Pēc iepriekšējās sezonas no Daugavas bija aizgājuši Spundiņš, Jēgers, V. Šūlmanis. Vēl pirma gada aktīvo hokejistu gaitas bija beiguši Bauris un Vītoliņš I. Tas bija nepateicīgs uzdevums – sagatavot sezonai tik ievērojami novājinātu komandu un tas tika uzticēts vienības kapteinim Kārlim Ronim.

Septembra sākumā Daugavas  komanda devās uz Maskavu, kur gatavojās sezonai un piedalījās handikapa turnīrā. Pirms katras spēles handikapa turnīrā īpaša komisija novērtēja pretinieku spēku samērus un potenciāli vājākajiem deva vairākus vārtus priekšā, bet cik tieši, to paziņoja vienīgi pēc spēles beigām. Šī sistēma bija iecerēta kā pamudinājums cīnīties līdz galam, neskatoties uz mača rezultātu. Daugava sacentās ar ACSK un piedzīvoja īstu sagrāvi – 1:17, jo nepalīdzēja arī septiņu vārtu priekšā devums (8:17).

PSRS meistarsacīkstes sākās  krietni agrāk nekā citus gadus, jau 22. septembrī. Čempionātā startēja sešpadsmit komandas, kas bija sadalītas četrās grupās. Rīdzinieku pretinieki grupā bija Čeļabinskas Avangard, Ļeņingradas ASK, Sverdlovskas Spartak. Komandas savā starpā aizvadīja divus riķus. Spēles notika Maskavā un Daugava zaudēja visas sešas spēles. Pēc šīs neveiksmes komanda atgriezās Rīgā un turpināja sausos treniņus, bet vēlāk devās uz Serovas pilsētu ledus meklējumos. Decembrī sākās PSRS meistarsacīkšu otrās grupas spēles. Arī šeit mūsējiem neveicās un desmit spēlēs tika gūta tikai viena uzvara, Novosibirskā ar 3:2.

Pēc tam sešpadsmit spēles notika Rīgā. Saviem skatītājiem Daugava pirmoreiz atrādījās janvāra sākumā ar spēli pret Maskavas Spartak. Pirmajā mačā tika gūta uzvara ar 3:2, otrā piedzīvota sagrāve ar 2:8. Turpinājumā divreiz tika apspēlēts Čeļabinskas Urožai. Pret Novosibirsku, Permu, Kaļiņinu viena spēle tika uzvarēta, otra – zaudēta. Savukārt Elektrostaļai, Sverdlovskai un Voskresenskai tika zaudēts abos mačos.

Analizējot Rīgas posma spēles Arvīds Pētersons rakstīja, ka Daugavai nav bijis labu vai  vāju spēļu. Bijušas tikai vājas, arī tās, kurās tika gūtas uzvaras. Nekā laba nevar teikt arī par atlikušajām sešām izbraukuma spēlēm. Tajās visās tika piedzīvoti zaudējumi un kopvērtērjumā Daugava palika priekšpēdējā vietā. Tik zemu mūsējie vēl nekad nebija krituši.

Atsevišķus komandas spēlētājus A. Pētersons raksturoja šādi: „Bogdanovs, salīdzinot ar pārējiem aizsargiem, darbojās visaktīvāk. Viņam vienīgajam daudzmaz ciešama bilance. Ātrāk un precīzāk jāšķiras no ripas. Šūlbergs daudz spēlē ar ķermeni (bieži gan nepareizi). Trūkst taktiskās domāšanas. Krastiņš – aizsargs ar perspektīvu, bet pārstājis augt. Nav ieguvis taktiskās spēles izpratni. Nemaz nespēlē ar ķermeni. Firsovs – pieredzes bagātākais spēlētājs, agresīvs, samērā rezultatīvs, bet tikai tad, ja spēlē kolektīvi. Labi nepārredz situāciju piespēļu momentā. Pelše – samērā agresīvs spēlētājs, bet šī agresivitāte nev mērķtiecīga. Leja – pēc saviem rādītājiem ieņem otro vietu aiz Bogdanova. Varētu vēlēties lielāku taktisko izdomu un katrā ziņā vairāk jāspēlē ar ķermeni. A. Antonovs – apdāvināts spēlētājs, bet arī lielākais individuālists, nevienā spēlē nav iekļāvies kolektīvā. Publikai patīk viņa spēle, bet spēļu analīze rāda, ka viņa spēle komandai nekā rezultatīva nedod. Divās spēlēs piecas reizes atrasties vienam pret vārtsargu un neiegūt vārtus nav attaisnojums. Ogerčuks – spēlētājs ar pieredzi, taču nepārredz laukumu. Salcēvičs – dotības ir, bet netiek lietderīgi izmantotas, tāpēc, ka vēl nav taktiskās izpratnes. Ronis vēl reiz ar savu spēli pierāda, ka reizē spēlētājs un treneris nevar būt. Burtnieks – maz aktīvs un nav par savām spējām pārliecināts. Garaņina spēle neattaisnojas. Duļņevs ar savām kļūdām praktiski palīdz pretiniekam. Opits – vārtsargs, kurš ar katru spēli uzlabo sniegumu. Pašreizējās kustības ir par lēnām. Nepieciešami reakcijas ātrumu attīstoši vingrinājumi.

Daugavā spēlēja: vārtsargi Uldis Jankavs, Uldis Opits; aizsargi Sergejs Bogdanovs, Arnolds Brauns, Nikolajs Duļņevs, Jānis Šūlbergs; uzbrucēji Aleksejs Antonovs, Vilnis Burtnieks, Miķelis Firsovs, Ļevs Garaņins, Rolands Grobiņš, Gunārs Krastiņš, Hermanis Kurmelis, Arno Leja, Ļevs Ogerčuks, Jānis Pelše, Kārlis Ronis, Zigvards Salcēvičs, Boriss Sevastjanovs. Treneris Kārlis Ronis.