Pēc divām neapšaubāmi veiksmīgi aizvadītajām sezonām rīdzinieki tika pieskaitīti pie PSRS meistarsacīkšu favorītiem. Tomēr jau pirmā Dinamo spēle pret GKS izvērtās par traģēdiju, jo lidotāji pirms čempionāta ilgāku laiku bija aizvadījuši treniņnomentnē Sverdlovskā, darbojoties uz ledus, pretstatā rīdziniekiem, kuri pirmo reizi sezonā kāpa uz ledus un uz slidām vēl jutās nedroši. Rezultātā likumsakarīgs zaudējums ar 2:9.

Čeļabinskā pret vietējo Dzeržiņec spēle risinājās -30 grādu salā un pēc katrām nospēlētajām 10 minūtēm sekoja tikpat garš pārtraukums. Mūsu komanda zaudēja ar 2:3, taču pēc mača iesniedza protestu, kas pēc pusotra mēneša izskatīšanas tika apmierināts un sezonas beigās notika pārspēle.

Pamazām Dinamo spēle uzlabojās un Maskavā, spēlē pret Spartak, tika gūta pirmā uzvara ar 3:2. Taču turpat Maskavā sīvās cīņās tika piedzīvoti arī divi minimāli zaudējumi: pret Kriļja sovetov ar 2:4  un SANC 1:2. Nākamās septiņas spēles notika Rīgā Dinamo stadionā. Lai pastiprinātu aizsardzību Roberts Šūlmanis tika pārkvalificēts no uzbrucēja par aizsargu.

Pēc zaudējuma ar 1:4 saviem Maskavas kluba biedriem, nākamajās četrās spēlēs mūsējie guva uzvaras, ar 5:3 pieveicot Ļeņingradas kluba biedrus, 7:1 Tallinas dinamiešus, 4:3 Dzeržiņec  un 3:2 Kriļja sovetov. Mačs pret spēcīgo SANC vienību bija aizraujoša un līdzīgs, kurā dažas minūtes pirms sacensības beigām no Vītoliņa I piespēles vārtus guva Brauns un tā noslēdzās neizšķirti 1:1. Rīgas spēļu posma noslēgumā , spēlējot bez Mellupa un Brauna, sacensībā ar GKS tika zaudēts ar 0:5.

Atlikušās sešas spēles rīdzinieki aizvadīja izbraukumā, kur Tallinā cīnījās neizšķirti 0:0, Ļeņingradā guva divas uzvaras pret Dzeržiņec  ar 7:1, Dinamo 4:1, kam sekoja neizšķirts Maskavā pret Spartak 3:3. Pēc tam atkušņa dēļ čempionātā bija pārtraukums un atlikušās spēles tika nospēlētas Maskavā  uz samazināta laukuma. Pārliecinoši tika pieveikti Ļeņingradas Dzeržiņec 5:0, bet sīvā cīņā ar 3:7 zaudēts Maskavas kluba biedriem, tiesa, bez traumu guvušā Mellupa vārtos. Jau pieminētajā pārspēlē pret čeļabinskiešiem atkal tika piedzīvots zaudējums ar 4:5 un mūsējie turnīra tabulā noslīdēja uz sesto vietu desmit komandu konkurencē.

Rīgas AVN komanda spēlēja PSRS meistarsacīkšu otrās grupas 1. zonā un palika septītajā jeb pēdējā vietā. Komandā galvenokārt spēlēja pazīstami futbolisti Durops, Holmogorovs, Kovaļovs, Kuzmins un citi.

Rīgas Dinamo spēlēja: vārtsargi Harijs Mellups, Augusts Pētersons; aizsargi Mārtiņš Pētersons, Roberts Šūlmanis, Harijs Vītoliņš I; uzbrucēji Elmārs Bauris, Arnolds Brauns, Alfons Jēgers, Edgars Klāvs (spēlējošais treneris), Georgs Straupe, Voldemārs Šūlmanis, Laimonis Zilpaušs.

Rīdzinieku vārtu guvēji: Voldemārs Šūlmanis – 13, Arnolds Brauns – 12, Elmārs Bauris – 11, Harijs Vītoliņš I – 8, Roberts Šūlmanis – 6, Alfons Jēgers – 2, laimonis Zilpaušs – 2, Edgars Klāvs – 1.

Rīgas AVN spēlēja: vārtsargi Aleksejs Konovalovs, Viktors Serebrjakovs; laukumā Sergejs Bogdanovs, Pāvels Bogdanovs, Nikolajs Duļņevs, Georgijs Durops, Sergejs Holmogorovs, Viktors Kapustins, Boriss Kovaļovs, Nikolajs Kuzmins, Ļevs Ogerčuks, Anatolijs Ščedrins (spēlējošais treneris), Anatolijs Vasiļjevs.