Šajā sezonā Latvijas meistarkomanda vairs nesaucās Daugava, bet gan tika pārdēvēta par RVR (Rīgas vagonu rūpnīca). Komanda gatavošanos sezonai uzsāka jau maija beigās, trenējoties katru dienu pa divām stundām. Pēc vasaras treniņu posma treneris Kārlis Ronis, kurš vairs nebija spēlētājs kā pērn, atzina, ka fiziski komanda esot sgatavota labāk nekā jebkad iepriekš. Uz ledus mūsējie pirmoreiz tika novembrī, kad nedēļu gatavojās Maskavā, Sokoļņiku mākslīgā ledus slidotavā. Treniņlaiks RVR komandai bija no vieniem līdz trijiem naktī, konkurentiem apstākļi bija daudz labāki. Pēc tam komanda aizbrauca uz Serovu un turpināja treniņus uz dabīgā ledus. Treniņspēles parādīja, ka rīdzinieku sagatvotība sezonai ir nepietiekama, jo pārbaudes spēlēs zaudēja gandrīz visiem pēc kārtas.

PSRS meistarsacīkstes RVR uzsāka decembrī ar izbraukumu pa maršrutu Sverdlovska-Novosibirska-Perma-Elektrostaļa-Ļeņingrada. Desmit aizvadītajās spēlēs mūsējie guva tikai vienu uzvaru (Novosibirskā ar 5:3), vienreiz nospēlēja neizšķirti, bet astoņreiz  piedzīvoja zaudējumus.

Janvāra vidū notika pirmā meistarsacīkšu spēle Rīgā pret Kaļiņinas ASK. Neskatoties uz neveiksmīgo sezonas sākumu tribīnes bija pārpildītas. Mājinieki cīnījās centīgi, bet tomēr spēles beigās piedzīvoja sagrāvi ar 2:9. Arī atbildes spēlē pārāki bija viesi. Pirmo uzvaru savā laukumā rīdzinieki izcīnīja pret Permu – 3:1. Neskatoties uz to, ka bieži vien rīdzinieki spēli uzsāka veiksmīgi, tomēr beigās viņi salūza.Taču pret spēcīgo Sverdlovskas Spartak vagonnieki nospēlēja negaidīti veiksmīgi. Pirmajā cīņā tika gūta uzvara ar 4:3, bet otrajā, nodemonstrējot milzīgu pašaizliedzību, panāca neizšķirtu 1:1. Tomēr retajiem panākumiem sekoja neveiksmju sērija. Atlikušajās četrās mājas spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi. Pārsteidzoša bija līdzjutēju uzticība savai komandai. Neskatoties uz zaudējumiem, tribīnes Rīgā vienmēr bija pārpildītas.

Pēdējās četrās spēlēs tika gūta tikai viena uzvara pret Ļeņingradas DzTII ar 6:3 un piedzīvoti trīs zaudējumi, kas kopvērtējumā RVR komandai deva pēdējo vietu. Neveiksmīgo komandas spēli tikai daļēji var attaisnot ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem. Galvenais neveiksmju cēlonis bija nevērīgā attieksme pret darbu ar jaunatni.Tā biedrības Daugava nevērīgās attieksmes dēļ mūsu jauniešiem jau otro sezonu pēc kārtas bija liegta iespēja piedalīties PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs.

PSRS B klase meistarsacīkstēssavienoto republiku zonas turnīrā Minskā Latviju pārstāvēja republikas izlase. Četru komandu konkurencē tika zaudēts Karēļu-Somu republikas komandai ar 5:11, ar 14:2 uzvarēta Kazahijas PSR vienība un ar 2:5 zaudēts Balkrievijai.

RVR komandā spēlēja: vārtsargi Uldis Jankavs, Uldis Opits; aizsargi Sergejs Bogdanovs, Arnolds Brauns, Arno Leja, Jānis Šūlbergs; uzbrucēji Aleksejs Antonovs, Vilnis Burtnieks, Zigurds Čeičis, Miķelis Firsovs, V. Garaņins, Eduards Kļaviņš, Gunārs Krastiņš, Hermanis Kurmelis, Anatolijs Latincevs, Ļevs Ogerčuks, Jānis Pelše, Zigvards Salcēvičs, Vladimirs Skripko, Georgs Smirnovs. Treneris Kārlis Ronis.

B klase – savienoto republiku zona, LPSR 3. vietā.

Vārtsargi Vladimirs Briedis, Jānis Saksons; aizsargi Alfons Jēgers, Juris Kalniņš, Arvīds Ozols, Edgars Rozenbergs, Andris Vulfs; uzbrucēji Eduards Beļaņins, Andris Bušs, Arnis Jēkabsons, Eduards Kļaviņš, Tomass Laigo, Armands Lasmanis, Reins Lillo, Eino Vīlups. Treneris Edgars Klāvs.