Pēc iepriekšējās sezonas no Daugavas (RVR) aizgāja Firsovs, Opits un Šūlbergs. Klāt nāca vairāki daudzsološi pašmāju hokeja audzēkņi: Micītis, Reps, Zommers, kā arī J.Antonovs no Ļeņingradas Kirovec, Kartoviščenko no Gorkijas un Logačovs no Maskavas Spartaka. Jaunu, talantīgu spēlētāju pieplūdums, kā arī trenera Anatolija Jegorova mērķtiecīgais darbs panāca to, ka pēc ieilgušās krīzes mūsējie atkal priecēja skatītājus ar interesantu spēli un uzvarām. Bija pieaudzis hokejistu slidojuma ātrums, uzlabojās fiziskā sagatavotība un tehniskā meistarība. Tomēr ne visas ieceres izdevās īstenot. Kad “Daugavas” stadionā uzlēja ledu, Rīgā trenēties sabrauca hokejisti no Gorkijas, Ļeņingradas, pat no Permas un Čeļabinskas. Paradoksāli – savas viesmīlības dēļ Daugava atkal nokļuva zināmā ledus badā.

Mūsējo sniegums bija ļoti svārstīgs. Labi aizvadītas spēles mijās ar pavisam vājām. Septembrī notika “Daugavas” stadiona balvas izcīņa. Pirmo vietu izcīnīja Gorkijas Torpedo; Daugava palika ceturtā. Septītajā vietā ierindojās LPSR izlase (treneris Rozenbergs) , kura gatavojās pirmajai PSRS ziemas spartakiādei. Izlasē bija iekļauti perspektīvākie jaunieši, kā arī daži vecmeistari.

Uzsākot PSRS meistarsacīkstes, Daugava aizvadīja trīspadsmit spēles savā laukumā. Mūsējo pirmie pretinieki bija Kirovec. Skatītāju interese bija milzīga, jau pusotru stundu pirms sacensības sākuma līdzjutēji sāka ieņemt vietas tribīnēs. Rīdzinieki cīnījās saliedēti un enerģiski, veiksmīgi vārtus aizsargāja Kazakovs. Daugava uzvarēja (5:4). Pēc tam mūsējie pieveica vēl vienu Ļeņingradas komandu – DzTII, panākot lūzumu pēdējā trešdaļā (5:2). Bet tad rīdzinieki piedzīvoja negaidīti smagu sagrāvi pret Čeļabinskas Traktoru (2:10). Arī turpmāk gāja kā pa viļņiem. Pret Permas Molot mūsējie iesāka neveiksmīgi, taču spēles gaitā saņēmās (6:3). Vienu no labākajām cīņām rīdzinieki aizvadīja pret spēcīgo Ļeņingradas ASK. Divas trešdaļas beidzās bez vārtu guvuma. Labi spēlēja aizsardzība un vārtsargs Kazakovs. Pēdējās trešdaļas sākumā ļeņingradieši ieguva divu vārtu pārsvaru. Krastiņš vienus vārtus atguva, viesi atkal atrāvās. Reps vēlreiz “pievilka” (2:3). Rīdzinieki uzbruka līdz pēdējai sekundei un ripa trešo reizi atrada ceļu ļeņingradiešu vārtos, diemžēl, izrādījās, ka spēle beigusies mirkli ātrāk. Sāpīgs zaudējums.

Novembra vidū Daugava divreiz sacentās ar Maskavas Lokomotīvi, kura tobrīd turnīra tabulā atradās uz visaugstākā pakāpiena. Pirmajā spēlē uz spoguļgluda ledus Lokomotīve pilnā mērā realizēja savu pārākumu slidošanā, nūjas tehnikā un taktikā (0:7). Otrajā spēlē, kad ledus bija daudz sliktāk sagatavots, Daugavas cīņas spars lielā mērā kompensēja viesu meistarību. Vārtus labi sargāja Kartoviščenko. Tomēr atkal pārāki bija maskavieši (1:2). Milzīgu interesi izraisīja ACSK viesošanās Rīgā. Pirmajā spēlē mūsējie pret slavenajiem pretiniekiem iespēja vairāk kā cerēts. Sākumā vadībā izvirzījās viesi, taču Bistrovs panāca izlīdzinājumu. Skatītāju sajūsmai nebija robežu. Pučkovs ACSK vārtos rāvās melnās miesās. Uzbruka arī armijnieki. Pēdējās desmit minūtēs maskaviešu pārsvars kļuva nospiedošs. Rīdzinieki visiem spēkiem aizstāvējās. Divas minūtes pirms beigām Anatolijs Firsovs izvirzīja vadībā pretiniekus. Un tad pēkšņi apstājās stadiona pulkstenis. Tiesneši apjuka – spēle turpinājās. Viesi nervozēja, jo Daugavai netrūka iespēju rezultātu izlīdzināt. Diemžēl, notika otrādi – vēl divus vārtus guva pretinieki (1:4). Otrajā spēlē karavīru pārsvars bija nospiedošs (0:8).

Maskavas Spartaks Rīgā ieradās bez labākās uzbrucēju maiņas, kura tobrīd bija “iesaukta” PSRS izlasē. Turpretim rīdzinieki izgāja laukumā optimālajā sastāvā. Sākumā neatlaidīgi uzbruka mūsējie. Pirmās trešdaļas vidū no viesu vārtsarga atlēkušo ripu vārtos ietrieca Reps. Trešdaļas beigās maskavieši panāca izlīdzinājumu. Tūdaļ pēc pārtraukuma Salcevičs pēc lieliskas kombinācijas realizēja skaitlisko vairākumu. Un atkal trešdaļas beigās rezultāts kļuva neizšķirts. Visaizraujošākā bija pēdējā trešdaļa. Sešas minūtes pirms spēles beigām Krastiņš vēlreiz realizēja skaitlisko pārsvaru. Pēc brīža Fridmans guva ceturtos vārtus. Pēdējās minūtes rīdzinieki aizvadīja trijatā. Viesi samazināja rezultāta starpību, tomēr Daugava neizlaida uzvaru no rokām (4:3). Otrajā dienā līdzvērtīgā cīņā veiksme uzsmaidīja spartakiešiem (1:2). Lielisks sniegums, īpaši, ņemot vērā, ka sezonas noslēgumā Spartaks kļuva par PSRS čempionvienību!

Arī Voskresenskas Himik Rīgā ieradās bez izlases spēlētājiem. Azartiskā cīņā pirmo trešdaļu uzvarēja rīdzinieki, bet otrajā iestājās katastrofa – īsā laikā viesi guva piecus vārtus pēc kārtas. Krastiņa panākums no jauna ielēja eļļu ugunī, un pēdējās trešdaļas sākumā rīdzinieki panāca izlīdzinājumu! Logačova kļūda spēles beigās maksāja dārgi (6:7).

Pēc tam Daugava devās izbraukumā. Vispirms mūsējie piedzīvoja piecus zaudējumus. Turnejas beigu daļu rīdzinieki aizvadīja veiksmīgāk. Uzvaras Novosibirskā, Novokuzņeckā un Elektrostaļā, neizšķirts Čeļabinskā ļāva Daugavai saglabāt vietu turnīra tabulas vidusdaļā.

Janvāra vidū Daugava atkal spēlēja savā laukumā. Spēcīgā Maskavas Dinamo komanda pat bez pieciem vadošajiem hokejistiem pārspēja mūsējos visās līnijās (3:7, 0:5). Daudz sāpīgāka bija neveiksme pret Novosibirskas Dinamo. Pirms spēles abas komandas turnīra tabulā atradās līdzās. Mūsējie spēlēja centīgi, taču neprata izmantot vārtu gūšanas iespējas, un gaidītās uzvaras vietā piedzīvoja pārliecinošu zaudējumu (4:7). Neveiksmju sēriju izdevās pārtraukt pret Omskas Spartaku (5:4). Slavējamu cīņas sparu Daugava nodemonstrēja Ļeņingradā pret ASK. Treniņā savainojumu guva Kļaviņš, tādēļ nācās iztikt tikai ar trim aizsargiem. Pēc divām trešdaļām, kad ļeņingradieši jau bija ieguvuši trīs vārtu pārsvaru, Daugava pārgāja uz spēli ar divām uzbrucēju maiņām. Cerību atmodināja Salceviča vārtu guvums. Spēles beigās pēc diviem trāpīgiem Bistrova metieniem mūsējie izcīnīja grūtu neizšķirtu (3:3).

Savā laukumā pret Novokuzņeckas Metalurgu mūsējie nospēlēja “kā vecos labos laikos” (11:3). Februāra vidū Rīgā notika starptautiska draudzības spēle pret vienu no spēcīgākajām Čehoslovakijas komandām – Jihlavas Duklu.  Pirmās divas trešdaļas aizritēja  stiprā sniegputenī. Šādiem apstākļiem labāk piemēroties prata čehi, iegūstot trīs vārtu pārsvaru. Pēc tam putenis norima, ledu notīrīja, un tagad pārsvars jau bija Daugavas pusē.  Trīs vārtus guva Salcevičs. Daugava uz brīdi pat izvirzījās vadībā, tomēr spēle beidzās neizšķirti (5:5).

Tuvojoties sezonas noslēgumam, sākās dažādi minējumi par iespējamām pārmaiņām PSRS meistarsacīkšu izcīņas kārtībā. Turnīra tabulas vidusdaļas komandas, arī Daugava, cīnījās par iespējami augstāku vietu, lai nodrošinātos varbūtējās reorganizācijas gadījumam. Pēdējās trīs spēles Daugava aizvadīja savā laukumā. Diemžēl – neveiksmīgi. Vispirms mūsējie bezcerīgi zaudēja gorkijiešiem (0:5). Spēlē pret Kaļiņinu ļoti traucēja slapjais, biezais sniegs. Rīdzinieki trīsreiz izvirzījās vadībā, viesi trīsreiz rezultātu izlīdzināja. Laimīgu uzvaru nodrošināja J.Antonova gūtie vārti (4:3). Pēdējā spēlē rīdzinieki zaudēja Elektrostaļai (1:4) un atkrita uz piecpadsmito vietu. Tikai viens punkts mūsējos šķīra no vienpadsmitā pakāpiena turnīra tabulā.

Daugava (RVR) sastāvs:

vārtsargi: Jevgeņijs Kartoviščenko, V.Kazakovs, Anatolijs Micītis

aizsargi: Aleksejs Antonovs, Jurijs Antonovs, Eduards Kļaviņš,  Aleksandrs Logačovs

uzbrucēji: Aksjonovs, Kārlis Apsītis, Jurijs Bistrovs, Staņislavs Bulatovs, Andris Bušs, Iļja Fridmans, Gunārs Krastiņš, Anatolijs Malahovs, Jurijs Očņevs, Juris Reps, Zigvards Salcevičs, Eduards Strauts, Ansis Zommers

treneris:  Anatolijs Jegorovs

Rezultatīvākie spēlētāji: Gunārs Krastiņš -16, Jurijs Bistrovs -13, Staņislavs Bulatovs – 13, Iļja Fridmans – 12, Zigvards Salcevičs – 10, Andris Bušs – 9, Jurijs Antonovs – 8, Aleksandrs Logačovs – 7, Anatolijs Malahovs – 6, Aleksejs Antonovs – 5, Jurijs Očņevs – 5.