Dibināta 1891. gadā kā Rīgas 2. Riteņbraucēju biedrība. Tā bija pirmā latviešu dibinātā sporta apvienība. 1921. gadā biedrība tika pārdēvēta par Latvijas Sporta biedrību. Biedrības valdē ievēlēja arī Kr. Baronu. Biedrība iegādājās zemesgabalu un uzbūvēja sporta laukumu KR. Valdemāra ielā (tagad Rīgas 49. vidusskolas teritorija). Biedrība organizēja vairākas sacensības, pievērsās slidošanai, hokejam, futbolam, vieglatlētikai vingrošanai, smagatlētikai. Ilgadīgākais LSB priekšsēdētājs bija Jānis Dikmanis (no 1928. – 1944. gadam) viņs arī  LOK prezidents.

Laika posmā no hokeja pirmsākumiem Latvijā (1931.) līdz Otrā pasaules kara sākumam LSB hokeja komanda startēja visos valsts čempionātos. Taču izcīnīt valsts meistaru titulu LSB hokejistiem tā arī neizdevās.  Labākie komandas sasniegumi ir piecas trešās vietas Latvijas meistarsacīkstēs (no 1936. – 1940. gadam), vienreiz  tā bija otrā Rīgas zonas turnīrā, divreiz piektajā un vienreiz ceturtajā vietā.

LSB ievērojamākie hokejisti.

Felikss Groblis (1905. – 1965.). Viens no labākajiem un rezultatīvākajiem LSB uzbrucējiem, klubā aizvadījis septiņas sezonas. Kā vien no labākajiem LSB uzbrucējiem vairākkārt iekļauts Latvijas valstsvienības kandidātos, taču izlasē spēlējis nav. Presē slavēts kā viens no LSB hokeja komandas balstiem. Bija ievērojams bendija uzbrucējs, spēlēja Latvijas bendija valstsvienībā. Dzīvoja Kundziņsalā, strādāja apavu rūpniecībā. Aizrāvās ar mūziku.

Alfrēds Kampe (1912. – 1956.). LSB komandā aizvadījis septiņas sezonas. Hokeju spēlēja galvenokārt uzbrucēja postenī, taču tika izmantots arī kā aizsargs. Latvijas valstsvienības rezervists pasaules čempionātā (1939.), taču turnīrā nespēlēja. Presē slavēts kā viens no kluba līderiem gan par darbību uzbrukumā, gan sniegumu aizsardzībā.

Trīsdesmitajos gados bija vispusīgs un aktīvs LSB sportists, spēlēja basketbolu, futbolu, handbolu, volejbolu un bendiju. Startējis Latvijas basketbola valstsvienībā. Strādāja Pasta krājkasē. Bija PSRS varas iestāžu apcietinājumā un izsūtījumā no kura atgriezās Latvijā 1947. gadā.

Jānis Liģers (1917. – 1993.). LSB komandā no trīsdesmito gadu vidus un klubā spēlējis piecas sezonas. Uzbrucējs, Latvijas valstsvienības paplašinātā sastāva kandidāts. Spēlāja arī futbolu un basketbolu. Bēgļu gaitās bija aktīvs latviešu sporta dzīves organizators, fiziskās audzināšanas skolotājs. Aizrāvās ar fotografēšanu. Pēc nāves viņa dzīvesbiedre Latvijas Fotogrāfijas muzejam dāvāja plašu J. Liģera fotonegatīvu kolekciju.

Vitolds Makulēvičs (1918. – 1991.). LSB komandā aizvadījis trīs sezonas, pirms tam divas sezonas bija ASK otrās komandas sastāvā. Latvijas valstsvienības rezerves vārtsargs (1940). Daudzpusīgs sportists, spēlēja futbolu, basketbolu, bendiju, handbolu, galda tenisu, nodarbojās ar vieglatlētiku. Pēc Otrā pasaules kara aktīvi piedalījās Baškīrijas APSR (tagad Baškortostāna, Krievijas Federācijā) sporta norisēs.Palika dzīvot Baškīrijā pēc nokļūšanas Sarkanās Armijas gūstā un ieslodzīta karagūstekņu nometnē  netālu no Tuimazi. Četrdesmito gadu otrajā pusē atbrībots un nomitināts turpat Baškīrijā.

Raimonds Neimanis (1913. – 1992.). Vismaz trīs sezonas sargāja LSB hokeja komandas vārtus. Kā viens no četriem labākajiem Latvijas vārtsargiem – Valstsvienības kandidāts 1935. gada rudenī pirms starta ziemas olimpiskajās spēlēs, taču dalību hokeja turnīros pārtrauca. Bija daudzpusīgs sportists, ar panākumiem spēlēja bendiju, bija viens no labākajiem vārtsargiem, spēlēja arī futbolu dažādos ampluā. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā, 1946. gadā atbrīvots no karagūstekņu nometnes, sākumā izceļoja uz Lielbritāniju, tad Kanādu.

Alfrēds Brašmanis (1904. – 1983.).Kā vienīgais LSB spēlētājs iekļauts valstsvienības sastāvā dalībai Eiropas čempionātā, taču palika rezervē un laukumā neizgāja. Komandas sastāvā spēlēja trīs sezonas un bija pamatsastāva aizsargs. Daudzpusīgs sportists, viens no ievērojamākajiem Latvijas bendijistiem, spēlēja arī futbolu, basketbolu, piedalījās ātrslidošanas un vieglatlētikas sacensībās. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem bija bēgļu gaitās Tartu (Igaunijā). 1918. gadā atgriezās Rīgā, studēja LU inženierzinātņu fakultātē.1944. gadā, Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc kara atgriezās Latvijā.