Sezonas sākumā Rīgas Dinamo ilgāku laiku gatavojās bez Tihonova, kurš tajā laikā trenēja tā dēvēto “eksperimentālo” izlasi Kanādas kausa izcīņai. Šajā komandā bija iekļauti arī rīdzinieki Balderis, Vasiļonoks un no Kriļja Sovetov pārnākušais Krikunovs. Savukārt, Liberts bija beidzis savu ilgo karjeru dinamiešu rindās. Treneris Rozenbergs pārgāja darbā uz LVFKI, viņa vietā par Tihonova palīgiem sāka strādāt Grabovskis un Spāde. Augustā mūsējie piedalījās GKS piemiņas turnīrā Sverdlovskā, atzīmējot 25. gadadienu kopš lidmašīnas katastrofas, kurā gāja bojā visa lidotāju komanda – arī rīdzinieki Mellups un R.Šūlmanis. Pirmo vietu turnīrā izcīnīja PSRS olimpiskā izlase, rīdzinieki palika trešie. Pēc tam mūsējie uzvarēja pārbaudes turnīrā Gorkijā un “Sovetskij Sport” balvas izcīņā Rīgā.

PSRS meistarsacīkšu pirmo riņķi rīdzinieki aizvadīja pabāli. Nestabili spēlēja abi vārtsargi. Vasiļonoks “eksperimentālajā” izlasē bija deldējis rezervistu soliņu, un viņam pietrūka spēļu prakses. Arī Bistrova sniegums bija nevienmērīgs. Tāpat uzbrucēji ne vienmēr prata pilnībā nodemonstrēt savas spējas. Pirmo spēli mūsējie aizvadīja savā laukumā pret Ļeņingradas ASK (4:1). Vēl mūsējie savā laukumā pieveica saratoviešus un gorkijiešus, Maskavā panāca neizšķirtu pret Kriļja Sovetov. Labāko spēli pirmajā riņķī rīdzinieki aizvadīja Maskavā pret ACSK. Mūsējie pašaizliedzīgi aizsargājās, lielisks vārtos bija Bistrovs, tomēr mājinieki izrādījās pārāki (1:3). Pēc pirmā riņķa Rīgas Dinamo atradās septītajā vietā.

Lieliski mūsējie iesāka otro riņķi – ar četrām uzvarām. Vispirms rīdzinieki savā laukumā pieveica Kriļja Sovetov (7:5; četrus vārtus guva  Balderis) un Maskavas Dinamo (3:2), Ļeņingradā sakāva ASK (7:2), Rīgā – Spartaku (7:2; trīs vārti Baldera kontā). Vareni mūsējie uzsāka spēli pret ACSK. Rīdzinieki diktēja tempu un pirmās trešdaļas vidū trīs minūšu laikā guva trīs vārtus. Diemžēl, mūsējie priekšlaicīgi sāka sargāt iegūto, labprātīgi atdodot iniciatīvu pretiniekiem, par ko saņēma bargu sodu (3:6). Šī neveiksme nelabvēlīgi ietekmēja dinamiešu noskaņojumu, un sekoja zaudējumi Čeļabinskā un Gorkijā. Arī Saratovā pret Kristālu, kas līdzšinējās spēlēs nebija guvis ne punkta, rīdzinieki jau 4. minūtē nokļuva iedzinēju lomā. Tikai otrās trešdaļas vidū Jemeļjaņenko panāca izlīdzinājumu. Beigās dinamieši izcīnīja grūtu uzvaru (3:1). Pēdējā kārtā pirms Ziemassvētku pārtraukuma rīdzinieki savā laukumā aizvadīja tradicionāli mazrezultatīvu spēli pret Voskresenskas Himik (1:1). Turnīra tabulā dinamieši bija pakāpušies līdz piektajai vietai.

Atsākot turnīru, mūsējie piedzīvoja īstu sagrāvi pret Maskavas Dinamo (2:9). Pēc tam rīdzinieki izcīnīja trīs uzvaras pēc kārtas. Veiksmīgi spēlēja vārtsargs Bistrovs, nostiprinot savu autoritāti komandā. Sevišķi iepriecināja panākums Rīgā pret ACSK. Vispirms, spēlējot skaitliskajā mazākumā, vārtus guva Jemeļjaņenko bet tad iniciatīvu pārņēma maskavieši. Otrās trešdaļas sākumā viesi izcīnīja divu vārtu pārsvaru. Tomēr rīdzinieki nepadevās. Fantastiski spēlēja Balderis – viņš demonstrēja īstu virtuozitāti, apspēlējot pretiniekus, un četras reizes ieraidīja ripu slavenā Tretjaka vārtos. Palikdami līdz galam uzticīgi savai tempa spēlei, rīdzinieki izcīnīja skaistu uzvaru (5:4). Ļoti svarīga bija nākamā spēle – pret Čeļabinskas Traktoru. Čeļabinskieši atradās trešajā vietā – piecus punktus priekšā rīdziniekiem. Mūsējie visiem spēkiem centās sāncenšus panākt. Cīņas gaita izvērtās rīdziniekiem nelabvēlīga. Tikai 56. minūtē, realizējot skaitlisko pārsvaru, Jemeļjaņenko panāca izlīdzinājumu (2:2).

Pēc tam sekoja atslābums. Gorkijā rīdzinieki piedzīvoja īstu sagrāvi (0:8), Saratovā un Voskresenskā nācās samierināties ar neizšķirtu. Tomēr mūsējie pārvarēja īslaicīgo vājumu un neatlaidīgi turpināja pakaļdzīšanos Traktoram. Trešā riņķa pēdējā spēlē rīdzinieki savā laukumā pārspēja Maskavas kluba biedrus (4:1). Pēc tam mūsējie izcīnīja divas uzvaras Maskavā. Vispirms dinamieši pieveica Kriļja Sovetov (6:2).

Bet armijas svētkos (23. februārī) mūsējie sacentās ar ACSK. Spēle sākās ar mājinieku spiedienu, taču Bistrovs turējās braši. Tretjaks kļūdījās pirmais – 2. minūtē Serņajevs izvirzīja rīdziniekus vadībā. Spēles ritmu izjauca lielie sodi: Durdins sakāvās ar Harlamovu, un abi saņēma pa desmit minūtēm, Deņisovs, cīnoties par ripu, ar nūju savainoja pretspēlētāju un tika noraidīts līdz spēles beigām. Iniciatīvu pārņēma armijnieki un otrajā trešdaļā ieguva trīs vārtu pārsvaru.  Līdz pārtraukumam Abalmasovs vienus vārtus atguva. Beigās rīdzinieku uzvara (8:6) tautai toreiz nozīmēja vairāk nekā vienkāršs panākums sporta laukumā.

Voskresenskā mūsējie dramatiskā cīņā pieveica Himik (3:2); izšķirošos vārtus desmit sekundes pirms spēles beigām guva Balderis. Kopš atgriešanās augstākajā līgā tā bija rīdzinieku pirmā uzvara Voskresenskā. Pēc tam mūsējie Rīgā smagā cīņā panāca neizšķirtu pret Gorkijas Torpedo – izlīdzinājumu 39 sekundes pirms beigām panāca Balderis. Maskavā pret Spartaku – atkal neizšķirts; šoreiz glābās maskavieši, spēles beigās realizējot skaitlisko pārsvaru.

Un tad bija klāt izšķirošā spēle Čeļabinskā – uzvaras gadījumā rīdzinieki pietuvotos Traktoram viena punkta attālumā un saglabātu reālas izredzes uz bronzas medaļām. Tā bija ātra, asa un nervoza cīņa. Pirmie vārti “krita” tikai 35. minūtē – panākumu guva mājinieki. Pēc nepilnām divām minūtēm Balderis panāca izlīdzinājumu. Otrās trešdaļas beigās un pēdējās trešdaļas sākumā rīdzinieku pārsvars kļuva nospiedošs. Jemeļjaņenko izvirzīja mūsējos vadībā. Pēc Vasiļonoka kļūdas čeļabinskieši stāvokli līdzsvaroja. Sešas minūtes pirms spēles beigām mājinieki realizēja soda metienu. Rīdzinieki metās atspēlēties, diemžēl, neveiksmīgi – priekšpēdējā minūtē čeļabinskieši pretuzbrukumā guva vēl vienus vārtus (2:4). Līdz ar to bronzas medaļu liktenis praktiski bija izšķirts – pirmo reizi uz PSRS meistarsacīkšu goda pjedestāla pakāpās hokeja talantiem bagātie čeļabinskieši. Rīdziniekiem sapnis par medaļām bija jāatliek uz citu reizi.

Tomēr arī turpmāk rīdzinieki cīnījās ar aizrautību. Savā laukumā mūsējie sagrāva Saratovas Kristālu (12:3; Balderis guva astoņus rezultativitātes punktus), pēc tam pieveica Ļeņingradas ASK (4:2), bet pēdējā spēlē piekāpās Spartakam (5:6). Pateicoties fantastiskai rezultativitātei pēdējā riņķī (deviņās spēlēs 27(15+12) punkti), Balderis kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Tomēr Baldera lielākie panākumi bija vēl priekšā. Pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs Vīnē viņš izpelnījās turnīra labākā uzbrucēja godu. “Futbol–Hokej” aptaujā Balderi atzina par PSRS labāko hokejistu.

Latvijas Bērzs nostiprinās otrajā līgā

Latvijas Bērzam radās nopietnas problēmas ar sastāva nostabilizēšanu. Vairāki spēlētāji par disciplināriem pārkāpumiem tika uz laiku diskvalificēti. Kur meklēt papildinājumu? Pēc Vītoliņa domām Latvijas komandās gaužām reti parādoties jauni, perspektīvi hokejisti, kurus varētu iesaistīt Latvijas Bērzā. Paradoksāli – savulaik otro meistarkomandu izveidoja, lai jaunajiem būtu kur apgūt pieredzi, tagad viņiem vieta tajā vairs neatradās. Neraugoties uz problēmām, Latvijas Bērzs sāka apzināties savu spēku un nospēlēja samērā veiksmīgi, izcīnot sesto vietu. Latvijas Bērza galvenais trumpis bija uzbrucēji, īpaši maiņa Barsukovs–Markovs–Gorbunovs. Junioru un jauniešu turnīros Rīgas Dinamo spēlēja neveiksmīgi. Iepriecināja atsevišķi spēlētāji, piemēram, jauniešu komandas rezultatīvākais uzbrucējs Golovkovs. Rīgā notika vissavienības “Zelta  ripas” finālturnīrs vecākās grupas zēniem. Latviju pārstāvēja Proletāriešu rajona puiši (treneris Skudra). Divpadsmit komandu konkurencē mūsējie ierindojās astotajā vietā. Par turnīra labāko vārtsargu atzina Samoilovu.

Augstākā līga

Rīgas Dinamo sastāvss:

vārtsargi: Vladimirs Bistrovs, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Māris Baldonieks, Mihails Beskašnovs, Viktors Hatuļevs, Igors Kobzevs, Vladimirs Krikunovs, Vjačeslavs Nazarovs, Valerijs Odincovs, Viktors Sokolovs

uzbrucēji:  Mihails Abalmasovs, Helmuts Balderis, Boriss Barabanovs, Mihails Deņisovs, Vladimirs Durdins, Anatolijs Jemeļjaņenko, Aleksandrs Kļinšovs, Leonīds Makarovs, Vladimirs Mandriks, Igors Petruškins, Vitālijs Poļakovs, Jānis Prutāns, Vladimirs Serņajevs, Mihails Šostaks, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Viktors Tihonovs

treneris: Ēvalds Grabovskis

Rezultatīvākie spēlētāji: Helmuts Balderis 63(40+23), Pjotrs Vorobjovs 30(12+18), Mihails Deņisovs 21(11+10), Vjačeslavs Nazarovs 19(8+11), Valērijs Odincovs 18(3+15), Anatolijs Jemeļjaņenko 17(13+4), Edmunds Vasiļjevs 17(7+10), Vladimirs Serņajevs 15(8+7), Haralds Vasiļjevs 10(6+4), Viktors Hatuļevs 8(4+4).

A klases otrās līgas rietumu zona

6vietā – Latvijas Bērzs sastāvs:

vārtsargi: Čirkovs, Viktors Kačanovs, Aleksejs Trigubjuks

aizsargi: Eduards Baude, Juris Dzenis, Agris Freimanis, Valerijs Knirks, Igors Kramskojs, Sergejs Nikolajevs, Mihails Paskars, Vasilijs Tihonovs

uzbrucēji:  J.Aleksejevs, Atamanovs, Guntars Balodis, Anatolijs Barsukovs, Anatolijs Čerņavskis, Valerijs Gorbunovs, Sergejs Koroļovs, Armands Krūklis, Sergejs Lazovskis, Vladimirs Mandriks, Vladimirs Markovs (spēlējošais treneris), Aleksandrs Ņikiforovs, Aleksandrs Pirko, Vitālijs Poļakovs, Jānis Prutāns, Pāvels Putruns, Vladimirs Sorokins, Jānis Truševskis

galvenais treneris: Harijs Vītoliņš II