieņas izrādīšanu, jo bijuši īpaši drosmīgi.

Viņu dzīves moto – viens par visiem! Par katru no viņiem savs stāsts. Vispirms, atbilstoši vēsturei, mēģināsim izcelt tos, kuriem tas savā laikā izdevies vislabāk – vārtsargiem ar vārdu hokeja vēsturē:

1. Herberts Kuške (1913-1994)
2. Roberts Lapainis (1913-1947)
3. Harijs Mellups (1927-1950)
4. Imants Spundiņš (1927-1998)
5. Uldis Opits (1932)
6. Anatolijs Micītis (1941-1990)
7. Viktors Afoņins (1947-2018)
8. Mihails Vasiļonoks (1948)
9. Vladimirs Bistrovs (1952-2008)
10. Vitālijs Samoilovs (1962)
11. Artūrs Irbe (1967)
12. Pēteris Skudra (1973)
13. Sergejs Naumovs (1969)
14. Edgars Masaļskis (1980)

Kurš pabīdīs uz augšu latiņu, ko uzstādījis Artūrs Irbe? Kurš nākamais izcīnīs Olimpisko medaļu?

Herberts Kuške

Dzimis 1913.gada 5.martā un miris 1994.gada 29.decembrī Toronto, Kanādā.

Latvijas izlases vārtsargs. Sešas reizes izcīnījis Latvijas hokeja līgas čempionu titulu 1930./1931., 1931./1932. un 1932./1933.gada sezonā Rīgas “Union” sastāvā, bet 1934./1935., 1935./1936., 1937./1938. un 1938./1939.gada sezonā Rīgas “ASK” sastāvā. Latvijas hokeja izlases sastāvā aizvadījis 18 spēles un bija valstsvienības rindās 1933., 1935., 1938. un 1939.gada Pasaules čempionātos. Latvijas izlases sastāvā piedalījies 1932.gada Eiropas čempionātā. Kā vārtsargs Latvijas izlases sastāvā piedalījās 1936.gada IV Ziemas olimpiskajās spēlēs. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Dānijā un Kanādā.

Roberts Lapainis

Dzimis 1913.gada 17.oktobrī Seces pagastā un miris 1947.gada septembrī.

Latviešu vārtsargs. Spēlējis “US” (no 1932. līdz 1940.g., 1942. un 1944.g.), “Dinamo” (1941. un 1947.g.) un “ASK” (1943.g.). Aizvadījis Latvija izlasē 19 spēles, kuru laikā piedalījies četros PEČ un vienās olimpiskajās spēlēs. Divkārtējs Latvijas meistars “US” sastāvā 1937. un 1940.gadā. Izcīnīta 4.vieta PSRS čempionātā Rīgas “Dinamo” sastāvā 1947.gadā. Uzskatāms par vienu no izcilākajiem Latvijas pirmskara vārtsargiem, īpaši veiksmīgi spēlējis 1938.gada Pasaules čempionātā Prāgā.

Harijs Mellups

Dzimis 1927.gada 22.novembrī Rīgā un miris 1950.gada 7.janvārī Sverdlovskā.

H.Mellupa pirmais treneris bija viņa vecākais brālis Augusts. Pirmais sporta veids ar kuru sāka nodarboties bija bokss, pēc tam arī hokejs, basketbols, futbols.

1943.gadā H.Mellups izcīnīja meistartitulu boksā junioriem spalvas svarā un jau 1944.gada 27.februārī piedzīvoja savu pirmo spēli hokejā. Hokejs nav vienīgais sporta veids ar kuru viņš aktīvi nodarbojās. 1945.gadā kļuva par republikas čempionu futbolā “Dinamo” sastāvā. Tikai 1946.gadā hokejs ņēma virsroku pār boksu un futbolu, bet tomēr 1947.gadā, jau būdams Rīgas “Dinamo” vārtsargs, H.Mellups izcīnīja Rīgas čempiona titulu boksā vieglajā svarā.

Harija Mellupa vārtsarga karjera Rīgas “Dinamo” sastāvā

1946./1947.g. “Dinamo” vārtos spēlēja Roberts Lapainis un Harijs Mellups, kam PSRS pirmajā hokeja čempionātā 6 spēles.
1947./1948.g. “Dinamo” sastāvā Harijam Mellupam 18 spēles.
1848./1949.g. Harijs Mellups jau ir “Dinamo” pirmais vārtsargs, otrais vārtsargs Augusts Pētersons. 1948.gadā H.Mellups tika iekļauts Maskavas (praktiski PSRS) izlases sastāvā un piedalījās starptautiskajās sacensībās Prāgā, kur izplenījās ļoti augstu novērtējumu. Sezonas laikā arī pārcēlās uz GKS un 1950.gada 7.janvārī kopā ar GKS komandu traģiski gāja bojā lidmašīnas katastrofā.

Par Harija Mellupa īso, bet spilgto sportisko dzīvi, viņa lielisko vārtsarga spēli saglabājušās neizdzēšamas pēdas Latvijas sporta vēsturē un granīta piemineklis kalna pakājē pie Sverdlovskas.

Imants Spundiņš

Dzimis 1927.gada 22.maijā Rīgā un miris 1998.gada 2.novembrī Rīgā.

Sporta nodarbībās iesaistījies pateicoties 9.Zemitānu pamatskolas fizkultūras skolotājam Mazutim. Nodarbojies ar basketbolu un volejbolu, galvenokārt ar futbolu vasarā, bet hokeju ziemā. Piemērs futbolā – Alfons Jēgers, bet hokejā – Roberts Lapainis. Vārtsargu tehnikas pamatus apguva pašmācības ceļā – vērojot un mēģinot atdarināt citu vārtsargu spēli. Kara laikā atrada iespēju nodarboties ar futbolu sporta biedrībā “Amatieris”.

1945.g. iekļauts Latvijas jaunatnes futbola izlasē, kur spēlēja kopā ar H.Mellupu. Hokejā kā vārtsargs I.Spundiņš ienāk tikai 1948.gadā, kad startēja PSRS B grupā Rīgas “Daugavas” sastāvā. 1949.-1950.gadā piedalījās Republikas čempionātā Rīgas “Spartaka” sastāvā. 1950./1951.gada sezonā “Daugavas” meistarkomandā aizstāj ne visai pārliecinošo Vladimiru Briedi un aizvada tur 7 sezonas. Šajā sezonā abiem vārtsargiem kopā aizvadītas 10 spēles un izcīnīta 10.vieta PSRS čempionātā. Nākamajā 1951./1952.gada sezonā I.Spundiņš rādīja stabilu sniegumu un kļuva par komandas pirmo vārtsargu. Šajā sezonā Rīgas “Daugava” PSRS čempionātā aizvadīja 16 spēles un palika 5.vietā. 1952.-1954.g. joprojām paliek kā komandas pirmais vārtsargs. 1954./1955.g. sezonā tiek atzīts par vienu no labākajiem PSRS vārtsargiem. 1956./1957.g. sezona I.Spundiņam bija pēdējā meistarkomandā, pirmā vārtsarga vietu pēc viņa ieņēma U.Opits.

Pēc meistarkomandas pamešanas, turpināja piedalīties republikas mēroga sacensībās. 1959.-1961.g. spēlēja RER komandas sastāvā, bet 1963.gadā pārstāvēja “Latvijas Bērzu”. Kad pārstāja aktīvi pats nodarboties ar sportu, strādāja par futbola treneri jaunatnes komandām.

Uldis Opits

Dzimis 1932.gada 3.februārī Daugavpilī.

Bērnību pavadīja Grīziņkalna apkārtnē un 14 gadu vecumā uzsāka nodarboties ar futbolu “Lokomotīvē” pie Alekseja Auziņa. 17 gadu vecumā VEF treneris Roberts Pakalns uzaicina Uldi izmēģināt sevi vārtos. Strauji progresējot, gūst iespēju sargāt vārtus republikas komandas vārtos, no kurienes 20 gadu vecumā tiek uzaicināts uz “Daugavas” meistarkomandu. Tajā viņš aizvadīja 8 sezonas.

1952./1953.gada sezonā U.Opits spēlē “Daugavā” kā otrais vārtsargs, bet 1953./1954.g. sezonu atkal pavada republikas komandā VEF. 1954.gadā atgriezās atkal “Daugavā”, kur nospēlēja kā pirmais vārtsargs līdz pat 1960./1961.g. sezonai, kad sargāja RVR komandas vārtus. Ar šo sezonu U.Opits beidza startēt vissavienības sacensībās.

Trenera darbs beidzot karjeru

Strādāja par treneri “RER” (1962.-1963.), “AEAR” (1963.-1964.), “Latvijas Bērzā” (1964.-1969.). Dinamo sistēmā strādāja kā junioru un jauniešu treneris un arī organizators (1969.-1977.g.). Strādāja arī kā administrators “Latvijas Bērza” meistarkomandā 1987.gadā un “RASMS” meistarkomandā 1992.gadā.

Sieviešu hokeja kluba “Laima” organizators. U.Opits trenēja sieviešu izlasi un uzvarēja Eiropas čempionāta B grupā 1993.gadā. Arī hokeja kluba “Vecmeistars” organizators un ar veterānu izlasi uzvarēja Pasaules čempionātā veterāniem 1989.gadā. U.Opits arī nodibināja veterānu līgu.

Anatolijs Micītis

Dzimis 1941.gada 24.jūlijā Rīgā un miris 1990.gada 7.aprīlī Rīgā.

Nodarbojies ar futbolu un hokeju “Lokomotīvē” pie Alekseja Auziņa. 1961./1962.g. sezonā sargājot RVR (tolaik treneris E.Rozenbergs) komandas vārtus, kļūst par republikas čempionu un tiek uzaicināts uz “Daugavas”-RVR meistarkomandu . 1961.-1966.g. vārtsarga pozīcija tika dalīta ar vēl 4 vārtsargiem (V.Kazakovs, J.Kartoviščenko, B.Samovičs, V.Afoņins), tikai 1966./1967.g. sezonā A.Micītis ieņēma stabilu pamatvārtsarga pozīciju. “Daugavas” komandā A.Micītis spēlēja līdz 1973.gadam, kad nu jau “Dinamo” komanda iekļuva augstākajā līgā. Pēc tam spēlēja “Latvijas Bērza” meistarkomandā, kur vārtus sargāja nākamās 3 sezonas. Tālākās viņa hokeja gaitas ir saistītas ar aktivitātēm veterānu hokejā.

Viktors Afoņins

Dzimis 1947.gadā un miris 2018.gadā.

Viens no spēcīgākajiem jaunās paaudzes vārtsargiem, uz kuriem ar cerībām raudzījās hokeja speciālisti, taču straujais progress ne vienmēr garantē stabilitāti augšupejai. Arī Viktora sportiskās karjeras laikā var izdalīt dzīves posmus, vai arī laiku, kurš pavadīts meklējumos. Netiekot līdz galam skaidrībā par disciplīnu, nenonākot pie iekšējās sakārtotības, speciālistu novērtētais, perspektīvais vārtsargs tā arī nespēja līdz galam atrast sevi. Tikt ievērotam, lieliski nospēlēt atsevišķās reizēs vēl neliecina par stabilitāti – vienu no vārtsargam nepieciešamākajām īpašībām.

Hokeja pamatus apguva 16 gadu vecumā. 1962./1963.g. kopā ar U.Opitu un RER komandu kļūst par republikas čempionu. To pašu panākumu ar RER komandu sanāk atkārtot arī nākamajā sezonā. 1965./1966.g. tika iekļauts “Daugavas” meistarkomandā kā trešais vārtsargs, taču, netiekot īsti spēlēt, devās Krievijas virzienā. 1970./1971.g. sezonā parāda sevi RVR B klases komandā, kļūst arī par republikas čempionu RVR sastāvā, tika ievērots un uzaicināts uz Voskresenskas “Himik” komandu. Rīgas “Dinamo” 1973./1974.g. sezonā iekļuva augstākajā līgā un uzaicināja V.Afoņinu kā vārtsargu ar augstākās līgas pieredzi uz Rīgu. 1974.gadā tika atzīts par labāko vārtsargu PSRS un tika iekļauts PSRS izlases sastāvā kā trešais vārtsargs gatavojoties 1974.gada Pasuales čempionātam un Olimpiskajām spēlēm. 1974./1975.g. sezonā “Dinamo” sastāvā tikai viena spēle, kas rezultējas ar neizdevušos sezonu. V.Afoņins pārcēlas uz Gorkiju un pārstāvēja turienes “Torpedo” 1975.-1980.g. V.Afoņins 1982./1983.g. sezonu aizvadīja “Latvijas Bērza” meistarkomandā kopā ar jauno A.Irbi un jau piekto reizi kļuva par republikas čempionu.

Mihails Vasiļonoks

Dzimis 1948.gada 1.maijā.

Pirmā saskarsme ar organizēto hokeju 13 gadu vecumā, Rīgas laiksaimniecības rūpnīcas (RLMR) hokeja sekcijā pie trenera R.Rostovska, kurš arī ietieca izmēģināt sevi vārtos. 1963.-1967.g. spēlēja RLMR hokeja komandā, no sākuma jaunatnes, bet vēlāk jau pieaugušo republikas komandā. Republikas pieaugušo izlases sastāvā 1966.gadā piedalījās PSRS II ziemas spartakiādē Gorkijā. Nākamajā gadā tika atzīts par republikas labāko vārtsargu un saņēma uzaicinājumu uz Rīgas “Dinamo” meistarkomandu. 1968./1969.g. sezona ir M.Vasiļonokam pirmā Rīgas “Dinamo” sastāvā, kuru tajā laikā trenēja V.Tihonovs.

No 1968./1969.g. sezonas līdz 1972./1973.g. sezonai – tas ir ceļš no A klases otrās grupas līdz uzvarai pirmajā grupā. Pirmos gadus pirmais vārtsargs pārsvarā bija A.Micītis, bet tālāk neatlaidīga treniņu darba rezultātā situācija mainījās. 1972./1973.g. sezonā “Dinamo” ieņēm 1.vietu A klases pirmajā grupā un M.Vasiļonoks bija komandas pirmais vātrsargs. No 1974. līdz 1986. gadam M.Vasiļonoks bija Rīgas “Dinamo” stabilākā vērtība. Bija vairāk veiksmīgu sezonu nekā neveiksmīgu. Vārti tika reizēm dalīti ar V.Afoņinu, V.Bistrovu, V.Samoilovu, V.Jerjominu, V.Ņikitinu.

1986.gadā M.Vasiļonoks beidza spēlētāja karjeru, tās laikā aizvadot 350 spēles augstākajā līgā un atstājot cienīgus aizstājējus – V.Samoilovu un A.Irbi. Viņš turpināja aktīvi darboties Latvijas hokejā – pēc meistarkomandas piedalās republikas čempionātos, organizatoriskajā darbā pierādījis sevi “Dinamo” sistēmā, arī HK “Riga-Stars” un “Pārdaugavā”. Viņš bija arī “Liepājas Metalurga” hokeja sistēmas vadītājs, palīdzējis Latvijas izlases vārtsargu sagatavošanā, organizēja visu Liepājas hokeja dzīvi.

Vladimirs Bistrovs

Dzimis 1952.gada 19.augustā un miris 2008.gada 22.martā.

Līdz ar Jelgavas ledus halles atklāšanu 2001.gadā, tika noorganizēts Pirmais atklātais Zemgales amatieru hokeja čempionāts pēc vairāk nekā 25 gadu pauzes (pie vainas siltās ziemas), kura ietvaros Vladimirs Bistrovs darbojās kā treneris konsultants amatieru komandai “Zemgale”.

V.Bistrovs ar ledus halles atklāšanu tikai piesaistīts kā treneris pie jaunizveidotajām bērnu un jauniešu grupām (paralēli viņš lielāko daļu sava laika pavadīja Rīgā, kopā ar dinamiešu jauno maiņu), bet nopietns darbs norisinās arī Jelgavā. Īpaši jāatzīmē darbs pie 1987./1989. gados dzimušajiem jauniešiem. Šobrīd šā vecuma audzēkņi lielāko tiesu spēlē amatieru komandās, taču vairāki no spēlētājiem ir arī izmēģinājuši spēkus ārzemju klubos. No šī “iesaukuma” audzēkņiem pazīstamākie uzvārdi Latvijas hokejā: Artjoms Ogorodņikovs (Krievijā, Somijā, Latvijas virslīgā – “MONARCH/Ozolnieki”, “JLSS/Zemgale”, arī citos Latvijas Virslīgas klubos), Mikus Golubovičs (spēlē amatieru komandās un strādā, kā treneris Jelgavas LSS U-16 un U-18 vecuma grupās, arī kādu laiku bija treneris Venta 2002 komandai), Elvijs Trankalis, Ģirts Vasiļjevs, Aivars Cimermanis (visi trīs spēlēja amatieru komandās, ar labiem panākumiem darbojas, kā LHF tiesneši, kas tiesā Latvijas virslīgas un MHL spēles).

2002./2003.gada sezonā Jelgavu LHF atklātajā virslīgas čempionātā pārstāvēja “ASK/Zemgale”, bet kad pirms 2003./2004.gada sezonas šo komandu ar brāļu Brencānu palīdzību aizmānīja uz Ogri, Jelgavai nekas cits neatlika, kā meklēt līdzekļus, sponsorus, lai komandu radītu no jauna. Tādējādi tapa jauna virslīgas komanda HK “Zemgale”, kuru uzticēja vadīt trenerim Vladimiram Bistrovam.

Vitālijs Samoilovs

Dzimis 1962.gadā Rīgā.

Hokeja nodarbības uzsāka 1972.gadā 10 gadu vecumā pie “Dinamo” trenera Z.Salcēviča. Viņš trenējās grupā ar 1960.g. dzimušajiem, tātad bija divus gadus jaunāks par pārējiem. Pēc tam no 1973.g. līdz 17 gadu vecumam trenējās sporta klubā “Dinamo” pie trenera J.Banova. V.Samoilovs bija fizioloģiski labi attīstījies un strauji progresēja. Viņš sev ievērību piesaistīja jau “Zelta Ripas” sacensībās Rīgā, kur pārstāvēja komandu no Rīgas. 1977.gadā tika iekļauts PSRS jauniešu izlases komandā draudzīgo valstu jauniešu komandu turnīrā. 15 gadu vecumā tika dota iespēja sargāt Rīgas “Dinamo” komandas vārtus pavasara turnīrā Severodoņeckā. Spēlējot “Dinamo” komandā V.Samoilovs izcīnīja republikas čempiona titulu un tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. 1978.gadā nonāca “Dinamo” specklašu sistēmā pie trenera V.Rešetņikova. Jau nākamajā 1979./1980.g. sezonā tika iekļauts PSRS jauniešu izlasē, kura uzvarēja Eiropas čempionātā un V.Samoilovs tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. Viņš piedalījās arī PSRS izlases sastāvā Četru valstu jauniešu izlašu turnīrā Rīgā, kurā arī uzvarēja. 1980./1981.g. sezonā Rīgas “Dinamo” junioru komandas sastāvā izcīnīja republikas čempiona titulu, piedalījās “Latvijas Bērza” meistarkomandas spēlēs, “Dinamo” junioru sastāvā PSRS junioru finālsacensībās palīdzēja komandai ierindoties 5.vietā, bet pats V.Samoilovs tika atzīts par finālsacensību labāko vārtsargu.

Profesionālā karjera

20 gadu vecumā 1981./1982.g. sezonā V.Samoilovs tika iekļauts Rīgas “Dinamo” sastāvā, kur aizvadīja 7 sezonas, piedalījās 166 spēlēs (tika ielaisti 525 vārti, vidēji 3,16 spēlē). Veiksmīgākajā sezonā karjerā 1987./1988.g. tika iekļauts PSRS izlasē, piedalījās Kanādas kausa izcīņā un Olimpiskajās spēles, kur par dalību saņēma Olimpisko zelta medaļu. Kopā ar Rīgas “Dinamo” 1988.gadā izcīnīja sudraba medaļas PSRS meistarsacīkstēs. No 1989.gada līdz 1991.gadam pārstāvēja Kijevas “Sokol” komandu, kur aizvadīja 74 spēles. 1992./1993.g. sezonā pārstāvēja republikas komandu “Latvijas Zelts”, tika atzīts par labāko republikā un iekļauts Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā kā trešais vārtsargs. 1995./1996.g. sezonā pārstāvēja Latvijas hokeja līgas komandu “Alianse”. Aktīvi iesaistījās veterāniem veltītajos pasākumos. Strādā pie ieceres par vārtsargu skolas izveidošanu, organizē nometnes, sadarbojas ar vadošajiem Krievijas vārtsargu speciālistiem. 2003./2004.g. bija HK “Rīga 2000” vārtsargu treneris. 2005.-2007.g. bija atbildīgais LHF par izlases vārtsargu sagatavošanu. Mēģināja arī iesaistīties Krievijas profesionālo vārtsargu sagatavošanā, taču izrādījās nesaprasts.

Artūrs Irbe

Dzimis 1967.gada 2.februārī.

Karjeras kāpnes

No 1982.gada piedalījās republikas čempionātā. “Latvijas Bērza” sastāvā izcīnīja trīs republikas čempionu titulus 1982.-1985.g. sezonās, visās trīs sezonās arī tika atzīts par labāko republikas vārtsargu. 1985./1986.g. sezonā tika izcīnīts vēl viens republikas čempionu tituls. 1985.gadā bija PSRS jauniešu izlases vārtsargs, atzīts par labāko vārtsargu Eiropas čempionātā. No 1986.g. līdz 1991.g. Rīgas “Dinamo” komandā aizvadīja 171 spēli. 1988.gadā tika izcīnīts PSRS vicečempionu tituls un gadu vēlāk jau PSRS izlases sastāvā izcīnīja pasaules čempionu titulu. 1990.g. bija PSRS izlases vārtsargs un tika atzīts par labāko vārtsargu Pasaules čempionātā.

Karjera Ziemeļamerikā

Kopumā Ziemeļamerikā A.Irbe aizvadīja 18 sezonas, no kurām 13 sezonas spēlēja NHL un 5 sezonas pavadīja zemākās līgās. A.Irbe NHL aizvadīja 619 spēles no kurām 51 bija arī izslēgšanas spēle.

Spilgtākie sasniegumi:

1994.g. un 1999.g. NHL visu zvaigžņu spēles dalībnieks

2002.g. Stenlija kausa finālists

2009.g. uzņemts IIHF hokeja slavas zālē

Latvijas izlases vārtsargs

Latvijas izlases sastāvā piedalījās 7 turnīros un aizvadīja 31 spēli.

1996.g. Pasaules čempionāts B grupā – 4 spēles, 1997.g. Pasaules čempionāts – 5 spēles, 1998.g. Pasaules čempionāts – 6 spēles, 1999.g. Pasaules čempionāts – 4 spēles, 2000.g. Pasaules čempionāts – 5 spēles, 2001.g. Pasaules čempionāts – 6 spēles, 2002.g. Olimpiskās spēles – 1 spēle. 2002.g. Olimpisko spēļu turnīrā bija Latvijas delegācijas karognesējs.

Trenera karjera

2008.g. Rīgas “Dinamo” vārtsargu treneris.

2009.-2011.g. Vašingtonas “Capitals” vārtsargu treneris.

Pēteris Skudra

Dzimis 1973.gadā.

Jauniešu hokeja posmā Pētera Skudras treneris bija M.Beskašnovs, kuram pateicoties arī tika ielikti pamati nākotnei. Pirmā atzinība paveiktajam bija 18 gados RASMS junioru turnejas laikā Kanādā, kad viņš tika atzīts par labāko turnīrā. Tālākais ceļš veda uz RASMS meistarkomandu.

1990./1991.g. sezonā starp A klases otrās līgas komandām starp RASMS izmantotajiem sešiem vārtsargiem atrodams arī Pētera Skudras uzvārds. Viņš pārstāvēja RASMS komandu republikas čempionātā, kur komanda izcīnīja 1.vietu. P.Skudra pat nonāk līdz “Dinamo” komandas slieksnim, taču sistēma neatgriezeniski sabrūk. 1990./1991.g. sezonā sargā “Rīgas Stars/Pārdaugava” vārtus spēlējot PSRS atklātajā čempionātā. Sezonas noslēgumā tika iekļauts PSRS U-18 izlasē un piedalījās Eiropas čempionātā. 1991./1992.g. sezonā “Rīgas Stars/Pārdaugava” komandas sastāvā piedalījās Krievijas atklātajās meistarsacīkstēs, kā arī pārstāvēja “Pārdaugavu” republikas čempionātā. Nākamajā sezonā turpina spēlēt “Pārdaugavā”, kas tad piedalījās Starpnacionālajā hokeja līgā. P.Skudra tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā Pasaules čempionāta C grupā Slovēnijā, kur piedalījās 2 spēlēs. 1993./1994.g. sezonā “Pārdaugavas” komandā aizvadīja 3 spēles, kā arī kļuva par republikas čempionu. Latvijas izlases sastāvā piedalījās Pasaules čempionātā Kopenhāgenā, taču iespēja doties laukumā netika dota un P.Skudra devās uz Ziemeļameriku.

Deviņpadsmit Ziemeļamerikas gadi

Trīs gadi un pieci klubi līdz P.Skudra nonāk Pitsburgā un sākas septiņu sezonu ilga karjera NHL klubos, kuros kopā tiek aizvadītas 150 spēles.

3 sezonas Pitsburgā – 75 spēles

2 sezonas Vankūverā – 48 spēles

1 sezona Bostonā – 26 spēles

1 sezona Bufalo – 1 spēle

Divpadsmit sezonas aizvadītas zemākos klubos – 154 spēles. Kopā Ziemeļamerikā 304 spēles.

2003.g. P.Skudra atgriežas sev jau pazīstamā vidē un sāk spēlēt Krievijas klubos:

2003./2004.g. “Himik” Voskresenska – 35 spēles, “AK Bars” Kazaņa – 9 spēles;

2004./2005.g. “Himik” Voskresenska – 43 spēles;

2005./2006.g. “ACSK” Maskava – 24 spēles

2006./2007.g. “ACSK” Maskava  – 19 spēles, “Metallurg” Novokuzņecka – 13 spēles.

Kopā P.SKudra Krievijā aizvadīja 143 spēles.

Ieguldījums Latvijas izlasē

1992./1993.g. Pasaules čempionāts C grupā Slovēnijā – 2 spēles.

1993./1994.g. Pasaules čempionāts B grupā Kopenhāgenā – 0 spēles.

1996./1997.g. Pasaules čempionāts A grupā – 1 spēle.

Citi ceļi 2007.-…

2011./2012.g. strādāja Čerepovecas “Severstaļ” komandā par vārtsargu treneri. Nākamajā sezonā strādāja Novosibirskas “Sibirj” kā galvenā trenera palīgs, taču 2013.gada aprīlī tika apstiprināts par Ņižņijnovgorodas “Torpedo” galveno treneri, kur trenera pienākumus pildīja līdz 2018.gadam. 2019. gada pavasarī uzsāka pildīt trenera pienākumus Čeļabinskas “Traktor” vienībā, taču 2019.gada novembrī klubs ar P.Skudru lauza sadarbību, pamatojot to ar komandas slikto sniegumu.

Sergejs Naumovs

Dzimis 1969.gadā.

Ar hokeju sāka nodarboties septiņu gadu vecumā “Latvijas Bērza” sporta skolā. Sergejs uzreiz paziņojis, ka vēlās stāvēt vārtos, taču treneri bijuši pārliecināti, ka vispirms jāspēlē laukumā.

10 gadi līdz Rīgas “Dinamo” vārtiem

Grupu komplektēja Edgars Šteinbergs, un tālāk Sergejs nonāca Ojāra Rodes rokās, bet 15 gadu vecumā jau speciālajā klasē pie Harija Vītoliņa II, kurš strādāja kopā ar Juriju Agureikinu, 17 gadu vecumā tika iesaukts armijā. Taču šis pavērsiens nenozīmēja, ka hokejs ir uz laiku jāpamet.

Turpinot trenēties, 1984./1985.gada un 1985./1986.gada sezonās pārstāvēja republikas komandu “9.maijs”. 1985.gada februārī U-16 vecuma grupas četru valstu turnīrā Rīgā spēlēja PSRS izlasē. 1985./1986.g. sezonā Latvijas izlases sastāvā ar treneri G.Krastiņu PSRS VI spartakiādē Krasnojarskā izcīnīja 5.vietu. 1986./1987.g. sezonā tika uzaicināts “RASMS” komandā, kuru trenēja A.Siliņš un J.Banovs. Republikas sacensībās pārstāvēja “Latvijas Bērzu” un tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. 1987./1988.gada sezonā bija “RASMS” komandas pamatvārtsargs. PSRS junioru finālsacensībās Ustjkamenogorskā “RASMS” ar Sergeju Naumovu vārtos izcīnīja trešo vietu (treneri Māris Baldonieks un Vasilijs Tihonovs).

Sasniegumi Latvijas izlases sastāvā

Sergejs Naumovs Latvijas izlases vārtus sargājis 102 spēlēs, kurās zaudēti 222 vārti. Kopumā piedalījies 15 turnīros – 12 Pasaules čempionātos un 3 olimpiskajās spēlēs.

Sasniegumi:

• Pasaules čempionāta C divīzijas labākais vārtsargs 1993.gadā;
• Pasaules čempionāta B divīzijas labākais vārtsargs 1995.gadā;
• Pasaules čempionāta B divīzijas zvaigžņu izlases dalībnieks 1994. un 1995.gadā;
• Pasaules čempionāta B divīzijas Latvijas izlases vērtīgākais spēlētājs;
• Rietumkrasta hokeja līgas labākais vārtsargs 1996.gadā;
• Rietumkrasta hokeja līgas izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs 1996.gadā un 1999.gadā.

Edgars Masaļskis

Dzimis 1980.gadā.

Viss sākās “Latvijas Bērza” sporta skolā pie trenera Ojāra Rodes. Edgars sāka trenēties ļoti agri – 5 gadu vecumā. Pamazām tika apgūtas slidošana un vispārējās iemaņas un zināšanas. Jau 7 gadu vecumā viņš pieprasīja vārtsarga formu un to arī saņēma un tika apgūti vārtsarga spēles pamati. 1990.gadā Rīgā ieradās ASV Indianpoles bērnu komanda, kuru uz Rīgu atveda Roberts Kleinops , trimdas latvietis, bijušais izlases spēlētājs. Kopā ar savu dēlu Robertu, komandas treneri, novērtējot Edgara spējas, uzaicināja viņu uz ASV, kur viņš arī skolojās 2 gadus.

Atgriežoties Rīgā no 1993.gada nodarbojās BHS pie M.Šostaka un izejot jauniešu vecumu jau piedalījās republikas pirmās grupas sacensībās. Vēlāk, jau komandu “Laterna” un HK “Lido Nafta” sastāvā, piedalījās republikas čempionātā. 1997./1998.g. sezonā E.Masaļskis tika atzīts par republikas labāko vārtsargu. Pēc tam viņš divas sezonas pārstāvēja HK “Rīga 2000” Austrumeiropas, Rīgas un republikas čempionātā. Līdz 20 gadu vecumam piedalījies piecos Pasaules čempionātos – trīs reizes Latvijas U-18 izlases sastāvā (1996., 1997., 1998.gadā) un divas reizes U-20 izlases sastāvā (1999. un 2000.gadā). No 1999.gada 4 sezonas pārstāvēja HK “Liepājas metalurgs” komandu AEHL un republikas čempionātos. 2002.gadā Edgars tika atzīts par labāko AEHL vārtsargu, kā arī par labāko republikā.

2002.gadā piedalījās Olimpiskajās spēlēs un Pasaules čempionātā. Septiņās nākamajās sezonās līdz 2009.gadam tika spēlēts 13 dažādos klubos. Pēdējas 4 sezonas saistītas ar KHL, kurā Rīgas “Dinamo” 2008.gadā līdz traumai tika aizvadītas tikai 8 spēles, bet nākamajā 2009./2010.gada sezonā 43 spēles. Nākamajās divās sezonās tika pārstāvēta Hantimansijskas komanda “Jugra”, kurā nospēlētas 23 spēles pirmajā un 24 spēles otrajā sezonā. “Jugra” komandā Edgars palika līdz 2013.gada pavasarim. 2014.gada janvārī spēlētājs pievienojās Slovākijas Ekstralīgas vienībai HK “Poprad”. Vasarā hokejists atgreizās Rīgas “Dinamo”, taču uz neilgu laiku, jo decembrī jau tik lauzts līgums. Sezonu pabeidza Šveices hokeja līgas klubā HC “Ambri-Piotta”. Nākamo sezonu E.Masaļskis jau uzsāka Toljati “Lada” vienībā, kur spēlēja līdz 2016./2017.gada sezonas beigām.

Edgars Masaļskis Latvijas hokeja izlases sastāvā piedalījās 15 Pasaules čempionātos, četros Olimpisko spēļu turnīros, kā arī trīs Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros. Viņš ir izlases visu laiku visvairāk spēļu aizvadījušais vārtsargs. 2016.gada sepmebrī Edgars paziņoja, ka beidz spēlētāja karjeru Latvijas izlasē.