Sagatavošanās periods Rīgas dinamiešiem iznāca īsāks nekā pērn, jo A klases pirmajā grupā spēles sākās mēnesi agrāk nekā pērnruden otrajā grupā – jau oktobra vidū. Laika trūkumu rīdzinieki kompensēja ar paaugstinātu treniņu intensitāti. Mūsu komandā vairs nespēlēja Knirks, Krastiņš, Liepiņš, kā arī vairāki viesspēlētāji. Papildinājums arī bija krietns: Safronovs no Maskavas Lokomotīves, Ponomarjovs no Permas. 31. augusts mūsu hokejam bija svētku diena. Šajā dienā Rīgas Dinamo izgāja uz sava ledus Rīgas Sporta pilī. Atkarībai no atkušņiem, kuri agrāk tik bieži izjaukuši hokejistu plānus, bija pienācis gals. Pirmās pārbaudes spēles jaunajā pilī notika pret Čeļabinskas Traktoru; vienā uzvarēja dinamieši, otrā viesi (5:4, 4:5). Septembra vidū risinājās Sporta pils balvas izcīņa. Mākslinieka J.Kurtiša darināto skaisto kokgriezumu izcīnīja Saratovas Kristāls, rīdzinieki palika ceturtajā vietā. Izmantojot atelpu augstākās līgas kalendārā, uz divām draudzības spēlēm ieradās Novosibirskas Sibirj. Pirmajā dienā negaidīti pārliecinoši uzvarēja rīdzinieki (9:0), otrajā viesi iespaidīgi revanšējās (3:10). Pēc tam mūsējie izcīnīja pirmo vietu Jaroslavļas turnīrā. Dinamiešu meistarība auga, tomēr treneri paškritiski atzina, ka arī trūkumu vēl bija gana: nepietiekams saspēles ātrums, slikti padevās spēka paņēmieni, neapmierināja aizsargu sniegums. Tihonovs stingri turējās pie jau pārbaudītās četru maiņu taktikas. Līdzjutēji ar aizrautību dzīvoja līdzi komandas panākumiem. Bet, ja komanda “atļāvās” zaudēt, no tribīnēm atskanēja svilpieni un lamas. Neveiksmes netika piedotas!

PSRS meistarsacīkšu pirmo grupu Rīgas Dinamo debijas sezonā papildināja veselas trīs no augstākās līgas izkritušās komandas: Maskavas Lokomotīve, Sverdlovskas Automobilists un Kijevas Dinamo. Mūsējie čempionātu sāka Minskā pret vietējo Torpedo. Sākumā rīdzinieki ļoti nervozēja, bieži kļūdījās aizsardzībā. Neskaitāmas reizes dinamiešus glāba vārtsargs Vasiļonoks, šīs spēles varonis. Pirmie vadībā izvirzījās mājinieki. Otrajā trešdaļā Vorobjovs diezgan negaidīti panāca izlīdzinājumu, Lomakins izrāvienā guva otros vārtus, taču jau pēc minūtes rezultāts atkal kļuva neizšķirts. Arī pēdējā trešdaļā vairāk uzbruka minskieši, mūsējie atbildēja ar pretuzbrukumiem. 55. minūtē Safronovs izvirzīja vadībā rīdziniekus, un minskiešiem vairs nebija spēka atspēlēties. Atlikušajās minūtēs mūsējie guva vēl divus vārtus (5:2). Otrajā spēlē pārāki bija minskieši (4:5).

Pirmās spēles savā laukumā rīdzinieki aizvadīja pret Maskavas Lokomotīvi. Viesi demonstrēja augstākās līgas meistarību, prasmīgi mainīja spēles ritmu. Maskavieši jau 41. sekundē izvirzījās vadībā un pēc tam plānveidīgi realizēja savu tehnisko un taktisko pārākumu (1:5). Atbildes spēli rīdzinieki iesāka daudz labāk. Taču pirmās trešdaļas beigās pēc rupjas aizsargu kļūdas divi maskavieši nonāca aci pret aci ar Vasiļonoku un izvirzīja Lokomotīvi vadībā. Otrās trešdaļas vidū maskavieši realizēja skaitlisko pārsvaru. Viss liecināja, ka atkal sagaidāms zaudējums. Taču 58. minūtē Kršeminskis vienus vārtus atguva. Tas izrādījās varens stimulators. Atlikušajā laikā Ponomarjovs vēl divreiz pārspēja maskaviešu vārtsargu, un mūsējie izcīnīja lielisku uzvaru (3:2). Ņižņijtagilas Sputņiku mūsējie pirmajā spēlē pieveica visai pārliecinoši (7:2), bet otrajā diezgan negaidīti zaudēja (3:4). Divus zaudējumus rīdzinieki piedzīvoja Ufā, toties no Permas pārveda trīs punktus. Pēc tam mūsējie savā laukumā gauži apātiski nospēlēja pret Penzas Dīzelistu (3:4). Arī atbildes spēli rīdzinieki iesāka it kā negribīgi, ļaudami pretiniekiem iegūt trīs vārtu pārsvaru, bet vēlāk sasparojās un panāca lūzumu (7:5). Turnīra tabulā mūsējie tobrīd ieņēma devīto vietu.

Turpmāk dinamieši spēlēja daudz veiksmīgāk. Nākamajā kārtā rīdzinieki uzņēma līdervienību Saratovas Kristālu. Saratovieši sāka piesardzīgi, pirmajā trešdaļā izdarot tikai divus metienus uz mūsējo vārtiem – viens no tiem sasniedza mērķi. Pēc minūtes Kršeminskis panāca izlīdzinājumu. Otrajā trešdaļā, realizējot skaitlisko vairākumu, Ponomarjovs izvirzīja vadībā rīdziniekus. Pēdējo trešdaļu Kristāls sāka ar ofensīvu, kura pamazām kļuva aizvien drudžaināka. Droši un pārliecinoši vārtos spēlēja Vasiļonoks. Liberts vēlreiz realizēja skaitlisko pārsvaru. Kristāls pretojās cik spēka, tomēr rīdzinieki bija pārāki (4:3). Otrā spēle nebija vieglāka. Vēl pēdējās trešdaļas sākumā vadībā bija saratovieši, taču tad mūsējie pretiniekus “salauza” (7:3). Kristālu līderu godā nomainīja Sverdlovskas Automobilists – rīdzinieku nākamie viesi. Sverdlovskieši uzsāka spēli vētrainā tempā, izdarīdami metienus no visām iespējamām pozīcijām, taču Vasiļonokam bija lielā diena, un mūsējo pretuzbrukumi bija ļoti bīstami. Rīdzinieki izcīnīja skaistu uzvaru (5:0). Arī otrā spēle sākās veiksmīgi – pirmās trešdaļas vidū mūsējie izcīnīja divu vārtu pārsvaru un mazliet nomierinājās. Sods sekoja nekavējoši. Līdz pārtraukumam sverdlovskieši samazināja rezultāta starpību, bet otrās trešdaļas sākumā guva vēl trīs vārtus. Pēc tam mūsējie attapās, tomēr bija jau par vēlu (4:6). Nobeidzot turnīra pirmo pusi, rīdzinieki guva pa uzvarai Ustjkamenogorskā un Elektrostaļā, savā laukumā divreiz pieveica Kazaņu un Kijevā – vietējo Dinamo. Gadu mijā lielu panākumu PSRS jauniešu izlases sastāvā guva Balderis. Viņš godam nopelnīja Eiropas čempiona titulu, izšķirošajā spēlē četrreiz ieraidīdams ripu ČSSR izlases vārtos.

Pēc Ziemassvētku pārtraukuma dinamieši savā laukumā guva dubultuzvaras pret Permas Molot un Elektrostaļas Kristālu. Rīdzinieku uzvara Ņižņijtagilā bija jau devītā pēc kārtas. Tobrīd mūsējie tikai par vienu punktu atpalika no līdervienības – Saratovas Kristāla. Drīz tomēr kļuva skaidrs, ka cīņai par pirmo vietu rīdzinieki vēl nav gatavi. Mūsējo uzvaru sērija aprāvās atbildes spēlē Ņižņijtagilā. Sverdlovskā pret Automobilistu dinamieši izturēja minūtes desmit, pēc pirmajiem zaudētajiem vārtiem aizsargi apjuka, un nākamajās trīs minūtēs vēl trīs ripas sabira mūsējo vārtos. Vēlāk rīdzinieki cīņu līdsvaroja, bet izvairīties no zaudējuma nespēja (3:5). Otrā spēle sākās līdzīgi – pirmās trešdaļas vidū 0:4. Pēc pārtraukuma mūsējie sasparojās – demonstrēja dinamisku, ātru hokeju un pēdējās trešdaļas sākumā panāca izlīdzinājumu. Tomēr pakaļdzīšanās bija atņēmusi pārāk daudz spēka, un beigās sverdlovskieši uzvarēja pārliecinoši (4:7).

Rīdzinieki izcīnīja vēl daudz uzvaru, taču netrūka arī neveiksmju. Pret galvenajiem sāncenšiem mūsējie spēlēja izbraukumā. Saratovā labu sniegumu demonstrēja abas komandas, un katra guva pa uzvarai (2:3, 3:2). Turnīra noslēgumā mūsējie Maskavā tikās ar Lokomotīvi. Mājinieki jau bija nodrošinājuši pirmo vietu, rīdzinieki – trešo, taču laukumā ritēja principiāla cīņa. Pirmajā spēlē Hendelis jau pašā sākumā izvirzīja vadībā mūsējos, Ponomarjovs drīz vien paaugstināja rezultātu, taču Lokomotīve jau pēc desmit sekundēm vienus vārtus atguva. Otrās trešdaļas vidū, spēlējot mazākumā, maskavieši panāca izlīdzinājumu. Deņisovs vēl paguva realizēt skaitlisko pārsvaru. 48. minūtē Deņisovs pēdējo reizi izvirzīja vadībā mūsējos, beigās pārāki tomēr bija maskavieši (4:6). Otrajā dienā asumi sākās tūdaļ pēc iemetiena. Rīdzinieki šādai spēlei vēl nebija gatavi (1:4).

B klases finālturnīrā

Vagonniekiem (treneri Vītoliņš II, Krastiņš) PSRS čempionāta B klasē pretiniekos bija piecas Baltkrievijas komandas, kā arī Maskavas Gubkiņec. Saviem sīvākajiem konkurentiem – maskaviešiem – mūsējie savā laukumā zaudēja abās spēlēs, taču Maskavā izcīnīja divas uzvaras. “Neklātienes cīņā” pret baltkrieviem veiksmīgāk nospēlēja rīdzinieki, izcīnot pirmo vietu zonā. Uhtā B klases pusfinālā un finālā RVR pastiprināja daži LMR spēlētāji. Pusfināla barjeru mūsējie pārvarēja veiksmīgi, taču finālā tik labi vairs neveicās. Izcīnījuši sešās spēlēs tikai vienu uzvaru, rīdzinieki palika ceturtajā vietā. PSRS kausa izcīņā RVR negaidīti pieveica Ustjkamenogorskas Torpedo (4:0). Nākamajā kārtā rīdzinieki sacentās ar Ufas Salavatu Julajevu. Ufieši bija noskaņojušies nopietnai cīņai, un vagonnieki bija spiesti piekāpties viesu meistarības priekšā (1:5). RVR sekmīgi aizvadīja arī vairākas starptautiskas spēles: ar Rostokas Empor (7:2), Pori Ässät (5:2), Bidgoščas Polonia (3:4, 5:3).

A klases pirmā grupa

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Anatolijs Micītis, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Juris Liberts, Nikolajs Ļovočkins, Vjačeslavs Nazarovs, Valerijs Odincovs, Genādijs Ribins, Aleksandrs Solovjovs

uzbrucēji: Helmts Balderis, Mihails Deņisovs, Vasilijs Gurevičs, Andris Hendelis, Aleksandrs Kļinšovs, Anatolijs Kršeminskis, Anatolijs Kuzņecovs, Valerijs Lomakins, Vjačeslavs Malovs, Boriss V. Ponomarjovs, Aleksandrs Safronovs, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Viktors Tihonovs

treneris: Jānis Šūlbergs

Rezultatīvākie sspēlētāji: Boriss V.Ponomarjovs – 39, Aleksandrs Safronovs – 28, Mihails Deņisovs – 24, Anatolijs Kršeminskis – 20, Andris Hendelis – 16, Valerijs Lomakins – 16, Haralds Vasiļjevs – 11, Pjotrs Vorobjovs – 11, Helmuts Balderis – 10, Anatolijs Kuzņecovs – 9.

B klase

4.vieta finālturnīrā – RVR sastāvs:

vārtsargi: Viktors Afoņins, Viktors Medvedins

aizsargi: Valdis Doida, Eduards Baude, Vladimirs Gromovs, Igors Homenko, Antons Kraulis, Juris Liepiņš, Aleksandrs Ņikiforovs, Gaidis Vilks, Juris Tarnovskis

uzbrucēji: Haralds Andrašūns, Andris Ansveriņš, Juris Briška, Andris Bušs, Armands Hartmanis, Ēvalds Jurāns, Dmitrijs Kozlovs, Gunārs Krupenko, Aivars Meistars, Ludis Orleāns, Kārlis Podvigs, Pāvels Putruns, Eduards Strauts, Edgars Šteinbergs, Edmunds Vasiļjevs, Ēriks Vītoliņš

treneri: Gunārs Krastiņš, Harijs Vītoliņš II