Par Viktoru Tihonovu īsumā

Dzimis 1930.gada 4.jūlijā Maskavā. Miris 2014.gada 24.novembrī.

Ieguvis augstāko izglītību Valsts centrālajā fiziskās kultūras institūtā. Precējies ar Tatjanu Tihonovu, ģimenē nācis pasaulē dēls Vasilijs Tihonovs.

Aktīvas sporta gaitas 1945.-2004.g.

Sasniegumi sporta karjerā: PSRS sporta meistars; Latvijas PSR nopelniem bagātais treneris; PSRS nopelniem bagātais treneris; Krievijas nopelniem bagātais treneris; nopelniem bagātais Krievijas darbinieks; uzņemts IIHF olimpiskās slavas muzejā; uzņemts Krievijas slavas muzejā Maskavā; apbalvots ar IIHF olimpisko ordeni; apbalvots ar IIHF zelta medaļu.

V.Tihonovs ir ticies ar daudziem izciliem treneriem un sportistiem – A.Černisovu, A.Tarasovu, A.Gomeļski, L.Jašinu, A.Kareļinu, V.Bobrovu, K.Beskovu, V.Harlamovu un daudziem, daudziem citiem. Viņš ir ticies ar daudziem valsts vadītājiem un piedalījies sacensībās daudzās pasaules arēnās.

Sasniegumi sportā:

• PSRS čempions (kā spēlētājs) – 4 reizes 1950.-1955.g.;
• PSRS čempions (kā treneris) – 14 reizes 1978.-1991.g.;
• Eiropas čempionu kausa ieguvējs – 13 reizes 1977.-1990.g.;
• “Izvestija” turnīra uzvarētājs – 11 reizes 1977.g.-1990.g.;
• Pasaules čempionāta uzvarētājs – 10 reizes;
• Eiropas čempionāta uzvarētājs – 10 reizes;
• Olimpisko spēļu uzvarētājs – 3 reizes 1984., 1988., 1992.g.;
• Olimpisko spēļu vicečempions (sudraba medaļa) – 1 reizi 1980.g.

Starptautiskie turnīri, kuros V.Tihonovs ir piedalījies:

• Kanādas kauss – 1977.gadā 3.vieta, 1981.gadā 1.vieta, 1987.gadā 2.vieta;
• Izaicinājuma kauss;
• “Randevu” – 1.vieta;
• Labās gribas spēles – 1.vieta.

Latvijā strādāja 9 gadus no 1968.gada līdz 1977.gadam. Šajā laikā Rīgas “Dinamo” PSRS čempionātā izcīnīja šādus rezultātus:

• 3.grupā 1968.-1971.g. – 1.vieta;
• 2.grupā 1971.-1973.g. – 1.vieta;
• Augstākajā līgā 1973.-1977.g. – 4.vieta.

V.Tihonovam ir piešķirti šādi PSRS valsts apbalvojumi: Ļeņina ordenis, Oktobra revolūcijas ordenis, Tautu draudzības ordenis, medaļa par “izcilu darbu”.

Krievija ir piešķīrusi V.Tihonovam šādus apbalvojumus: par nopelniem dzimtenes labā – III pakāpes ordenis, Goda ordenis, Draudzības ordenis.

Kopumā V.Tihonovs ir ieguvis 17 armijas vadības dienesta apbalvojumus, 6 sabiedriskos apbalvojumus un 6 komjaunatnes vadības apbalvojumus.

V.Tihonova Rīgas “Dinamo” laikabiedri par viņu pašu

Viktors Zemmers – tā laika “Dinamo” republikāniskās padomes priekšsēdētājs.

“Ar Tihonovu mūsu hokejā iesākās jauna ēra. Izrādījās, ka esam ieguvuši cilvēku ar reti sastopamām darba spējām un fantastisku hokeja mīlestību. Saņēmis attiecīgu atbalstu, spēja pārņemt visu hokeja vadību, kas deva necerētu rezultātu – deviņos gados no otrās grupas komandas, “Dinamo” kļuva par stabilu augstākās līgas komandu un tās treneris – par augstas klases speciālistu.”

Jānis Kvēps – kopā ar Tihonovu no viņa pirmās dienas Rīgā.

“Bez Tihonova mums nebūtu Latvijā tāda hokeja. Ikdienā kārtīgs, mērķtiecīgs, zināja, ko grib un kā to var sasniegt. Bija stingrs attiecībā uz disciplīnu, necieta slinkošanu, izlikšanos. Ar savas personas piemēru bija paraugs citiem.”

Edgars Rozenbergs – kopā no 1971. līdz 1976.gadam.

“Sapratāmies labi un ar gandarījumu atceros kopā aizvadītos gadus. Prasīgs pret sevi un padotajiem, aktīvi piedalījās it visā. Īsts hokeja fanātiķis. Radošs, vienmēr meklēja kaut ko no jauna. Hokejam tika ziedots viss, komanda viņa dzīvē bija galvenais.”

Mihails Vasiļonoks – cieņā un pateicībā Rīgas “Dinamo” vārtsargs.

“Kā treneris un cilvēks ar lielo burtu. Viņš iemācīja mūs ne tikai hokeju spēlēt, bet profesionāli attiekties pret saviem pienākumiem ne tikai sportā, bet arī ikdienas dzīvē. Tas man dzīvē ir daudz palīdzējis.”

Vjačeslavs Nazarovs – uzskatu viņu par savu otro tēvu.

“Principā, viņš man ir kā otrs tēvs, nezinu vai bez viņa būtu kļuvis par spēlētāju. Viņš noticēja man. Viņš ticēja cilvēkiem, īpaši uzticējās jaunatnei, ticēja darbam kā visa pamatam. Daudziem no mums viņš ir devis ceļazīmi dzīvei, atbalstīja, kad bija grūti, un par to viņam liels paldies.”

Ēvalds Grabovskis – pieci kopā pavadītie gadi ir atstājuši paliekošu iespaidu uz visu manu atlikušo dzīvi.

“Man dzīvē ir paveicies būt kopā ar cilvēku, par kuru varu droši teikt – viņš hokejā ir par visiem 100%. Hokejs viņam tiešām ir viss. Neatlaidība, mērķtiecība, pašdisciplīna, analītiska un radoša pieeja, spēja komunicēt, uzklausīt un ieklausīties, mācēt atrast galveno un spēt pārliecināt citu, fantastiskas darba spējas – tas viss ir pamatā sasniegtajam.”

Gunārs Jākobsons – pieredzes bagātais sporta žurnālists.

“Viņa dzīve – tas ir hokejs. Hokejs pāri visam un visiem. Hokejs kā būtība un sūtība – būt labākam un labākajam. Pašdisciplīna, zināt un izzināt kāre, mērķtiecība un novatorisms. Hokeja diktators – tāds ir Viktors Tihonovs, mūsdienās spoži īstenojot seno devīzi, ka mērķis attaisno līdzekļus.”

Caur Viktora Tihonova rokām deviņos gados izgājuši 68 spēlētāji

Pirmā paaudze – tapusi stihiski, otrajā piepulcināti trūkstošie.

No augšas kreisās puses: M.Vasiļonoks, V.Afoņins, V.Odincovs, J.Līberts, V.Nazarovs, A.Guščins, I.Kobzevs, M.Beskašnovs, M.Deņisovs, V.Veriņikovs, V.Serņajevs, B.Ponomarjovs, H.Vasiļjevs, E.Vasiļjevs, V.Tihonovs, V.Hatuļevs, H.Balderis, P.Vorobjovs, A.Klinšovs, A.Sokolovskis, V.Markovs, N.Vakurovs, V.Sorokins, V.Bistrovs, A.Čerebcovs, A.Barsukovs, V.Pašņins, E.Rozenbergs, V.Hatuļevs, V.Paļilovs, S.Nikolajevs, M.Baldonieks.

No augšas: K.Apsītis, A.Ansveriņš, V.Gurēvičs, G.Krastiņš, V.Malovs, A.Hendelis, V.Durdins, A.Kuzņecovs, T.Lambins, M.Abmalsovs, A.Jemeļjaņenko, A.Kršeminskis, V.Krikunovs, A.Micītis, A.Solovjovs, V.Tihonovs, M.Šostaks, J.Liepiņš, Z.Salcēvičs, A.Raskolovs, V.Sēja, Ē.Grabovskis, A.Jēgers, J.Kvēps, V.Zemmers. J.Šulbergs, E.Rozenbergs.

V.Tihonovs neieradās 1969.gadā Rīgā uz balta zirga, bet aizbrauca pēc 9 gadiem kā speciālists, kuram tika uzticēts tajā laikā spēcīgākais PSRS klubs un valsts izlase. Ir daudz rakstīts par to laiku, darba metodēm, cilvēciskajām īpašībām, attiecībām, izskanējuši dažādi viedokļi, reizēm pilnīgi pretēji. Katram ir tiesības uz savu viedokli un neviens neapstrīd tiesības to paust, arī man šajā sakarībā. Personīgie viedokļi mēdz būt neobjektīvi. Esmu izvēlējies citu veidu kā atspoguļot neapstrīdamo. Sevi vērtēt nav vienkārši, bet ja to izdarījuši citi, tad to var arī neslēpt.

Atsaucoties uz manu lūgumu par savu dzīves ceļu un tā vērtējumu, autentiskā rokrakstā man ir devis Viktors Tihonovs. Iztulkot to latviešu valodā ir mūsu pienākums. Domāju, ka būs godīgi, ja nepaturēšu to pie sevis, bet nodošu izvērtēšanai hokeja sabiedrībai, jo informācija tāpat šodien ir pieejama publiskajā telpā.

Tas nav stāsts par līdzekļiem vai sasniegtajiem mērķiem, bet novērtējums sasniegtajam, vai kā no vienkārša otrās līgas trenera Viktors Tihonovs izauga par vienu no atzītākajiem hokeja speciālistiem pasaulē. Materiāls ir tapis saistībā ar Latvijas hokeja atdzimšanu un augšupeju vēsturiskā skatījumā, tāpēc svarīgi ir arī līdzās bijušo cilvēku vērtējums.

Publiski iepazīstinot ar 9 gadus Latvijā pavadījušo Viktoru Tihonovu un viņa dzīves sasniegumiem un to novērtējumu, varbūt mēs būsim spējīgi pārstāt runāt par metodēm, bet pateikties un saprast, kā mums šoreiz ir paveicies. 

Ēvalds Grabovskis.