Latvijas čempionāti
Latvijas čempionāts 1940

Šis turnīrs izrādījās pēdējās neatkarīgas valsts meistarsacīkstes uz daudzām desmitgadēm.  Priekšvēstneši jau bija pirms sezonas. 1939. gada septembrī Vācija un Padomju Savienība saplosīja Poliju, sākās Otrais pasaules karš. Vācija organizēja vācu izcelsmes iedzīvotāju izceļošanu no dažādām valstīm uz Trešo Reihu. Saskaņā ar Latvijas – Vācijas līgumu 1939. gada rudenī mūsu valstī tika slēgtas vācu biedrības, t.sk. sporta klubi. Beidza pastāvēt arī “Union” hokeja komanda, kas savulaik bija mūsu valsts pirmā čempionvienība. Latviju pameta arī vairāki vācu izcelsmes hokejisti. Viens no ievērojamākajiem bija Latvijas izlases un “Armijas Sporta Kluba” (“ASK”; Rīga) vārtsargs Herberts Kuške.

Latvija cerēja, ka karadarbība ies secen un organizēja sporta dzīvi atbilstoši jaunai realitātei. Latvijas čempionātā palika vairs trīs komandas – bez  “Union”. 1940. gada janvārī – februārī notika valsts čempionāts, kas tika organizēts kā divu apļu turnīrs. Agrāk daudzās sezonās bija sūdzības, ka ledus trūkuma un atkušņa dēļ nav iespējams aizvadīt spēles. Šoreiz daudzas spēles tika pārceltas un atliktas lielā sala dēļ. Āra laukumos tādā spelgonī nebija iespējams spēlēt.

1940. gadā pie sava otrā valsts čempionu titula pārliecinoši tika “Universitātes Sporta” hokejisti. Viņu rindās īpaši izcēlās jauno uzbrucēju trijotne – Kārlis Muške, brāļi Roberts un Voldemārs Šūlmaņi. Lielāku ievērību sāka izpelnīties studentu otrais vārtsargs Alfons Ansons. Šie puiši bija gan studentu komandas, gan valstsvienības nākotnes cerība. 30. gadu beigās un arī 1939./1940. gada sezonā favorītiem problēmas turpināja sagādāt “Latvijas Sporta Biedrības” (“LSB”) hokejisti jeb “elesbenieki”, kā viņus sauca sporta draugi. “LSB” rindās bija parādījušies vairāki jauni , talantīgi spēlētāji – vārtsargs Vitolds Makulevičs, uzbrucējs Elmārs Bauris. Savukārt “ASK” komandai šī izrādījās diezgan vāja sezona. Karavīru komanda ļoti acīmredzami nespēja atrisināt vārtsargu jautājumu – Kuškem aizstājēju atrast nemaz nebija tik viegli. Taču karavīru komandā uzspīdēja jaunie talanti, tostarp Ēriks Koņeckis, Rūdolfs Veide. Bija cerība, ka Latvijas hokejam ir nākotne!

Turnīra tabula. 1939/1940 (vieta, komanda, iegūtie un zaudētie punkti)

1. “Universitātes Sports” 8:0

2.-3.     “ASK” (Rīga)        2:6

2.-3.     “LSB”                     2:6

Sākoties hokeja sezonai, 1940. gada 6.–7. janvārī, tika aizvadītas saīsināta spēles laika Zibensturnīra spēles. Turnīrā piedalījās valsts čempionāta trīs komandas kopā ar 2. klases (otrā līmeņa) vienībām. Arī tad plosījās nežēlīgs sals, un prese liecināja, ka Zibensturnīra norises gaitā apsaldējumus bija guvuši kā spēlētāji, tā tiesneši. Zibensturnīra pēdējo spēli lielā sala dēļ nācās pārcelt, un to izdevās aizvadīt tikai 7. februārī. Zibensturnīra visās spēlēs, arī finālā, uzvarēja “Universitātes Sports”. Taču studentu vienības uzvara tika apstrīdēta, to pamatojot ar turnīra reglamenta pārkāpumiem. Savukārt sezonas noslēgumā 1940. gada marta “Universitātes Sports” kļuva arī par Rīgas čempionāta uzvarētājiem.

Latvijas čempionāta un Rīgas čempionāta uzvarētāju “Universitātes Sports” sastāvs 1939./1940. g. sezonā

Vārtsargi: Alfons Ansons, Roberts Lapainis, Reinbahs

Laukuma spēlētāji: Aleksejs Auziņš, Roberts Bluķis, Edgars Klāvs, Kārlis Muške, Arvīds Pētersons, Roberts Šūlmanis, Voldemārs Šūlmanis, Leonīds Vedējs.

“Universitātes Sporta” (“US”) un arī Latvijas izlases kapteinis Leonīds Vedējs. 1939./1940. g. sezonā “US” izcīnīja savu otro Latvijas čempionu titulu. 20. gs. 40. gadu pirmās puses foto. Foto: Leonīda Vedēja ģimenes kolekcijā (autors nezināms).

“Latvijas Sporta Biedrības” (“LSB”) līderi – (no kreisās) uzbrucējs Elmārs Bauris, vārtsargs Vitolds Makulēvičs un uzbrucējs Jānis Liģers. “LSB” slidotavā 20. gs. 30.–40. gadu mijā. Foto: Jadvigas Makulevičas kolekcijā (autors nezināms).