1909. gadā tika dibināta Otrā Liepājas riteņbraucēju biedrība, kas ar laiku kļuva par sporta biedrību Olimpija, kas kultivāja bendiju, hokeju un citus sporta veidus, futbolā vairākkārt kļūstot par valsts meistara titula ieguvējiem. Pirmie ievērības cienīgie notikumi hokeja attīstībā Latvijā saistāmi ar 1929. gadu, kad Tautas augstskolas sporta kursos sešas stundas tika paredzētas hokejam un bendijam. Nākamā gada februārī pirmo hokeja spēli Rīgā aizvadīja divas SSS komandas, bet nedēļu vēlāk pirmo hokeja spēli aizvadīja liepājnieki, kad Olimpija ar 2:1 pieveica Hokei Balten. Pēc tam notika turnīrs, kurā sacentās trīs Liepājas pilsonisko sporta biedrību komandas. Olimpija ieguva otro vietu un turnīrs iegājis vēsturā kā Liepājas pirmās meistarsacīkstes hokejā.

1930./1931.  gada cīņā par Latvijas spēcīgākās komandas nosaukumu Olimpija finālā ar 0:1 piekāpās Union un palika otrajā vietā. Nākamajā sezonā, kas bija pirmās valsts meistarsacīkstes Olimpija uzvarēja Liepājas zonā, apspēlējot ASK (Liepāja) un Liepājas tenisa klubu (LTK). Finālā pret Rīgas zonas uzvarētājiem Union tika piedzīvots smags zaudējums ar 1:14. 1933. gadā klubs atkal uzvar Liepājas zonā un finālā, līdzīgi kā pirms diviem gadiem ar minimālo 0:1 piekāpjas Rīgas zonas uzvarētājiem Union hokejistiem. Tā arī bija pēdējā Liepājas Olimpija sezona valsts hokeja meistarsacīkstēs, jo savā pilsētā klubam nebija pretinieku, bet spēlēšana kopā ar Rīgas komandām izjuka finansiālu problēmu dēļ – liepājniekiem nebija pa kabatai regulāri braukāt uz spēlēm galvaspilsētā.