Pēc otrā pasaules kara attieksme pret sportu bija radikāli mainījusies, neapšaubāmi – PSRS uzspiestās ideoloģijas rezultātā. Agrāk sportoja galvenokārt prieka pēc un tas arī bija vistīrākais amatieru sports. Tagad sportisti it kā vairs nepiederēja sev, jo priekšniecība, treneri, līdzjutēji no viņiem gaidīja tikai uzvaras un neveiksmju gadījumos bargi kritizēja sportistus. Teorētiķi sprieda, ka, piemēram, būtu jāaizliedz hokejistiem vienlaikus piedalīties hokeja un bendija turnīros, jo tad viņi labi neapgūstot nevienu no abiem hokeja veidiem. Savukārt viens no talantīgākajiem tā laika hokejistiem Alfons Jēgers izpelnījās pārmetumus par to, ka pēc saspringtās hokeja sezonas startējis futbola čempionātā un sezonas beigās zaudējis sportisko formu. Tā dēvēto meistarkomandu spēlētāji būtībā bija visīstākie profesionāļi, lai gan tika dēvēti par amatieriem, jo citu neko nedarīja kā tikai spēlēja un trenējās.

PSRS meistarsacīkstes atkal notika pēc jaunas sistēmas. Divpadsmit komandas tika sadalītas divās apakšgrupās pa sešām vienībām katrā. Viena grupa, kurā startēja arī Daugava spēlēja Sverdlovskā, otra – Čeļabinskā. Pa trim labākajām komandām no katras grupas iekļuva finālā, kas notika Maskavā, bet pārējās sacentās gandarījuma turnīrā Čeļabinskā. Daugava trenera Arvīda Pētersona vadībā sezonai sāka gatavoties jūlijā, aizvadot sausos treniņus. Novembra sākumā, par divām nedēļām āgrāk nekā gadu iepriekš, komanda izbrauca uz pirmssezonas treniņnometni Novosibirskā.

Par šo izbraukšanu, un notikumiem 5. novembrī Rīgas stacijā žurnāls Fiziskā kultūra rakstīja: „Te nu sākās pirmie pārsteigumi. Jau nerunājot par to, ka komandai nācās braukt bez trenera un bez politiskā audzinātāja, neviens no Daugavas pārstāvjiem neturēja par vajadzīgu atnākt stacijā, lai pateiktu dažus atvadu vārdus. Tā „aizmirstie” hokejisti arī aizbrauca.

Mēs nezinām, vai treneris b. Pētersons nevarēja vai negribēja braukt uz Novosibirsku, bet mēs noteikti zinām, ka, braucot bez trenera, panākumus gūt nevar. Tādās pašās domās bija arī daži Daugavas meistarkomandas vadošie spēlētāji, kuri par to ziņoja Daugavas Centrālas padomes vadībai. Daugavas CP priekšsēdētājs b. Balalajevs viņus nomierināja – lai tikai brauc, gan jau būšot arī treneris. Jāsaka gan, ka b. Pētersons izbrauca uz Čeļabinsku, bet ieradās tur, lai paspētu vēl noskatīties Daugavas pēdējo meistarības cīņu ar Maskavas Spartaku un tajā pašā vakarā kopā ar komandu izbrauktu uz Rīgu.”

Cīņas Sverdlovskā rīdzinieki uzsāka ar neizšķirtu 4:4 pret mājiniekiem. Trenera pienākumus uzņēmās Klāvs. Pirmo reizi tik atbildīgās sacensībās mūsu komandas vārtus sargāja jaunais Spundiņš, kurš vēlāk izauga par vienu no PSRS labākajiem vārtsargiem. Visas pārējās apakšgrupas spēles Daugava zaudēja, pret GKS 0:7, Tallinas Dinamo 5:6, SANC 2:4 un Ļeņingradas Dinamo 2:4.

Gandarījuma turnīrā Čeļabinskā rīdziniekiem veicās nedaudz labāk. Piecās spēlēs izcīnījās piecus punktus (par uzvaru deva divus, neizšķirtu vienu, zaudējumu 0 punktus) un ierindojāmies desmitajā vietā.

Šajā sezonā Daugavas stadionā Rīgā izbūvēja pirmo stacionāro hokeja laukumu. 63×33 metru lielais laukums bija izrakts 1,7 metrus dziļi zemē. Apkārt uzcēla tribīnes 4 500 skatītājiem. Zem tribīnēm iekārtoja ģērbtuves, atpūtas un dušas telpas (vēlāk šī būve pārtapa par pirmo atklāto mākslīgā ledus laukumu Latvijā, tad Daugavas stadiona mākslīgā ledus halli, sākumā bija nosegta ar piepūšamo gumimijas halli. Būve tika nojaukta 2018. gadā, rekonstruējot stadionu).

1951.gada februārī sākās pirmā PSRS kausa izcīņa hokejā. Latviju tajā pārstāvēja Daugava un VEF komandas. Vefieši pirmajā kārtā piedzīvoja sagrāvi pret PSRS čempionvienību GKS ar 0:19, pa septiņiem vārtiem guva Bobrovs un Šuvalovs, ar vienu vārtu guvumu izcēlās arī Viktors Tihonovs, kuram pēc tam bija lemts atgriezties un strādāt Latvijā. Daugava pirmajā kārtā apspēlēja Elektrostaļas vienību Himik ar 9:4, bet otrajā kārtā ar 1:3 Minskā piekāpās vietējam Spartak.

Daugava sastāvā spēlēja: vārtsargi Vladimirs Briedis, Imants Spundiņš; aizsargi Nikolajs Ķesteris, Arvīds Niklass, Harijs Vītoliņš I: uzbrucēji Elmārs Bauris, Arnolds Brauns, Miķelis Firsovs, Alfons Jēgers, Edgars Klāvs, Pavlovs, Georgs Straupe, Voldemārs Šūlmanis. Treneris Arvīds Pētersons (tikai sezonas sākumā, čempionāta spēles vadīja H. Vītoliņš I).