Izmaiņas Rīgas Dinamo sastāvā nebija lielas. Hendelis pārgāja uz Latvijas Bērzu. Vislielāko satraukumu izraisīja vārtsarga Afoņina nosacītā diskvalifikācija. Afoņins uzrakstīja atklātu vēstuli komandas vadībai, lūdzot “grēku atlaidi”. Afoņinu pieņēma atpakaļ, taču, aizvadījis tikai dažas spēles, viņš atstāja Dinamo. Komanda nokļuva ļoti grūtā situācijā – tikai ar vienu vārtsargu, turklāt Vasiļonokam bija iestājies sportiskās formas kritums. No sagatavošanās posma pieminamas treniņspēles Rīgā pret PSRS izlasi. Mūsējo trūkumi atklājās kā uz delnas – sevišķi daudz kļūdu bija aizsardzībā (2:7, 5:11). “Sovetskij Sport” balvas izcīņa, sākot ar šo sezonu, notika bez fināliem – tikai apakšgrupās. Rīgas Dinamo savā zonā spēkojās par pirmo vietu ar Maskavas Spartaku. Lai gan rīdzinieki bija izcīnījuši trīs vārtu pārsvaru, spēle beidzās neizšķirti (4:4), un pirmā vieta tika spartakiešiem.

PSRS meistarsacīkšu pirmo riņķi mūsējie aizvadīja neveiksmīgi. No piecām izbraukuma spēlēm rīdzinieki pārveda piecus punktus. Pirmo cīņu dinamieši aizvadīja Maskavā pret saviem kluba biedriem. Pēdējās trešdaļas vidū mājinieki bija ieguvuši četru vārtu pārsvaru, tomēr rīdzinieki ar varenu ofensīvu panāca izlīdzinājumu (7:7). Pēc tam mūsējie uzvarēja Saratovā (5:2) un – ļoti pārliecinoši – Čeļabinskā (7:1). Bet Rīgā dinamieši piedzīvoja zaudējumus visās spēlēs.  Mūsējiem ļoti pietrūka līdzjutēju atbalsta – skatītāji notiekošo vēroja nevis kā aktīvi līdzjutēji, bet kā bargi eksaminatori, un komanda nekādi nespēja atraisīties.

Tikai otrā riņķa sākumā mūsējie izcīnīja pirmo punktu Rīgā – pret Gorkijas Torpedo. Arī šī spēle sākās ļoti neveiksmīgi – pirmajās sešās minūtēs gorkijieši izdarīja četrus metienus uz mūsējo vārtiem, un ripa četras reizes ielidoja tīklā. Dinamieši tomēr prata saņemties un panāca neizšķirtu (6:6). Pēc tam rīdzinieki grūtā cīņā “izkapāja” uzvaru pret Saratovas Kristālu. Mūsējo teritoriālais pārsvars bija nospiedošs, taču to realizēt izdevās tikai pēc tam, kad par tīšu pretinieka (Beskašnova) savainošanu uz visu spēli noraidīja saratovieti Čekalkinu, un pusi pēdējās trešdaļas viesi aizvadīja mazākumā (4:2). Maskavā pret ACSK rīdzinieki spēlēja jau drošāk, formu sāka atgūt arī Vasiļonoks. Vēl pēdējās trešdaļas sākumā rezultāts bija neizšķirts, diemžēl, mūsējie labprātīgi atdeva iniciatīvu pretiniekiem, mēģinādami nosargāt iegūto, un saņēma bargu sodu (4:6). Voskresenskā rīdzinieki grūtā cīņā ieguva punktu (4:4). Otrā riņķa vidū dinamieši beidzot nodemonstrēja to dedzību un aizrautību, ar ko bija ieguvuši popularitāti iepriekšējā sezonā. Gan spartakiešus, gan čeļabinskiešus mūsējie savā laukumā apspēlēja pārliecinoši (divreiz 7:2). Kā par spīti tieši tobrīd sākās mēnesi ilgais Ziemassvētku pārtraukums. Rīdzinieki aizbrauca uz Zviedriju, kur aizvadīja septiņas draudzības spēles un visās uzvarēja.

Atsākot PSRS meistarsacīkstes, dinamieši atkal ar grūtībām meklēja savu “rokrakstu”. Pirmās divas spēles pēc pārtraukuma mūsējie zaudēja, toties Ļeņingradā neatstāja mājiniekiem nekādas cerības (6:1). Lielisku sniegumu rīdzinieki nodemonstrēja savā laukumā pret ACSK. Maskavieši “spieda” – rīdzinieki sīksti aizstāvējās. Vasiļonoks todien nebija pārspējams. Pirmie vārti krita otrās trešdaļas vidū pēc Odincova tālmetiena. Pēdējās trešdaļas sākumā Deņisovs realizēja skaitlisko pārsvaru, spēles beigās Vorobjovs pielika punktu (3:0). Psiholoģiski ļoti svarīga bija uzvara savā laukumā pret Kriļja Sovetov (5:2). Augstākajā līgā vairs nebija nevienas komandas, kuru mūsējie kaut reizi nebūtu pieveikuši.

Visveiksmīgāk rīdzinieki nospēlēja aprīļa beigās un maija sākumā, aizvadot piecas spēles pēc kārtas bez zaudējuma. Maskavā pret ACSK mūsējie interesantā un saturīgā cīņā panāca neizšķirtu (6:6). Trīs vārtus guva Deņisovs. Ļeņingradā rīdzinieki uzvarēja ASK (3:2), Rīgā – Maskavas kluba biedrus (5:4). Pēc tam sekoja kārtējais neizšķirts ar gorkijiešiem (5:5). Četrus vārtus guva Balderis. Maskavā mūsējie vēlreiz pieveica Kriļja Sovetov (5:4). Panākumu sērija aprāvās Čeļabinskā.

Pēdējā riņķa sākumā mūsējie izvirzījās piektajā vietā un saglabāja labas izredzes uz ceturto. Izšķiroša nozīme bija spēlei Rīgā pret Himik. Mūsējiem bija nepieciešama tikai uzvara, voskresenskiešiem pietika ar neizšķirtu. Spēle ritēja ļoti nervozi un sasprindzināti. Pirmās trešdaļas beigās vadībā izvirzījās viesi. Otrās trešdaļas vidū vadību pārņēma mūsējie – vārtus guva Serņajevs un H.Vasiļjevs. Taču pretinieki tūdaļ atjaunoja līdzsvaru, un tie izrādījās pēdējie vārti spēlē (2:2). Turnīra tabulā voskresenskieši saglabāja viena punkta pārsvaru pār rīdziniekiem. Piedzīvojumiem bagātā spēlē, kurā labs sniegums mijās ar rupju kļūdu sērijām, mūsējie pieveica saratoviešus (7:5). Turnīra pēdējo spēli rīdzinieki aizvadīja Maskavā pret Spartaku. Mājinieki uzvaras gadījumā iegūtu sudraba medaļas, taču Balderis pēdējā mirklī apraka viņu cerības (6:6). Balderis kļuva par trešo rezultatīvāko spēlētāju čempionātā. Savukārt, Nazarovs bija trešais rezultatīvākais starp aizsargiem.

Latvijas Bērzs – A klases otrajā grupā

Sākot ar šo sezonu, Latvijas Bērzs startēja PSRS meistarsacīkšu A klases otrajā grupā, kur nesekmīgi bija pūlējušies iekļūt vairākus gadus. Sen lolotā mērķa piepildījumu rīdzinieki saņēma kā dāvanu pēdējā brīdī pirms turnīra sākuma, kad no dalības atteicās Zaporožjes hokejisti. Latvijas Bērza sastāvs tika nokomplektēts lielā steigā. Par treneri iecēla J.Antonovu, viņam palīdzēja Krastiņš un Spāde. Vairums spēlētāju bija veterāni, turklāt vasarā viņi nebija pienācīgi trenējušies. Pirmo spēli Latvijas Bērzs aizvadīja Rīgā pret Gorkijas Poļot. Mūsējie bija kā sapīti (2:4). Otrajā dienā rīdzinieki spēlēja jau drošāk un guva pirmo uzvaru (6:5). Arī pret Kirovočepeckas Olimpiju mūsējie pirmajā dienā zaudēja, otrajā uzvarēja. Bet izbraukumā Latvijas Bērzs piedzīvoja sešus zaudējumus pēc kārtas. Izšķirošos vārtus mūsējie bieži vien ielaida pēdējās minūtēs. Te spilgti izpaudās pieredzes trūkums. Pēc divdesmit spēlēm Latvijas Bērzs ieņēma stabilu pēdējo vietu, atpaliekot no priekšpēdējās par sešiem punktiem. Taču tad rīdzinieki iespēlējās. Psiholoģiski ļoti svarīga bija uzvara savā laukumā pret Uhtas Ņeftjaņik (5:4) – šoreiz lūzumu pēdējās minūtēs panāca mūsējie. Nozīmīgas bija spēles Rīgā ar Elektrostaļas Kristālu. Elektrostaļieši vēl saglabāja cerības atgriezties 1. līgā, taču Latvijas Bērzs nodemonstrēja lielisku sniegumu un izcīnīja pirmo dubultuzvaru sezonā (8:6, 4:2). Savu galveno uzdevumu – noturēties otrajā līgā mūsējie izpildīja.

Augstākā līga

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Viktors Afoņins, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Mihails Beskašnovs, Valerijs Guščins, Igors Kobzevs, Juris Liberts, Vjačeslavs Nazarovs, Sergejs Nikolajevs,Valerijs Odincovs, Vladimirs Sorokins

uzbrucēji:  Helmuts Balderis, Anatolijs Barsukovs, Mihails Deņisovs, Viktors Hatuļevs, Aleksandrs Kļinšovs, Vladimirs Markovs, Boriss V. Ponomarjovs, Vladimirs Serņajevs, Aleksandrs Sokolovskis, Nikolajs Vakurovs, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Viktors Verižņikovs, Pjotrs Vorobjovs, Aleksejs Žerebcovs

galvenais treneris: Viktors Tihonovs

treneri: Ēvalds Grabovskis, Edgars Rozenbergs

Rezultatīvākie spēlētāji:
Helmuts Balderis 48(34+14), Mihails Deņisovs 25(13+12), Vladimirs Serņajevs 24(19+5), Pjotrs Vorobjovs 23(9+14), Vjačeslavs Nazarovs 17(4+13), Aleksandrs Sokolovskis 14(7+7), Vladimirs Markovs 12(8+4), Viktors Verižņikovs 12(6+6), Boriss V.Ponomarjovs 11(8+3), Anatolijs Barsukovs 10(2+10).

A klases otrās līgas rietumu zona

12.vietā – Latvijas Bērzs sastāvs:

vārtsargi: Valerijs Deņisovs, Anatolijs Micītis

aizsargi: Māris Baldonieks, Juris Dzenis, Valerijs Knirks, Sergejs Nikolajevs, Sergejs Nikolajevs II, Mihails Paskars, Aleksandrs Solovjovs, Eduards Strauts, Jurijs Šmakalovs, Juris Tarnovskis, Nikolajs Vakurovs

uzbrucēji: Vasilijs Gurevičs, Armands Hartmanis, Andris Hendelis, Sergejs Koroļovs, Dmitrijs Kozlovs, Gunārs Krupenko, Vjačeslavs Malovs, Vladimirs Mandriks, Aivars Meistars, Ludis Orleāns, Andris Siliņš, Anatolijs Vlasjuks

galvenais treneris: Jurijs Antonovs

treneris: Gunārs Krastiņš