PSRS čempionāti
PSRS meistarsacīkstes 1967

Rīgas Daugavā par vecāko treneri sāka strādāt Čehoslovakijas speciālists Staņislavs Motls. Mājās atgriezās vairāki Latvijas hokeja audzēkņi, kuri bija izklīduši pa visu plašo savienību: Ansveriņš no Kijevas, Verižņikovs no Saratovas, Samovičs no karadienesta. Komandā debitēja Liberts. Augusta vidū rīdzinieki Minskā nesen uzbūvētajā sporta pilī sacentās par laikraksta “Fizkuļturņik Belorusiji” balvām un izcīnīja otro vietu aiz Gorkijas Torpedo. Septembra vidū arī rīdzinieki redzēja savu komandu, kad Daugava ar spēli pret Ļeņingradas Dinamo startēja “Sovetskij Sport” turnīrā. Pārtraukumā skatītāji ar interesi vēroja ledus kombainu sniega lāpstas vairs nebija nepieciešamas. Daugava savā zonā izcīnīja pirmo vietu, bet no spēles, kas bija paredzēta jau nākamajā dienā Maskavā, atteicās. Turnīrā par “Daugavas” stadiona balvu mūsējie aiz Ļeņingradas Dinamo palika otrie.

PSRS meistarsacīkstes rīdzinieki uzsāka oktobra beigās ar spēli savā laukumā pret Čeļabinskas Traktoru. Pēdējās trešdaļas sākumā viesi ieguva divu vārtu pārsvaru, taču mūsējie saņēmās un pēdējā minūtē panāca izlīdzinājumu (3:3). Arī turpmāk rīdzinieki nereti pamanījās izsprukt sveikā gandrīz vai bezcerīgās situācijās. Pret Permas Molot mūsējie pēdējās trešdaļas vidū zaudēja jau ar 1:4, tomēr uzsāka varenu ofensīvu un trīs sekundes pirms beigām, spēlējot bez vārtsarga, panāca laimīgu neizšķirtu (4:4). Pirmajā spēlē pret Kazaņas USK, būdami vadībā ar divu vārtu pārsvaru, rīdzinieki pēdējās minūtēs izlaida uzvaru no rokām (3:3). Savukārt, otrajā spēlē, nokļuvuši iedzinēju lomā (1:4), mūsējie tomēr uzvarēja (6:4).

Kārtējā izbraukumā Daugava nokļuva īstā “aukstuma polā”. Novosibirskā temperatūra bija –37º, Ustjkamenogorskā pat –40º. Mūsējie prātoja, ko ģērbt mugurā, lai būtu silti, bet lai varētu arī pakustēties. Viens no mūsu komandas pieredzējušākajiem aizsargiem Apsītis apsaldēja zobus. Ledus bija ciets un saplaisājis. Ripa drīzāk kūleņoja, nevis slīdēja. Novosibirskā pret turnīra līdervienību Daugava abās spēlēs panāca neizšķirtu, bet Ustjkamenogorskā divreiz zaudēja. Atgriezušies Rīgas slapjdraņķī, mūsējie jaunā gada pirmajā dienā aizvadīja draudzības spēli ar Olomoucas Moravia. Sākumā Daugava izvirzījās vadībā, taču otrajā trešdaļā divu minūšu laikā ielaida trīs ripas un zaudēja (2:3). Ciemiņi izrādījās lēnāki, taču gudrāki.

Pēc tam PSRS kausa izcīņā Daugava savā laukumā sacentās ar Maskavas Spartaku. Izmantojot savu pārākumu slidotprasmē, maskavieši jau no paša sākuma sagrieza uzbrukumu virpuļus pie rīdzinieku vārtiem. Micītis spēlēja lieliski, un pirmie vārti krita tikai otrās trešdaļas vidū. Spēles beigās izrādījās, ka arī fiziskajā sagatavotībā Spartaks ir pārāks (0:5).

Pēc PSRS meistarsacīkšu pirmā riņķa mūsējie turnīra tabulā bija ērti iekārtojušies pašā viducī 22 spēlēs 21 punkts , taču otro riņķi Daugava uzsāka neveiksmīgi. Vispirms mūsējie savā laukumā zaudēja turnīra līdervienībai Novosibirskas ASK (1:4). Atbildes spēlē sportiskā veiksme bija Daugavas pusē (4:2). Pēc tam Rīgā viesojās vēl viena no vadošās grupas komandām Sverdlovskas Automobilists. Pēdējās trešdaļas vidū, kad rezultāts kļuva pavisam draudīgs (1:5), no tribīnēm skanēja vairāk lamu vārdu nekā uzmundrinājuma saucienu, taču Daugavu kārtējo reizi izglāba fantastisks beigu spurts (5:5). Otrajā spēlē brīnumi neatkārtojās (1:6). Pret Ustjkamenogorskas Torpedo rīdzinieki zaudēja abas spēles, pret Ufas Salavatu Julajevu guva vienu uzvaru, bet otrajā dienā savu tradicionālo iedzīšanu sāka par vēlu.

Taču tas vēl bija tīrais nieks salīdzinājumā ar tiem pārbaudījumiem, kuri mūsējos sagaidīja izbraukumā. Elektrostaļā pret turnīra pastarīšiem mūsējie pirmajā dienā izcīnīja uzvaru. Atbildes spēli sabojāja tiesneši. Otrās trešdaļas sākumā ripa atsitās pret Daugavas vārtu stabiņu, taču soģi grasījās ieskaitīt vārtu guvumu. Pēc ilgām pārrunām mūsējie viņus pārliecināja, ka ripa nav bijusi vārtos, taču komanda bija sanervozējusies un zaudēja (1:4). Kaļiņinā pret citu tabulas lejasgala komandu turienes ASK, tiesnešu neobjektivitāte izraisīja sašutumu pat vietējo skatītāju vidū. Daugavai tas bija vājš mierinājums abās spēlēs zaudējumi. Ņižņijtagilā norīkotie tiesneši vispār neieradās, un spēli vadīja vietējie. Mūsējo “apstrāde” sākās ar to, ka Micītim piešķīra divas soda minūtes par izslidošanu ārpus vārtu laukuma. Rezerves vārtsargs Samovičs izpelnījās noraidījumu uz visu spēli, jo atļāvās izslidot laukumā, bet Krastiņš saņēma desmit minūtes par to, ka mēģināja noskaidrot, ko šie sodi nozīmē. Neraugoties uz visu, rīdzinieki cīnījās slavējami un noturēja neizšķirtu. Otrās spēles (1:5) gaitu Krastiņš raksturoja īsi: “Tas vairs nav hokejs. Tiesāja tie paši un – tāpat.” Turklāt spēles beigās smagu savainojumu guva Micītis. Iepriekšējā dienā uz visu spēli noraidītais Samovičs diskvalifikācijas dēļ viņu aizstāt nevarēja. Vārtsarga lomā nācās iejusties uzbrucējam Hendelim. Permā mūsējie beidzot izcīnīja vienu uzvaru, bet atbildes spēlē atkal zaudēja.

Tobrīd šķita, ka nekas nespēs glābt Daugavu no pārejas uz zemāku grupu. Taču līdzīgi kā vairāku it kā bezcerīgi zaudētu spēļu pēdējās minūtēs un pat sekundēs, rīdzinieki arī visas sezonas noslēgumā uzsāka varenu spurtu. Atlikušajās sešās spēlēs Rīgā mūsējie izcīnīja piecas uzvaras, vienreiz nospēlējot neizšķirti. Lielisku hokeju demonstrēja Daugavas tobrīd spēcīgākā  uzbrucēju maiņa: KršeminskisRepsBušs. Uz sezonas beigām bija iespēlējušies arī aizsargi. Mūsējie divreiz pieveica Penzas Dīzelistu, atņēma trīs punktus Ņižņijtagilas Sputņikam. “Būt vai nebūt?” izšķīrās pēdējās spēlēs ar Kaļiņinas ASK, kam tāpat draudēja atvadas no otrās grupas. Kaut gan jau 2. minūtē vadībā izvirzījās kaļiņinieši, uzvarēja Daugava (4:1). Viesu liktenis bija izlemts viņiem otrā grupa jāatstāj, bet rīdzinieki vēl saglabāja cerības uz pēdējo spēli. Arī tajā Daugava izcīnīja uzvaru (4:2) un turnīra noslēgumā pakāpās līdz astotajai vietai. Tikai trīs punkti šķīra mūsējos no trešā pakāpiena tabulā, divi no priekšpēdējā.

Daugavas sastāvs:

vārtsargi: Anatolijs Micītis, Broņislavs Samovičs

aizsargi: Kārlis Apsītis, Ēvalds Grabovskis, Eduards Kļaviņš, Antons Kraulis, Juris Liberts, Juris Liepiņš, Aleksandrs Logačovs, Verners Spāde

uzbrucēji: Andris Ansveriņš, Andris Bušs, Andris Hendelis, Aleksandrs Kažberovs, Gunārs Krastiņš, Anatolijs Kršeminskis, Anatolijs Kuzņecovs, Juris Reps, Zigvards Salcevičs, Eduards Strauts, Viktors Verižņikovs

vecākais treneris: Staņislavs Motls

treneris: Edgars Rozenbergs (kopš februāra Jānis Šūlbergs)

Rezultatīvākie spēlētāji: Juris Reps – 29, Anatolijs Kršeminskis – 16, Andris Bušs – 14, Zigvards Salcevičs – 13, Andris Hendelis – 11, Andris Ansverniņš – 10, Aleksandrs Logačovs – 7, Gunārs Krastiņš – 5, Anatolijs Kuzņecovs – 4, Juris Liepiņš – 4, Eduards Strauts -4.