Šajā sezonā Daugavas meistarkomandā ienāca virkne jaunu hokejistu: Gunārs Krastiņš, Hermanis Kurmelis, Arno Leja, Zigvards Salcēvičs.Sezonu komanda uzsāka novembra vidū ar treniņnometni Čeļabinskā, bet decembris pagāja ilgstošās izbraukuma spēlēs. Pirmajā čempionāta spēlē Sverdlovskā ar 4:1 tika pārspēts vietējais Spartak. Ar tādu pašu rezultātu Čeļabinskā tika uzvarēts mājinieku Avangard. Pēc tam tika izcīnītas vēl četras uzvaras pēc kārtas. Iespaidīgākā no tām bija uzvara ar 11:1 pret Novosibirskas Dinamo.

Pēc atgriešanās Rīgā treneris Harijs Vītoliņš I uzteica vārtsargu Imantu Spundiņu, uzbrucējus Ļevu Ogerčuku, Kārli Roni un Miķeli Firsovu. Kaut arī pirmajās spēlēs gūtie panākumi izvirzīja Daugavu līderu grupā, jāpiebilst, ka trīs spēcīgākās komandas – AMCSK, Kriļja sovetov un Maskavas Dinamo komandas čempionātu vēl nebija uzsākušas, jo šo vienību hokejisti PSRS izlases sastāvā gatavojās olimpiskajām spēlēm Kortinā d’Ampeco, kas vienlaicīgi bija arī Pasaules un Eiropas meistarsacīkstes.

Janvārī  Daugava Rīgā aizvadīja astoņas spēles. Vispirms ar 8:2 tika pārspēts Maskavas Burevestņik, tad sīvā cīņā tika panākts neizšķirts 2:2 pret Maskavas Lokomotiv komandu. Vēl viena Maskavas komanda  Spartak  tika apspēlēta ar 5:1. Mēneša vidū Rīgā viesojās Ļeņingradas AVN komanda ar bijušo rīdzinieku Antonovu sastāvā un mājinieki šajā spēlē, darbojoties lieliski, guva uzvaru ar 5:3. Šajā spēlē Spundiņš atvairīja viesu labākā hokejista Bekjaševa izpildīto soda metienu. Pēc tam Daugava guva vēl trīs uzvaras, pagarinot nezaudēto spēļu sēriju līdz vienpadsmit. Tomēr šī posma pēdējā spēlē pret Elektrostaļas komandu tika piedzīvots zaudējums ar 1:4.

Tālāk tik labi vairs negāja un februārī Maskavā tika zaudēts Lokomotiv ar 2:3, Spartak ar 2:4, bet ar 4:2 apspēlēts Burevestņik. Neveiksmes turpinājās arī Rīgā, kad pret Sverdlovskas spartakiešiem gan tika panākts neizšķirts 3:3, bet pēc tam zaudēts Novosibirskas Dinamo ar 4:7. Februāra vidū čempionātā iesaistījās arī trīs minētās Maskavas vienības un kā pirmie Daugavas pretinieki ar deviņiem olimpiskajiem čempioniem sastāvā bija AMCSK komanda. Mūsējie nospēlēja labi un zaudēja titulētajam pretiniekam tikai ar 0:2, par ko skatītāji ar skaļām gavilēm pēc spēles sveica mūsu komandu. Taču pret Kriļja sovetov tika piedzīvota sagrāve ar 1:10 un Maskavas Dinamo ar 1:7.

Atlikušās sezonas spēles tika aizvadītas izbraukumā. Gorkijā ar 5:3 mūsējie uzvarēja Torpedo, Maskavā piedzīvoja trīs zaudējumus pret spēcīgāko komandu trijotni, apspēlēja Čeļabinskas Avangard un pēdējā spēlē ar 1:2 piekāpās Ļeņingradas AVN. Kopvērtējumā Daugava ierindojās sestajā vietā 15 komandu konkurencē.

PSRS kausa izcīņa tika aizvadīta neveiksmīgi, jo jau pirmajā mačā tika piedzīvots zaudējums ar 2:3 Glazovas komandai, bet Latvijas kausa ieguvēja Lokomotīve ar 3:11 piekāpās AMCSK II.

Daugava komandā spēlēja: vārtsargi Uldis Opits, Imants Spundiņš; aizsargi Sergejs Bogdanovs, Arnolds Brauns, Alfons Jēgers, Gunārs Krastiņš, Arno Leja, Harijs Vītoliņš (spēlējošais treneris); uzbrucēji Elmārs Bauris, Miķelis Firsovs, Hermanis Kurmelis, Ļevs Ogerčuks, Kārlis Ronis, Zigvards Salcēvičs, Voldemārs Šūlmanis.

Rīdzinieku vārtu guvēji: Miķelis Firsovs un Ļevs Ogerčuks – pa 15, Elmārs Bauris – 14, Voldemārs Šūlmanis – 12, Zigvards Salcēvičs 10, Kārlis Ronis 9, Srgejs Bogdanovs – 7, Alfons Jēgers un Hermanis Kurmelis – pa 4, Gunārs Krastiņš un Harijs Vītoliņš I – pa 3, Arnolds Brauns – 2.