Latvijas hokeja personības no 1946. līdz 1950. gadam
Ļevs Ogerčuks
Dzimis 1922.gadā Krievijā.
Nospēlēja 6 sezonas Daugavas meistarkomandā.
Sporta gaitas: spēlēja “Daugavā” (1954.-1960. gadā). Vietējās sacensībās spēlēja “RVR” sastāvā (1962./1963. gada sezonā). Republikas čempions Rīgas “AVN” bendija vienības sastāvā. PSRS meistarsacīkšu sudraba medaļas ieguvējs. Rīgas “AVN” futbola vienības sastāvā daudzkārtējs republikas čempions.
Sergejs Bogdanovs
Dzimis 1925.gadā Ļeņingradā, miris Rīgā.
Nospēlēja 8 sezonas Daugavas meistarkomandā.
Sporta gaitas: spēlētājs, tiesnesis, treneris. Spēlēja “Daugavā” (no 1954. līdz 1960.gadam), vietējās sacensībās startēja Kretova vienībā (1948.gadā), “Latvijas Bērzā” (no 1963.gadam līdz 1967.gadam). Trenēja “EZP” un “AEPR”. Republikas kategorijas tiesnesis, vadīja vissavienības sacensības. Bija arī dalībnieks Rīgas “AVN” bendija komandā un arī futbola vienības sastāvā. PSRS meistarsacīkšu sudraba medaļas ieguvējs bendijā un arī vairākkārtējs republikas čempions futbolā.
Nikolajs Ķesteris
Dzimšanas un miršanas datu nav.
Nospēlēja 6 sezonas Daugavas meistarkomandā.
Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā aizsargs. Spēlēja “Dinamo II” (1946.gadā), savienības sacensībās “Dinamo” (“Daugavā” 1947.gadā, 1950.-1955.gadā), “Daugavā” PSRS čempionāta B grupā (1948.gadā).
Georgs Straupe
Dimis 1919.gada 2.aprīlī Rīgā un miris 1978.gada 19.jūlijā Rīgā.
Nospēlēja 6 sezonas Daugavas meistarkomandā.
Sporta gaitas: uzbrucējs, treneris. G.Straupes pirmais treneris bija E.Klāvs. Spēlēja “RSK II” (1942.gadā), “Daugaviešos” (1943.gadā). Pēc kara spēlēja “Dinamo” (“Daugavā” 1948.-1954.gadā), vietējās sacensībās spēlēja “Dinamo” sastāvā (1954./1955.gada sezonā). Pirmās Latvijas PSR futbola meistarkomandas “Rīgas Dinamo” spēlētājs. “Dinamo” hokeja sekcijas vadītājs, pieaugušo komandas (1956.-1959.gads) un jauniešu komandas treneris. Viņa ievērojamākie audzēkņi – A.Bušs, Kršeminskis, Reps. Izcils vieglatlētikas celiņu un sektoru iekārtošanas speciālists. Kopā ar V.Kuzņecovu izstrādāja tehnoloģiju skrejceļa seguma sagatavošanai no bitumena. Pamata darbavietā “Rīgas Dinamo” stadionā strādāja no pirmajiem pēckara gadiem līdz pat mūža beigām. Palīdzēja iekārtot stadionus Alma-Atā, Kijevā, Krasnodarā, Leselidzē, Maskavā un citās PSRS pilsētās.
Miķelis Firsovs
Dzimis 1923.gada 28.novembrī Rīgā un miris 1994.gada 5.septembrī Rīgā.
Nospēlēja 11 sezonas Daugavas meistarkomandā.
Sporta gaitas: uzbrucējs, treneris. Spēlēja “Daugavā” (1951.-1961.gadā). Vietējās sacensībās startēja “RER” komandas sastāvā (1962.gadā). Bija “Latvijas Bērza” spēlējošais treneris (1963.-1968.gadā). Divkārtējs republikas kausa ieguvējs. Meistarīgs un neatlaidīgs cīnītājs, kad bija komandas kapteinis, M.Firsovs bija tiešs, bezbailīgs, prata aizstāvēt komandas intereses. Bija treneris komandām “AEPR” (1962.gadā) un “Latvijas Bērzs” (1969.-1973.gadā). Kā treneris, palīdzēja komandai “Latvijas Bērzs” kļūt par republikas čempioniem. Izstrādāja sevišķi izturīgu hokeja nūjas modeli – finieris pārklāts ar stikla šķiedru. Vēlāk šī modeļa nūjas “Latvijas Bērzā” sāka ražot rūpnieciski, un tās kļuva ļoti populāras spēlētāju vidū.
Alfons Jēgers
Sirds un mūžs sportā. Personība, kas sevi ierakstījusi Latvijas sporta vēsturē.
Dzimis 1919.gada 9.decembrī Rīgā un miris 1998.gada 11.jūnijā.
Sporta gaitas: latviešu hokejists – uzbrucējs, aizsargs un arī administrators. Spēlēt A.Jēgers sāka tikai 25 gadu vecumā “Dinamo” un Latvijas izlasē 1946.gadā. Spēlēja vēlāk arī “Daugavā” (1947.-1951.gadā un 1953.-1957.gadā), LPSR izlasē PSRS B klasē 1959.gadā. Vietējās sacensībās spēlējis “VEF” (1952.gadā), “RER” (1958.-1960.gadā) komandā. Divas reizes ieguvis republikas kausu. Bija arī Rīgas “Dinamo” administrators (1968.-1977.gadā), no 1977. līdz 1978.gadam bija “Dinamo” komandas priekšnieks un no 1978. līdz 1979.gadam arī “Dinamo” hokeja skolas direktors.
A.Jēgers bija arī izcils futbolists – Latvijas izlases dalībnieks, “Dinamo” un “VEF – Daugava” meistarkomandas dalībnieks. Viņš ir vienīgais no Latvijas PSR nopelniem bagātajiem sporta meistariem futbolā. Arī vienīgais, kurš Latvijā spēlēja divās meistarkomandās – hokejā un futbolā. Viņš ieguva arī Rīgas čempiona titulu galda tenisā 1937.gadā.
Sportā sevi mēģināja pieteikt arī viņa dēli – Rihards hokejā, taču Alfons (jaunākais) – futbolā.
Arvīds Niklass
Dzimis 1921.gada 1.novembrī Rīgā un miris 2005.gada 24.septembrī Rīgā.
Nospēlēja 5 sezonas Daugavas meistarkomandā.
Sporta gaitas: laukumā spēlēja kā aizsargs. Viņa pirmais treneri bija Volgasts. A.Niklass spēlēt sāka “Dinamo” komandā (1948./1949.gadā un 1955.gadā). Pēc tam spēlēja “Lokomotīvē” (1956.-1960.gadā). Trīskārtējs republikas čempions un republikas kausa ieguvējs. Savienības sacensībās startēja “Daugavas”sastāvā (1950.-1954.gadā). Lielisks futbolists, spēlēja Latvijas PSR meistarkomandā “Rīgas Dinamo”. “Dinamo” sporta biedrības treneris.
Imants Spundiņš
Viens no labākajiem.
Dzimis 1927.gada 22.maijā Rīgā un miris 1998.gada 2.novembrī.
Nospēlēja 7 sezonas Daugavas meistarkomandā.
Sporta gaitas: Latvijas hokejists – vārtsargs. Vārtsarga iemaņas apguvis galvenokārt pašmācības ceļā. Pats atzīst, ka daudz mācījies no R.Lapaiņa, vēlāk H.Mellupa un šo vārtsargu spēle viņu aizrāvusi. I.Spundiņam patika arī futbols un tā treniņi jo īpaši. Viņš atceras treneri Upenieku, kurš futbolu mācījis spēlēt ne tikai ar kājām, bet arī ar galvu. “Tā tiku līdz jaunatnes izlasei,” atceras pats Imants. Tomēr hokejā panākumi viņam bija ievērojamāki – pamatvārtsarga vieta “Daugavā”. I.Spundiņš vārtsarga spēlē sadarbību ar aizsargiem uzskatīja par ļoti svarīgu un uz ledus gulošu vārtsargu sauca par “mirušu”. Pēc zaudētiem vārtiem vienmēr centās meklēt iemeslu sevī. I.Spundiņš tiek raksturots kā ārēji mierīgs un aukstasinīgs, spējīgs sevi maksimāli mobilizēt vajadzīgajā brīdī. Pēc aktīva sporta gaitām strādāja kā futbola treneris.
Viņš spēlēja “Daugavā” arī B grupā Pasaules čempionātā 1948.gadā. Republikas sacensībās spēlēja “Spartakā” (1949.-1950.gadā), “Daugavā” (1950.-1957.gadā), “RER” (1959. un 1961.gadā), “Latvijas Bērzā” (1963.gadā). I.Spundiņš bija viens no labākajiem PSRS vārtsargiem un arī kandidāts izlasei.
Ojārs Ritums
Dzimis 1922.gadā 29.decembrī Rīgā un miris 1982.gada 1.aprīlī Denverā.
Sporta gaitas: spēlēja “US” (1942.-1944.gadā), “Augsburg” (1947./48.gadā). Viens no tiem, kas sapulcināja Augsburgā trimdā devušos latviešu hokejistus, palīdzot izveidot tā dēvēto “Letten Manschaft”. 1948.gadā izceļoja uz Beļģiju un spēlēja Lježas vienībā. O.Ritums guva četrus vārtus spēlē, kurā Beļģija ar 6:3 pieveica ASV olimpisko izlasi (1952.gadā). 1953.gadā viņš pārcēlās uz Denveru, kur kādu laiku turpināja spēlēt hokeju, vēlāk pievērsās tenisam un jaukto pāru sacensībās kļuva par Denveras čempionu.
Ēriks Koņeckis
Hokejam ziedots mūžs, kaut arī svešumā.
Dzimis 1920.gada 9.februārī Rīgā un miris 2006.gada 2.februārī Dortmundē, Vācijā.
Sporta gaitas: latviešu hokejists – uzbrucējs. 1937./1938. un 1938./1939. gada sezonās, spēlējot “ASK Rīga” sastāvā,kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu. 18 gadu vecumā Ē.Koņeckis debitēja Latvijas izlasē. Kad beidzās Otrais pasaules karš, viņš emigrēja uz Vāciju. Tur “HC Augsburg” sastāvā kopā ar citiem trimdas latviešiem (A.Ansonu, R.Veidi, V.Kleinopu, M.Norīti, R.Bluķi, O.Ritumu) veidoja kluba komandas pamatkodolu, kuru tā arī nosauc – “Lettenn Manschaft”. Kad tika izcīnīts Dienvidvācijas čempiona tituls, Ē.Koņeckis pieteica sevi ne tikai kā Vācijas labāko spēlētāju, bet jau kā vienu no labākajiem Eiropā. Vēlāk, 1951.gadā, Krēfeldes “Pruesen” sastāvā tika izcīnīts Vācijas meistara tituls. Šis panākums tika atkārtots 1952.gadā, kad Ē.Koņeckis bija jau kā komandas “KEV” spēlējošais treneris. Spēlētāja karjera tika turpināta līdz 1955.gadam komandā “ERC” spēlējošā trenera statusā. Viņš turpināja aktīvi iekļauties Vācijas sporta dzīvē, kļūstos par viena no lielākā VFR un tajā laikā arī Eiropas ledus kompleksa Dortmundas “Vestfahlenhalle” vadītāju.
1966./1967.gadā, beidzot Vācijas treneru akadēmiju, Ē.Koņeckis pievērsās jaunatnes apmācīšanai.
Ē.Koņeckis nepārtraukti interesējās par hokeju gan Latvijā, gan pasaulē – apmeklējis praktiski visus Pasaules čempionātus, ticies ar tautiešiem. Viņš bija ļoti atsaucīgs un daudz palīdzējis kontaktu veidošanā un sakaru nodibināšanā, ar viņa tiešu līdzdalību tika sarīkotas turnejas, spēles, vienmēr bija izpalīdzīgs un apveltīts ar lielisku humora izjūtu. Aktīvi palīdzējis veidot Vācijas hokeja muzeju.
2005.gadā tika iekļauts Vācijas hokeja slavas zālē. Viņa vārds atrodams arī Krēfeldes “Pinquine” slavas zālē.
Rūdolfs Veide
Dzimis 1919.gada 25.oktobrī Vologdā un miris 2008.gada 31.maijā Vācijā.
Sporta gaitas: latviešu hokejists, kas spēlēja gan kā uzbrucējs, gan kā aizsargs, vēlāk bija arī treneris. No 1931. līdz 1943.gadam R.Veide spēlēja “ASK” komandā, kas piedalījās arī starptautiskās sacensībās. 1944.gadā nonāk Rietumvācijā Oldenburgas bēgļu nometnē un tur uzsāk bēgļu sporta dzīvi. Vēlāk R.Veide arī piebiedrojās “HC Augsburg”, “Lettenmannschaft” spēlējošajiem latviešu hokejistiem, kuri 1947./1948.gadā kopā izcīnīja Dienvidvācijas čempiona titulu. Tad R.Veide pievienojās Krēfeldes “Preusen” komandai (1942.-1952.g.), ar kuru ieguva divus Vācijas meistara titulus. Tālāk seko “EV Krefeld” komanda, kurā viņš spēlēja no 1953.gadam līdz 1956.gadam un kļuva trīs reizes par VFR čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. VFR izlases sastāvā viņš piedalījās divos Pasaules čempionātos (1954. un 1955.gadā), bet VFR izlasi kopā pārstāvēja 18 reizes. Jau 30 gadu vecumā R.Veide uzsāka trenera gaitas – trenēja “EV Krefeld” jaunatnes vienību (1946.-1956.g.), “EV Krefeld” (1956., 1958./1959. un 1970.gadā), “Dortmund” (1956./1957.gadā), “Essen” (1959.-1969.gadā), “Duisburg” (1971.-1975.gadā). “EV Krefeld” jauniešus aizvadīja līdz pat VFR čempiona titulam.
R.Veide lika pamatus hokejam Duisburgā, piedalījās hokeja attīstībā Esenē un Dortmundā. Viņš arī trenēja pirmo VFR sieviešu komandu “ISELHORN” (1977.gadā). Kopumā R.Veide ir piedalījies daudzu VFR valstvienības spēlētāju izaugsmē. Viņš nemitīgi papildinājis savas zināšanas treneru semināros un, jau beidzot aktīvi darboties, neliedza savus padomus “Duisburgas SC”.
R.Veides ģimenē izauga trīs dēli – visi arī hokejisti. Uldis spēlēja Dortmundas un Esenes vienībās, Ivars – Krēfeldē un Duisburgā, bet Ēriks – labākais no viņiem – 17 reizes pārstāvējis VFR izlasi A grupā, bet 6 reizes B grupā.
Visvaldis Nagobads
Dzimis 1921.gada 18.novembrī Rīgā.
Sporta gaitas: latviešu hokejists – uzbrucējs. Spēlēja “US II” no 1939. līdz 1943.gadam.
Dzīves gaitas: 1944.gadā aizbrauca uz Vāciju un turpināja Latvijā uzsāktās medicīnas studijas. 1950.gadā kļuva par medicīnas doktoru un aizbrauc uz ASV, kur beidza rezidentūru ķirurģijā.
1958.gadā sāka strādāt par sporta ārstu Minesotas universitātes hokeja komandā un nostrādāja tur 34 gadus.
Pirmais latviešu ārsts, kurš ieguvis medicīnas grādu (1984.g.). 1967.gadā pirmo reizi piedalījās Pasaules čempionātā kā ASV nacionālās izlases ārsts. Kopā ar ASV izlasi piedalījās četrās Olimpiskajās spēlēs, arī 1980.gadā, kad Leikplesidā, ASV komanda ieguva zelta medaļas. 1980.gadā V.Nagobads tika uzņemts ASV hokeja slavas zālē (Eveletā, ASV). No 1984. līdz 1991.gadam strādāja profesionālā hokeja komandā Minesotas “North Stars”. 1988.gadā pildīja visas ASV nacionālās olimpiskās delegācijas ārsta pienākumus Olimpiskajās spēlēs Kalgari, Kanādā.
Kopš 1990.gada V.Nagobads ir IIHF Medicīnas komitejas biedrs, dopinga komisijas uzraugs.
2011.gada 18.nomebrī Latvijā viņam tika piešķirts Trīs Zvaigžņu ordenis par nopelniem sporta medicīnā, bet 19.novembrī saņēma Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi par nopelniem olimpiskajā kustībā.
2003.gada maijā IIHF slavas zālē Somijā V.Nagobads saņēma Paul Loicg balvu, ko piešķir par īpašiem sasniegumiem hokeja atbalstīšanā un attīstībā pasaulē. Turpmākos gadus dr.Nagobads aktīvi darbojas IIHF rīkotajās sacensībās un citos pasākumos. 2010.gada 9.septmebrī svinīgā ceremonijā viņš tika uzņemts Minesotas Universitātes “M kluba” salvas zālē. 2010.gada oktobrī vņš atkārtoti (pirmo reizi jau 1980.gadā) tika uzņemts ASV hokeja slavas zālē, tādējādi izrādot cieņu par latvieša Visvalža Nagobada apbrīnojamo mūža ieguldījumu un uzticību hokejam.
Haralds Norītis
Dzimis 1927.gada 8.jūlijā un miris 2019.gada 28.novembrī.
Sporta gaitas: latviešu hokejists – uzbrucējs. Aizrāvās ar hokeju pateicoties mātes brālim Elmāram Baurim. Slidošana un hokeja spēle tika apgūta ziemā Esplanādē un Latvijas Sporta biedrības slidotavā. Jau 16 gadu vecumā bija “US” komandas spēlētājs. 1942.-1944.g. spēlēja kopā ar Elmāru Bauri. 1944.gadā piespiedu kārtā tika iekļauts Luftwaffen palīgos – tur satikās ar Hariju Mellupu, ar kuru kopā bija spēlējis hokeju un futbolu. Jau kā vācu armijā iesaistītais, viņš nonāk Vācijā, tālāk amerikāņu gūstā un pārvietoto personu nometnē Regensburgā. Tur radās iespēja pievienoties tajā laikā Augsburgā spēlējošajiem latviešiem, kur tika aizvadītas divas sezonas. Sportiskās gaitas beidzās, kad tika gūta smaga elkoņa trauma.
1951.gadā emigrēja uz Austrāliju, kur iestājās un pabeidzas Austrālijas nacionālo mākslas skolu, un, smagi strādājot un mācoties, dzīves turpmākajā gaitā kļūst par pazīstamu gleznotāju.