Pirms jaunās sezonas Daugava saņēma krietnu papildinājumu: Hendeli, Kažberovu, Kršeminski, Kuzņecovu. Treniņus uz mākslīgā ledus mūsējie uzsāka septembrī.Oktobrī notika “Daugavas” stadiona balvas izcīņa. Līdz šim skaisto bronzas hokejista statueti allaž sev līdzi bija aizvedusi kāda vieskomanda. Šogad galvenā balva palika rīdziniekiem.

Daugava bija iedalīta PSRS meistarsacīkšu otrās grupas rietumu zonā. Pirmo spēli mūsējie aizvadīja novembra vidū savā laukumā pret Elektrostaļu. Rīdzinieku pārsvars bija nomācošs (11:2). Sešus vārtus guva maiņa Bušs–Krastiņš–Salcevičs. Šajā sezonā Daugava spēlēja “sērijām” – vai nu guva uzvaru pēc uzvaras, vai arī zaudēja visiem pēc kārtas. Tā pirmajam panākumam sekoja trīs neveiksmes, savukārt, nākamajās astoņās spēlēs mūsējie zaudēja tikai vienu punktu un izvirzījās līderos. Tad atkal sekoja trīs zaudējumi, un turnīra tabulas galvgalā rīdziniekus nomainīja Kijevas Dinamo. Decembra beigās Daugava starptautiskā draudzības spēlē pieveica Kladno SONP (3:2).

Jaunā gada otrajā dienā, atsākot PSRS meistarsacīkšu spēles, Daugava piedzīvoja zaudējumu Elektrostaļā. Ļoti principiāla bija cīņa Rīgā pret līdervienību  Kijevas Dinamo. Pirmajā trešdaļā, izmantojot skaitlisko pārsvaru, pēc ilgstošas vārtu apšaudes Reps izvirzīja vadībā mūsējos, taču trešdaļas pēdējā minūtē kijevieši rezultātu izlīdzināja. Otrās trešdaļas sākumā pēc  Micīša kļūdas viesi pārņēma vadību. Tūdaļ uz pretinieku vārtiem izrāvās Krastiņš, taču viņa metiens bija neveiksmīgs, savukārt, kijevieši pretuzbrukumā guva trešo panākumu, un rīdzinieki “salūza”. Vēlāk sāka puteņot, un panākt izlīdzinājumu vairs nebija iespējams (3:6).

Tomēr mūsējie nepadevās liktenim. Daugava izcīnīja deviņas uzvaras pēc kārtas. Tobrīd mūsējie bija lieliskā formā, izcēlās ar ātrumu, individuālo meistarību, cīņas sparu un kolektīvismu. Lieliskā sērija izvirzīja rīdziniekus līdzās līderiem kijeviešiem, turklāt mūsējiem bija spēle rezervē.

Taču komandas spēki gāja uz beigām, un uzvarām atkal sekoja neveiksmes. Elektrostaļā rīdzinieki vēl pēdējā trešdaļā bija vadībā, taču beigās smagi zaudēja (3:8). Īstu sagrāvi mūsējie piedzīvoja Kaļiņinā (2:10). Abas šīs spēles Daugava aizvadīja tikai ar divām maiņām, un hokejistiem vienkārši pietrūka spēka. Kā izteicās komandas kapteinis Krastiņš: “Pašiem gan mums liekas, ka darām milzīgu darbu, taču patiesībā velkamies pa ledu. Sevišķi labi to var redzēt no maiņas vietas.” Penzā rīdzinieki cīnījās sparīgi, taču spēli sabojāja tiesneši. Reps, Bušs un Salcevičs saņēma katrs pa desmit minūšu noraidījumam. Vienus vārtus mājinieki iesita ar slidu (4:5). Pavisam bēdīgi izgāja Rjazaņā – Daugava zaudēja ne vien kārtējos četrus punktus, bet arī savu uzbrukuma līderi Krastiņu, kurš guva savainojumu.

Cerības uz pirmo vietu bija zudušas, tomēr spēle Rīgā pret turnīra līderi un tradicionālo sāncensi Kijevas Dinamo izraisīja lielu interesi. Rīdzinieki trīsreiz izvirzījās vadībā, taču kijevieši ikreiz rezultātu izlīdzināja (3:3). Pēc tam Daugava izcīnīja divas uzvaras Minskā. Nākamā spēle notika Kijevā. Divas trešdaļas turpinājās līdzvērtīga cīņa, beigās pārāki izrādījās mājinieki (3:5).

Marta vidū Rīgā notika divas starptautiskas draudzības spēles. Vispirms Daugava sacentās ar Prāgas Spartu. Viesi spēlēja ļoti enerģiski, turpretim rīdzinieki bija gauži apātiski. Īsta melnā diena bija vārtsargiem.  Micītis un Kartoviščenko mainījās vairākkārt, taču neveicās nevienam. Rīdzinieki piedzīvoja īstu sagrāvi (4:12). Pret Umeo Kamraterna rīdzinieki pielāgojās zviedru lēnajam tempam, pavirši nospēlēja aizsardzībā un atkal zaudēja (1:5).

Sezonas beigās ierindā atgriezās Krastiņš. Kā vienmēr principiāla bija cīņa Kijevā. Pirmās trešdaļas vidū Daugava pēc Repa un Kļaviņa metieniem ieguva divu vārtu pārsvaru. Tomēr līdz pārtraukumam mājinieki rezultātu izlīdzināja un pēdējās trešdaļas vidū guva izšķirošos vārtus (2:3). Turnīru mūsējie tomēr beidza ar uzvaru, juceklīgā spēlē pieveicot Minskas Vimpeli (4:2). Kopvērtējumā rīdzinieki izcīnīja trešo vietu.

Sezonas noslēgumā Daugava aizvadīja vairākas draudzības spēles ar augstākās līgas komandām. Pret Kriļja Sovetov mūsējie divreiz zaudēja (3:8, 1:7), taču pret bronzas medaļu ieguvējiem Voskresenskas Himik parādīja lielisku sniegumu (5:2, 2:1).

Daugavas sastāvs:

vārtsargi: Jevgeņijs Kartoviščenko, Anatolijs Micītis

aizsargi: Jurijs Antonovs, Kārlis Apsītis, Ēvalds Grabovskis, Eduards Kļaviņš, Juris Liepiņš

uzbrucēji: Andris Bušs, Andris Hendelis, Aleksandrs Kažberovs, Gunārs Krastiņš, Anatolijs Kršeminskis, Anatolijs Kuzņecovs, Vladislavs Majancs, Juris Reps, Ļevs Salakovs, Zigvards Salcevičs, Oļegs Sapronovs, Verners Spāde, Eduards Strauts

galvenais treneris: Kārlis Ronis

treneris: Jānis Šūlbergs

Rezulatīvākie spēlētāji: Juris Reps – 40, Gunārs Krastiņš – 25, Verners Spāde – 24, Andris Bušs – 21, Zigvards Salcevičs – 20, Eduards Strauts – 9, Anataolijs Kuzņecovs – 8, Jurijs Antonovs – 7, Kārlis Apsītis – 7, Juris Liepiņš – 6.