Šajā sezonā par valsts čempionu titulu cīnījās 10 komandas, par vienu vairāk nekā pērn. Daugava pirmssezonas treniņnometni aizvadīja Novosibirskā un tajā piedalījās 23 hokejisti, vairāk nekā agrāk. No komandas bija aizgājuši Niklass un Straupe. PSRS meistarsacīkstes sākās novembra beigās Novosibirskā un Čeļabinskā. Rīdzinieki pirmā spēles aizvadīja Novosibirskā. Vispirms mūsējie ar 1:3 zaudēja Ļeņingradas Avangard, bet ar 2:1 pieveica otru šīs pilsēta vienību AVN. Diemžēl savainojumos iedzīvojās Spundiņš, Šūlmanis un Brauns. Viņu iztrūkums bija jūtams nākamajā mačā pret PANC, kurā tika piedzīvota sagrāve ar 1:12. Turpinājumā pret mājinieku Dinamo tika gūta pārliecinoša uzvara ar 9:1. Pēc tam Daugava pārbrauca uz Čeļabinsku, kur piedzīvoja divus zaudējumus un trīs spēles noslēdza ar neizšķirtu rezultātu. Šajā sakarā noteikti īpaši pieminama ir spēle pret iepriekšējās sezonas čempioniem Maskavas Dinamo, kas noslēdzās bez vārtu guvumiem ar hokejam tik neraksturīgo 0:0 rezultātu.

Otro apli mūsējie uzsāka Rīgā. Sezonas debija savā laukumā izdevās – pret Elektrostaļas hokejistiem Daugava uzvarēja ar 5:2. Salīdzinājumā ar sezonas sākumu mūsējie bija kļuvuši ātrāki slidojumā un precizāki piespēlēs. To apliecināja arī spēle Maskavā pret PACN, kurā rīdzinieki salavenajam pretiniekam piekāpās tikai ar 2:3.

Pēc šāda snieguma uz nākamo spēli Rīgā Daugavas stadionā sanāca vairāk nekā 5 000 skatītāju, respektīvi, tribīnēs nebija vietas, kur ābolam nokrist. Tomēs daudzo līdzjutēju cerības uz uzvaru nepiepildījās, jo laukuma saimnieki piedzīvoja zaudējumu ar 1:6. Par to neapmierinātie skatītāji piemētāja laukumu ar atkritumiem. Atlikušās pašmāju spēles tika aizvadītas ar mainīgām sekmēm. Ļeņingradas Avangard tika uzvarēts ar 6:2, Čeļabinskas Avangard zaudējām ar 1:3, bet pret Novosibirskas Dinamo nospēlēts neizšķirti 3:3. Čempionāta noslēgumā Maskavā tika piedzīvots zaudējums pret Kriļja sovetov vienību ar 1:9, bet Gorkijā ar 3:0 pieveikta Torpedo.

Kopvērtējumā Daugava izcīnīja piekto vietu, kas bija par vienu augstāk nekā iepriekšējā sezonā.

PSRS kausa izcīņā ar 4:0 tika uzvarēts Maskavas Spartak, bet ceturtdaļfinālā ar 0:9 atzīts AMCSK pārākums. Republikas kausa ieguvēji  Rīgas Lokomotīve izstājās jau pirmajā kārtā, piekāpjoties Tallinas Dinamo ar 0:9.

Arvīds Pētersons, vērtējot Daugavas sniegumu atzina: „Kādi bija iemesli, kas kavēja sasniegt augstāku vietu?

Pirmais un pats svarīgākais: komandai trūkst aizsargu, t.i., ja ar Vītoliņu un Bogdanovu varēja apmierināties, tad vairāk arī nebija, ar ko viņus nomainīt (citām komandām ir pat 3 aizsargu maiņas).

Otrs, ne mazāk svarīgs iemesls: spēlējot ar līdzīgām vai pat vājākām komandām, visa komanda par daudz aizraujas ar uzbrukumu, arī aizsargi, neveltījot pienācīgu vērību aizsardzībai. Spieda gan pretinieku, bet beigās tomēr zaudēja.

Trešais: pret spēcīgām komandām bija cita pieeja – „mums nav ko zaudēt, varam tikai iegūt”, un panākumi neizpalika, piemēram, pret Dinamo (Maskava), kas viss kolektīvs prata sevi mobilizēt ir morāli, ir fiziski.

Ceturtais: komandas treneris ir arī spēlētājs, kas nelabvēlīgi atsaucas uz spēlētāju maiņām, varbūtēju taktikas maiņu utt.

Piektais: vajadzīgas pilnas 3 uzbrucēju maiņas, kā tas ir citām komandām.”

Daugava komandā spēlēja: vārtsargi Uldis Opits, Imants Spundiņš; aizsargi Sergejs Bogdanovs, Alfons Jēgers, Nikolajs Ķesteris, Harijs Vītoliņš I (spēlējošais treneris), Oļģerts Zariņš; uzbrucēji Aleksejs Antonovs, Elmārs Bauris, Arnolds Brauns, Miķelis Firsovs, Ļevs Ogerčuks, Kārlis Ronis, Voldemārs Šūlmanis.

Vārtu guvēji: Elmārs Bauris un Ļevs Ogerčuks – pa 8,  Kārlis Ronis – 7, Miķelis Firsovs – 6, Aleksejs Antonovs – 4, Alfons Jēgers – 3, Arnolds Brauns un Voldemārs Šūlmanis – pa 2, Sergejs Bogdanovs un Harijs Vītoliņš I – pa 1.