... - 1945
Kur un kā radās hokejs?

Ir nācies izlasīt pietiekami daudz versiju par, kur un kā radies hokejs. Nepretendējot uz absolūto patiesību, bet rezumējot visus apgalvojumus, piedāvājam apkopotās ziņas, saprotot, ka šī brīnišķīgā spēle nevarēja rasties vienā dienā un uzreiz, bet ir bijis kaut kāds aizsākums, attīstības ceļš laikā, pilnveidošanās un lūk – viena no populārākajām sporta spēlēm – hokejs!

Mēģināsim iziet šo atmiņu ceļu.

Šodienas sporta pasaule ir veidojusies laikā, kurš nenosakāms, veidā, kurš ir tikai nojaušams, bet ir devusi mums šodien to, bez kā vienkārši nespējam iztikt – sacensību garu. Galveno mūsu dzīvi virzošo spēku.

Kopš seniem laikiem indiāņu ciltīs fiziskais spēks, spēcīgs gars, cīņas griba tika pastāvīgi pilnveidoti. To piekopa kā vīrieši, tā sievietes, kuras daudz neatpalika no vīriešiem. Ļoti iecienītas bija dažādas spēles ar bumbu, kuru izgatavoja no dažādiem materiāliem. Bumba indiāņu izpratnē simbolizēja sauli, mēnesi un zemi vienlaikus. Šie simboli tika pielūgti un tāpēc bumbu spēlējot, to bija aizliegts skart ar rokām, bet spēlei tika izmantoti rīki līdzīgi raketei vai nūjas. Kad XVI gs. eiropieši nonāca Kanādas ziemeļos, kur atradās indiāņu medību lauki, viņi varēja vērot, kā vietējie spēlē baggatawey, hurling vai shinney. Tas par indiāņiem aiz okeāna.

Senās Grieķijas sporta tradīcijas ir novedušas pie Olimpisko spēļu aizsākuma. Līdztekus sacensībām skriešanā, smagumu celšanā, laušanās vai dūru cīņām, vērojami arī sportisko spēļu aizsākumi. Atēnu Nacionālajā muzejā glabājas mākslas darbs, kur kāds mākslinieks uz bareljefa pie Tenistonla tempļa sienas attēlojis divus kailus vīriešus, kuri ar īsām nūjām cīnās par bumbiņu. Šo spēli sauca par tainidu. Līdzīgs attēls atklāts uz kādas no piramīdām pie Nīlas upes Ēģiptē. Piramīda celta 2050 gadus pirms mūsu ēras vai aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu. Šādus aizsākumus droši varēja sameklēt pie daudzām tautām, kuras viena no otras daudz ko pārņēma, mācījās, bet vēlāk jau sacentās. Spēlēšana notika uz zemes, taču, laikam ritot, vietās, kur to atļāva klimatiskie apstākļi, spēlēšanai tika izmantotas aizsalušas ūdens tilpnes. Piemēram, angļu hronists Viljams Ficlēbens jau 1175. gadā aprakstīja, kā Londonas jaunieši dzenājuši bumbiņas uz aizsalušiem dīķiem. Spēlēšanai tika izmantotas līkas nūjas, līdzīgas lauka hokeja nūjām. Holandiešu un vācu mākslinieku gleznās vērojami vīri(bez pretinieka), kuri, atvēzējušies sitienam pa bumbiņu, spēlē kaut ko līdzīgu golfam uz ledus.

Slidošanai un spēlēšanai uz ledus nepieciešamas slidas. Iesākumā pie apaviem tika stiprināti dzīvnieku kauli, vēlāk koks tika apsists ar metālu, līdz 1572. gadā Skotijā tika izgatavotas pirmās dzelzs slidas. Zināms, ka arī Skotijā 1672. gadā tika izveidots Skotijas slidskriešanas klubs, no kurienes tad slidošana izplatījās gan Eiropā, gan arī Ziemeļamerikā. Arī mūsu hokeja vectēvi atceras stāstus par saviem senčiem, kuri koka klučos stiprinājuši izkapts asmeņus, tad sējuši pie apaviem un slidojuši pa aizsalušajiem ezeriem, upēm, dīķiem vai pārplūdušajām pļavām.

Tātad gan uz zemes, gan uz ledus.

1330. gadā kāda itālieša sarakstītā rokrakstā pat atrodams diezgan sīks lauka hokeja apraksts. Pārskatu par vēlāku laika periodu iegūstam no tā laika mākslinieku darbiem.

Spāņu gleznotāja Alfounsa de Ovallas 1646. gada gleznā redzama aina no Čīles indiāņu dzīves – divas grupas indiāņu, katrā ap divdesmit vīru, gatavojas chueca spēlei. Tērpti īsās biksītēs, rokās nūjas. Holandē par laiku, kurā parādījusies šī spēle, tiek uzskatīts XVI-XVII gs. Viņi paši par ledus hokeja dzimteni uzskata Holandi, kur slidošanas sports bija ļoti populārs, arī ledus pietiekami daudz. Jau 16.-17. gadsimtā holandieši aizrautīgi spēlēja šo spēli ar bumbiņu – to apliecina tā laika mākslinieku gravīras un zīmējumi.

Uz hokeja dzimteni savas pretenzijas pieteikuši arī briti, taču vairums argumentu, arī spēles attīstība laika gaitā liecina par labu Kanādai. Jau XVI gs. vietējie indiāņu gani spēlējuši spēli baggataway, kura iepatikusies franču okupantiem. Viņi to darījuši ar savām līkajām ganu nūjām – hogukt, un no turienes cēlies nosaukums šai spēlei.

Tomēr sākumā spēle saukusies chueca, to spēlēja gan uz zemes, gan uz ledus bez slidām un vārtsargiem. Pēc franču – angļu kara (1756.-1763. gadā). Kanāda nonāca angļu rokās, kuri savukārt ieviesa hurling un shinty(shinney) spēles.

Šo posmu lieliski savā grāmatā “Melnās ripas bruņinieki” atspoguļo tās autors Ainis Ulmanis. Kanādā tika izveidota īpaša komisija. Sākās dedzīgas diskusijas par to, kurā pilsētā īsti kārts Kanādas hokeja šūpulis – Halifaksā, Kingstonā vai Monreālā? Kaislības neriās ilgi, tomēr argumenti runā par labu Monreālai.

Svarīga nozīme hokeja attīstībā bija MakGila universitātes studentu lēmumam ieviest spēlē vārtsarga posteni. Pēc MakGila universitātes vēsturnieku pētījumiem pirmā hokeja spēle notikusi 1875. gada 3. martā Monreālas slēgtajā ledus hallē Victoria Skating Rink. Katrā komandā bija 9 spēlētāji. Viņi spēlēja ar plakanu koka gabalu. Gumijas ripa pirmo reizi tikusi izmantota 1877. gadā. To MakGila universitātes students Viljams Fleets Robertsons bija mūsdienojis.

Nūjas ar taisnu lāpstiņu sāka izgatavot ap 1880. gadu Monreālā. Tīkls vārtos parādījās 1900. gadā. Reiz ripa tikusi mesta cauri vārtiem un savainojusi kādu skatītāju. Viņa vārds ieies hokeja vēsturē – Frānsiss Nelsons. Viņš nekavējoties aizsteidzies uz tuvējo ostu, nopircis vecu zvejas tīklu un iekarinājos to vārtos. Vēlāk tika izveidotas arī apmales, lai nevajadzētu visu laiku meklēt ripu laukuma malās sašķūrētajās sniega kupenās.

XIX gadsimta deviņdesmitajos gados hokejs izplatījās visā Kanādā, veidojās komandas, notika sacensības. 1892. gadā Kanādas gubernators Lords Stenlijs dāvāja kausu labākajai Kanādas hokeja komandai. Sākumā par Stenlija kausu cīnījās amatieri, taču jau toreiz pamazām profesonāļi izspieda amatierus no cīņās par Stenlija kausu, un 1908. gadā H. Montagjū Allans (H. Montagnu Allan) dāvāja jaunu kausu, kuru pasniegt labākajai Kanādas amatieru komandai. Pirmā profesionālā līga (International Pro Hockey League) tika izveidota 1903. gadā. 1917. gadā nodibinājās Nacionālā hokeja līga (NHL – National Hockey League).

1908. gadā tika izveidota Starptautiskā hokeja federācija (LIGH, vēlāk IIHF). Strauju hokeja attīstību Eiropā veicināja bendijs (hokejs ar bumbiņu). 1910. gadā Šveicē notika pirmais Eiropas čempionāts hokejā, kurā uzvarēja Lielbritānija.