Pasaules, Eiropas čempionāts
Pasaules čempionāts 1939

Šajā sezonā beidzot atrisinājās sen lolotā ideja par ārzemju trenera piesaistīšanu Latvijas valstsvienībai. No sezonas sākuma līdz izlases pārbaudes spēlēm jeb pareizāk būtu teikt Rīgas izlases spēlēm pret Budapeštas FTC izlasi vadīja A. Jurgens. Jau pirmās sacensības pret Budapeštas komandu skatītāju un LZSS amatpersonu uzmanību piesaistīja pretinieku komandas uzbrucējs Lerijs Māršs. 9. janvārī Latvijas augstākā sporta priekšniecība un LZSS 26 gadus vecajam Monreālā dzimušajam hokeja speciālistam izteica priekšlikumu vienu mēnesi trenēt Latvijas valstsvienību. Piedāvājums tika pieņemts. Oficiāli par treneri viņš tika apstiprināts LFKSK un LOK kopsēdē 16. janvārī. Pie izlases trenēšanas palika arī A. Jurgens.

Pirmais profesionālais hokeja treneris L. Māršs, kura saziņas valodas bija angļu un franču, kas bija arī viens no iemesliem, ka ar izlasi palika arī A. Jurgens, kuram bija jāpilda arī tulka pienākumi, darbu sāka divas dienas pirms oficiālās apstiprināšanas. Savā pirmajā intervijā laikrakstam Sporta pasaule Lerijs Māršs uz jautājumu par Latvijas valstsvienības hokejistu spējām atbildēja: „Ja es vienmēr varētu saņemt tik izcilu materiālu, tad tiešām būtu viegls darbs. Jūsu vienībā ir ļoti labi hokejisti, kam trūkst tikai vienā otrā reizē pareizās saspēles izpratnes, vai arī paspīd kāds tehnisks trūkums. Starptautisks spēks neapšaubāmi ir jūsu vienības vārtsargs. Viņš gan savā darbībā pielaiž samērā lielu kļūdu, gaidīdams ripu pietupdamies, bet domāju, ka drīz tiksim arī brīvi no šīs klizmas. Abi jūsu aizsargi ir fiziski spēcīgi, stingri uz slidām, bet atvairot pretinieka uzbrukumus, tiem trūkst vienu otru reizi taktiski pareiza manevra, ko viņi cenšas atvietot ar kādu rupjāku pretinieka aizkavēšanas paņēmienu, kas pie stingra tiesneša var būt liktenīgi. Uzbrucēju pirmā maiņa , kas spēlēja otrā dienā, tiešām atestēja sevi kā labus  hokejistus. Savādāk tas bija ar otro maiņu, kas gan labi slidoja, bet tomēr trūka nepieciešamās taktiskās izpratnes un arī koka tehnika ļoti kliboja.”

Janvāra beigās Latvijas valstsvienība devās uz pasaules čempionātu Cīrihē, Šveicē, pa ceļam aizvadot vairākas treniņspēles. Piekrišana dalībai turnīrā tika sniegta 11. janvārī un jau nākamajā dienā čempionāta organizatoriem tika nosūtīts Latvijas dalības pasaules čempionātā apstiprinājums. Pārbaudes spēlē Kauņā ar 1:0 tika pieveikta Lietuvas izlase. Tāds pats rezultāts fiksēts arī nākamajā pilsētu sacīkstē Rīga – Kauņa. Spēlē Karalaučos pret “Rastenburger SV” tika piedzīvots zaudējums ar 1:6, jo sakarā ar to, ka dienu pirms spēles ledus laukumā bija mīksts un ar asām slidām uz tā neko lādzīgu nevarēja izdarīt, tās tika notrulinātas. Taču spēles dienā ledus bija ciets un ar neasām slidām uz tā spēlēt bija grūti. Pret Karalauču sastādīto mūsējie reabilitējās un uzvarēja ar 2:1.  

Pasaules čempionātā Cīrihē un Bāzelē startēja 14 valstu izlases. Nepiedalījās Zviedrijas izlase, bet bija divas jaunpienācējas Somija un Dienvidslāvija. Jau pirms turnīra bija zināmi mūsu pretinieki B apakšgrupā Čehoslovākija, Dienvidslāvija un Šveice.

Pirmā spēle pret spēcīgo Šveices izlasi norisinājās tūlīt pēc čempionāta atklāšanas ceremonijas. No 7 000 – 10 000 skatītāju klātbūtnē Latvija piedzīvoja sāpīgu zaudējumu 0:12. Nākamajā dienā mūsējos eksaminēja ne mazāk draudīgs pretinieks – Čehoslovākija. Un atkal sagrāve – 0:9. Pēdējais pretinieks Dienvidslāvija. Turnīra debitantu bilance pirms šīs spēles bija vēl graujošāka. Spēle beidzās ar pārliecinošu mūsu 6:0 uzvaru un pēc spēles Cīrihē izskanēja Latvijas himna.

Tūlīt pēc spēlēm apakšgrupās vēl nebija īstas skaidrības par to, vai tiks aizvadīts gandarījuma turnīrs komandām, kas netika pirmajā astotniekā. Tomēr tas ātri tika noskaidrots un Latvijai cīņas bija jāturpina. Nākamie pretinieki Beļģija tika apspēlēti ar 5:1, kas daudziem žurnālistiem bija pārsteigums, jo tika gaidīts pretējais. Tad vēlreiz apspēlēta Dienvidslāvija – 4:0. Spēle par 9. vietu risinājās Bāzelē un pretiniekos Itālija. Minimāls 1:2 zaudējums un Latvijai jāsamierinās ar 10. vietu čempionāta kopvērtējumā.

Latvijas valstsvienības iespētais Šveicē:

  1. februāris Cīrihe Dolder slidotava Latvija – Šveice 0:12 (0:5, 0:3, 0:4).
  2. februāris Cīrihe Dolder slidotava Latvija – Čehoslovākija 0:9 (0:3, 0:3, 0:3).
  3. februāris Cīrihe Dolder slidotava Latvija – Dienvidslāvija 6:0 (0:0, 3:0, 3:0). Vārtus guva: A. Pētersons, Bluķis un Putniņš pa 2.
  4. februāris Cīrihe Dolder slidotava Latvija – Beļģija 5:1 (2:0, 1:1, 2:0). Vārtus guva: Putniņš – 2, Bluķis, K. Zilpaušs, A. Pētersons.

8. februāris Cīrihe Dolder slidotava Latvija – Dienvidslāvija 4:0 (2:0, 0:0, 2:0). Vārtus guva: A. Pētersons – 2, Putniņš, K. Zilpaušs.

8. februāris Bāzele Margarethen-Park Latvija – Itālija 1:2 (1:1, 0:1, 0:0). Vārtus guva: A. Pētersons.

Latvijas valstsvienības sastāvs: vārtsargi Herberts Kuške; aizsargi Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs; uzbrucēji Roberts Bluķis, Edgars Klāvs, Ēriks Koņeckis, Kārlis Muške, Arvīds Pētersons, Ludvigs Putniņš, Harijs Vītoliņš I, Kārlis Zilpaušs.

Pēc pasaules čempionāta Latvijas izlase mājupceļā aizvadīja trīs spēles Nīderlandē.  Hāgā sacensība, kura tika nosaukta par pilsētu sacensīgu, spēle beidzās neizšķirti 1:1. Otrajā mačā Amsterdamā mūsējie  ar 4:0 pieveica Amsterdamas AIJHC komandu. Abās spēlēs aizsardzībā, mačā pret Itāliju traumu guvušā Leonīda Vedēja vietā Latvijas komandā spēlēja tās treneris Lerijs Māršs. Pēc spēles Amsterdamā viņš atvadījās no Latvijas izlases, viņam izmaksāja solīto atlīdzību par nedaudz vairāk par mēnesi kopā ar mūsu komandu pavadīto laiku. Pēc valstsvienības spēlētāju atzinuma Mārša ieguldījums komandas attīstībā bijis ievērojams, īpaši tehniskājā un taktiskajā ziņā. Trešajā mačā Tilburgā Amsterdamas AIJHC komanda tika uzvarēta ar 4:1.

Pēc pasaules čempionāta LZSS savā 8. marta sēdē lēma: „Nodibināt komisiju mākslīgas slidotavas būves jautājuma noskaidrošanaiun materiālu savākšanai”. Komisija paspēja ievadīt sarunas ar dažām ārzemju firmām par projektu iesniegšanu un mēģināja noskaidrot vietu, kur slidotavu varētu iekārtot.