Kara beigās Vācijā nonāk – Alfons Ansons, Roberts Bluķis, Viesturs Kleinops, Ēriks Koņeckis, Haralds Norītis, Ojārs Ritums, Leonīds Vedējs, Rūdolfs Veide, Bebris Jānis un daudzi citi hokejisti. Lielākā daļa 30.gadu Latvijas hokeja izlases spēlētāju pēc kara vairs nedzīvo Latvijā. Arī Johans Skadiņš pēc kara dzīvo Minhenē. Augsburgā izveidojas “Letten Manschaft”.

No Vācijas daļu no viņiem dzīves ceļi noved ASV. Agrāk vai vēlāk turp dodas: Viesturs Kleinops, ASV nonāk arī Leonīds Vedējs, Roberts Bluķis, Ādolfs Petrovskis, Ēriks Pētersons, Ojārs Ritums, Pēteris Skuja, Hermanis Zaļums, Jānis Bebris un Visvaldis Nagobads, kurš Minesotā dzīvo arī šodien.

Uz Kanādu trimdas ceļi aizved Arvīdu Jurgenu un Herbertu Kuški, bet par sev piemērotu dzīves vietu Haralds Norītis bija izvēlējies Austrāliju.

Bezmaksas ceļojumā uz Padomju Savienības ieslodzījuma nometnēm liktenis bija lēmis doties Robertam Lapainim, Voldemāram Šūlmanim, Georgam Straupem un Kārlim Muškem, kura gala stacija saucās “VORKUTA”. Tur viņš pavadīja ilgāku laiku salīdzinot ar pārējiem, kuri atgriezās ātrāk.

Bet pavisam neatgriezās Reinbahs Indriķis, kuru 1940. gadā apcietināja Padomju Savienības varas iestādes, viņš gāja bojā 1942.gadā Sverdlovskas apgabalā, esot ieslodzījumā. Jānis Rozītis 1942. gadā iet bojā, kad VEF stadionā sprāga bumba. Kārlis Zilplaušs, būdams armijas sastāvā, krita kaujā 1944. gadā Kurzemes katlā. Ludvigs Putniņš gāja bojā 1945. gadā.