Rīgas Dinamo veterāns Reps pārgāja trenera darbā uz Latvijas Bērzu, bet vietā nāca Beļavskis, Froļikovs, Maticins, Samoilovs, Semerjaks. Jurzinovu kritizēja par spēlētāju pārvilināšanas politiku, taču treneris savu izvēli pamatoja pavisam vienkārši – vietējiem puišiem trūkstot viselementārako hokeja iemaņu, arī fiziskais rūdījums esot nepietiekams. Jurzinovam lielā mērā bija taisnība. Tiesa, iepriekšējā sezonā labu sniegumu nodemonstrēja Rīgas Dinamo juniori, un labākie no viņiem (Beļavskis, Maticins, Samoilovs) šīs sezonas gaitā debitēja meistaros, taču ar to vien bija par maz. Pirms trim gadiem savu darbību uzsāka specklases Rīgas 55. vidusskolā, taču šīs skolas audzēkņu laiks vēl nebija pienācis. Starp citu, šajā sezonā 55. vidusskolā tika izveidots hokeja internāts, lai arī talantīgākajiem lauku puišiem būtu iespēja regulāri trenēties. Taču pagaidām nācās samierināties ar to, ka Rīgas Dinamo gadu no gada papildināja iebraucēji. Diemžēl, arī viņi ne vienmēr spēja nodemonstrēt tādu sniegumu, kas apmierinātu prasīgos Latvijas hokeja cienītājus.

PSRS meistarsacīkstes atkal notika pēc jaunas sistēmas – pēc priekšsacīkstēm komandas sadalījās trijās finālgrupās pa četri. Turnīra grafiks bija spraigāks kā jebkad agrāk – vairums spēļu notika ar vienas dienas intervālu. Mūsējie sāka ļoti neveiksmīgi: pirmajās trīspadsmit kārtās guva tikai divas uzvaras (Kijevā un Voskresenskā), nospēlēja neizšķirti Čeļabinskā un piedzīvoja desmit zaudējumus, turnīra tabulā nostabilizējoties pēdējā vietā. Aizraujošākā spēle Rīgā izdevās pret ACSK. Karavīri iesāka pavirši, un ripas abu komandu vārtos bira kā no pārpilnības raga. Pateicoties galvenokārt Makarova–Larionova–Krutova maiņas pūlēm, beigās grūtu uzvaru tomēr izcīnīja viesi (7:8).

Mūsējie spēlēja smagnēji, neprecīzi, pieļāva taktiskas un tehniskas kļūdas. Vislielākās problēmas sagādāja aizsardzība un vairākuma realizācija. Jurzinovs neveiksmes centās izskaidrot ar paaudžu maiņu. Pēc pērnajā sezonā gūtās traumas vēl joprojām komandai nevarēja palīdzēt Nazarovs. Balderi izmēģināja visās iespējamās maiņās, taču spēle nevedās. Vienīgi Vasiļonoks turējās godam.

Pirmo uzvaru Rīgā mūsējie sagaidīja tikai 14. kārtā pret Kriļja Sovetov (11:4). Pēc tam dinamieši pieveica arī Traktoru un Sokol (abās – 7:5). Rezultativitāte uzbrukumā liecināja, ka rīdzinieku spēles kvalitāte patiešām nedaudz uzlabojusies, arī tabulā dinamieši vairs nebija vienīgie pastarīši, bet nostājās līdzās citiem tādiem pašiem bēdu brāļiem. Ļoti svarīga bija cīņa savā laukumā pret Saratovas Kristālu. Abas komandas atradās vienlīdz smagā situācijā. Šoreiz piedzīvojumiem bagātā spēlē veiksmīgāki izrādījās rīdzinieki (8:7).

Pēc Ziemassvētku pārtraukuma ierindā atgriezās Nazarovs – tūdaļ nostabilizējās komandas sniegums aizsardzībā. Savā laukumā pret Ižstaļ mūsējie nospēlēja gandrīz “kā vecos labos laikos” (10:4). Dinamiešu liktenis izšķīrās pēdējās priekšsacīkšu kārtās. Cīņa pret Kristālu aizritēja tikpat haotiski kā visa sezona. Pirmajā trešdaļā pārliecinošā vadībā izvirzījās saratovieši (0:4), beigās uzvaru svinēja rīdzinieki (6:4). Pēc tam mūsējie pieveica arī Himik (3:1) un pakāpās līdz astotai vietai, kas garantēja vietu augstākajā līgā arī nākamajā gadā. Finālturnīrā rīdzinieku sniegums palika iepriekšējā līmenī. Izcēlās vienīgi Balderis, deviņās spēlēs gūstot piecpadsmit vārtus. Tomēr uz pasaules meistarsacīkstēm Tihonovs Balderi nepaņēma.

Dzenis, Vas.Tihonovs un E.Vasiļjevs. Pārējie bija juniori. Iesācējs bija arī komandas galvenais treneris Vorobjovs. Sezonas vidū Vorobjovs pārgāja uz Rīgas Dinamo, un Latvijas Bērzu pārņēma Rozenbergs. Rīdzinieku sniegums bija ļoti nestabils. Mūsējie pieveica abas turnīra līdervienības – izbraukumā Toljati Torpedo (4:1), savā laukumā Harkovas Dinamo (4:2, 6:2). Taču Latvijas Bērzs bija vienīgā komanda, kas zaudēja pastarītim – Arhangeļskas Spartakam. Turnīra beigās mūsējie ierindojās astotajā vietā. Droši spēlēja vārtsargs Samoilovs, uzbrukumā izcēlās maiņa Povečerovskis–Semerjaks–E.Vasiļjevs. Vājākais posms bija aizsardzība. Šeit labākais bija Maticins.

Augstākā līga

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Vladimirs Bistrovs, Vitālijs Samoilovs, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Leonīds Beresņevs, Vladimirs Durdins, Agris Freimanis, Andrejs Kaļiņins, Anatolijs Kramskojs, Vladimirs Krikunovs, Valerijs Kuzņecovs, Andrejs Maticins, Vjačeslavs Nazarovs, Jevgeņijs Popihins, Sergejs Vikulovs

uzbrucēji:  Mihails Abalmasovs, Helmuts Balderis, Aleksandrs Beļavskis, Aleksejs Froļikovs, Vladimirs Golovkovs, Anatolijs Jemeļjaņenko, Igors Koržilovs, Vladimirs Lubkins, Andrejs Morozovs, Igors Morozovs, Sergejs Ņikitins, Sergejs Povečerovskis, Jevgeņijs Semerjaks, Sergejs Skosirevs, Mihails Šostaks, Andrejs Tiškovs, Sergejs Tolstihs, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Aleksandrs Veselovs, Germans Volgins

galvenais treneris: Vladimirs Jurzinovs

treneri: Mihails Beskašnovs, Edgars Rozenbergs (līdz janvārim), Pjotrs Vorobjovs (kopš janvāra)

Rezultatīvākie spēlētāji: Helmuts Balderis 63(39+24), Aleksejs Froļikovs 40(21+19), Anatolijs Jemeļjaņenko 26(16+10), Mihails Šostaks 24(14+10), Vladimirs Lubkins 20(14+6), Andrejs Tiškovs 20(13+7), Vladimirs Durdins 19(6+13), Igors Koržilovs 18(6+12), Sergejs Ņikitins 17(13+4), Vladimirs Krikunovs 16(7+9).

A klases otrās līgas rietumu zona

8. vietā – Latvijas Bērzs sastāvs:

vārtsargi: Guntis Kārkliņš, Vitālijs Samoilovs

aizsargi: Guntis Bāliņš, Igors Dončuks, Juris Dzenis, Juris Krūmiņš, Andrejs Maticins, Vjačeslavs Nazarovs, Rubļevskis, Vasilijs Tihonovs, Viktors Žiženkovs

uzbrucēji:  Aleksandrs Beļavskis, Aleksandrs Golubovičs, Sergejs Ivčenko, Kārlis Kalniņš, Ēriks Kaža, Normunds Karpinskis, Sergejs Povečerovskis, Gints Ritums, Igors Rodionovs, Jevgeņijs Semerjaks, Aigars Straume, Oļegs Šeļjags, Edmunds Vasiļjevs, Valerijs Vauļins, Aleksandrs Veselovs, Sergejs Vovčeks, Andris Zaharevskis

galvenais treneris: Pjotrs Vorobjovs (līdz janvārim), Edgars Rozenbergs (kopš janvāra)

treneri: Aleksandrs Kļinšovs (līdz janvārim), Juris Reps, Vladimirs Rešetņikovs (kopš janvāra)