Pēc iepriekšējās sezonas izgāšanās par Rīgas Dinamo galveno treneri iecēla Maskavas dinamieti Viktoru Tihonovu, Arkādija Černišova audzēkni. Jaunais treneris izvirzīja vienībai uzdevumu ar laiku iekļūt augstākajā līgā. Izņemot pašu Tihonovu, tolaik, šķiet, neviens to neuztvēra nopietni. Hokejistiem nebija viegli – viņiem nācās rauties melnās miesās, aizmirst par atslodzēm režīmā. Mācību process noritēja pēc visaugstākajiem hokeja standartiem. Pirmo treniņu ciklu dinamieši aizvadīja Kandavā. Šajā posmā galvenais mērķis bija pilnveidot fizisko sagatavotību. Minskas treniņnometnē Tihonovs iepazinās ar katra spēlētāja spējām, sāka veidot maiņas, noskaidroja tuvākos rezervistus, centās radīt draudzīgu un cīņas spējīgu kolektīvu. Tihonova palīgs Šūlbergs, salīdzinot komandu ar iepriekšējās sezonas modeli, atzina, ka Dinamo’68 ir visādā ziņā pārāka par Dinamo’67. Fiziskā sagatavotība kļuvusi vismaz divreiz labāka. Radusies veselīga konkurence. Līdz nepazīšanai uzlabojusies treniņu un sadzīves disciplīna. Pārbaudes spēlēs Alma–Atā, Čeļabinskā un Tallinā izkristalizējās Dinamo pamatsastāvs Vairs nespēlēja Bušs, Jurāns, Kažberovs, Kraulis, Salcevičs, Spāde, Strauts, Ē.Vītoliņš. Viņu vietā nāca jauna paaudze: Balderis, Deņisovs, Kļinšovs, Nazarovs, Odincovs, H.Vasiļjevs, Vasiļonoks, Vorobjovs.

5. novembrī, kad Dinamo PSRS kausa izcīņā sacentās ar Elektrostaļas Kristālu, savu komandu ieraudzīja arī Rīgas skatītāji. Spēle sākās ar brāzmainiem viesu uzbrukumiem un rīdzinieku kļūdām aizsardzībā, taču mūsējos glāba vārtsargs Micītis. Pamazām dinamieši atguvās, pārņēma iniciatīvu un neatdeva to līdz spēles beigām (7:4). Pēc nepilnas nedēļas sākās PSRS meistarsacīkstes. Rīdzinieku pirmie pretinieki – Podoļskas Torpedo. Viesi izcēlās ar pieredzi un ātrumu, taču virsroku guva mūsējie – ar cīņas sparu un centību (3:2, 4:1). Pēc tam rīdzinieki pieveica Čerepovecas Metalurgu (4:1). Otrās trešdaļas beigās savus pirmos vārtus PSRS meistarsacīkstēs Rīgas Dinamo labā guva 16 gadus vecais Balderis. Otrajā spēlē pārāki bija viesi (2:3). Arī pret Glazovas Progresu rīdzinieki izcīnīja divus punktus, pret Ļeņingradas Dinamo – trīs.

Novērtējot sezonas sākumu, Tihonovs atzīmēja, ka divas pilnvērtīgas uzbrucēju maiņas tā kā būtu, trešā vēl top. Bet jau decembra sākumā Dņeprodzeržinskā Rīgas Dinamo spēlēja ar pieciem aizsargiem, taču ar četrām pilnām uzbrucēju maiņām.

Četru maiņu taktika ļāva gūt panākumus spēlēs, kuru gaita sākumā bija mūsējiem nelabvēlīga. Grūti nāca uzvara Rīgā pret Uļjanovskas Torpedo. Sākumā vadībā izvirzījās viesi. Turpmāk nepārtraukti uzbruka rīdzinieki, taču panākumu atkal guva uļjanovskieši. Pēdējās trešdaļas vidū Kršeminskis beidzot vienus vārtus atguva. 57. minūtē Novikovs rezultātu izlīdzināja, un Hendelis beigu beigās “izrāva” uzvaru (3:2). Pret Kuibiševas ASK mūsējie likvidēja trīs vārtu deficītu un izcīnīja itin pārliecinošu uzvaru (7:4).

Jaroslavļā Dinamo sacentās ar turnīra līdervienību – vietējo Torpedo. Jau 38. sekundē pēc tāla Krastiņa metiena vadībā izvirzījās rīdzinieki. Pēdējās trešdaļas sākumā, kad uz piecām minūtēm bija noraidīts Ansveriņš, mājinieki rezultātu izlīdzināja (1:1). Visu  laiku bija jūtams laukuma saimnieku pārsvars; neizšķirtu nodrošināja mūsējo pašaizliedzība un Micīša veiksmīgā darbība vārtos. Arī otrajā spēlē rīdzinieki nodemonstrēja atzīstamu sniegumu, lai gan zaudēja (3:4). Turpretim Kirovočepeckā pret turnīra pastarīti Olimpiju rīdzinieki nospēlēja neveiksmīgi, zaudējot abās spēlēs. PSRS kausa izcīņā mūsējie savā laukumā aizvadīja interesantu cīņu ar augstākās līgas komandu Gorkijas Torpedo. Rīdziniekiem visu laiku nācās atspēlēties.  Neilgi pirms beigām mūsējie izlīdzināja rezultātu, tomēr gorkijieši bija pārāki un panāca uzvaru (4:5). Glazovā nācās cīnīties ne tikai ar pretiniekiem, bet arī ar salu. Pirmās spēles laikā termometrs rādīja –33º. Kamēr viena maiņa spēlēja, pārējās ģērbtuvē sildījās. Visi vārti “krita” pirmajā trešdaļā (2:3). Otrajā dienā sals pieņēmās līdz –39º. Šoreiz uzvarēja rīdzinieki (2:1). Kaļiņinas ASK Rīgā nodemonstrēja neizsīkstošu cīņas sparu. Spēlējot tikai četrpadsmit vīru sastāvā, viesi prasmīgi lietoja spēka paņēmienus un uzvarēja abās spēlēs (3:5, 1:2).

Pēdējās spēles Rīgā Dinamo aizvadīja pret Jaroslavļas Torpedo vienību, kura neatturami virzījās uz augstāku grupu. Pirmā trešdaļa pagāja izlūkojot. Otrās trešdaļas sākumā Vorobjovs ar diviem veiksmīgiem metieniem izvirzīja vadībā rīdziniekus, tomēr jaroslavļieši panāca izlīdzinājumu (2:2). Otrajā spēlē rīdzinieki uzbruka daudz, taču nekādi netika galā ar viesu kustīgo un gudro aizsardzību (1:5). Izbraukumā mūsējie divreiz piekāpās Kaļiņinas ASK (2:4, 3:7). Kaļiņinieši bija vienīgie, kuri atņēma dinamiešiem visus astoņus punktus. Podoļskā mūsējie nebija īsti mobilizējušies cīņai, bet saņēmās un no 1:5 panāca izlīdzinājumu; gala vārds tomēr piederēja mājiniekiem (5:6). Turnīra pēdējā spēlē uzvarēja rīdzinieki (2:1), izcīnot trešo vietu. Sezonas noslēgumā mūsējie izcīnīja pirmo vietu trīs komandu turnīrā Tallinā, divreiz pieveicot ne vien mājiniekus, bet arī Jaroslavļas Torpedo.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu Rīgas Dinamo bija kļuvusi daudz spēcīgāka. Taisnības labad jāatzīst, ka dinamiešu spēks šajā un turpmākajos gados lielā mērā balstījās uz “viesstrādniekiem”. Kā paskaidroja Tihonovs: “Pēdējo sezonu laikā no komandas šķīrušies vairāki pieredzējuši spēlētāji, bet republikas hokejs maiņu tiem nebija sagatavojis. Neatlika nekas cits, kā aicināt, lai arī cik tas būtu nepatīkami, palīgus no citiem klubiem. Te bija iespējami divi ceļi: vai nu pievērsties pieredzējušiem vīriem, kas jau sasnieguši savas meistarības zenītu, vai izraudzīties jaunus puišus, kas uz meistarības kāpnēm sākuši spert tikai pirmos soļus. Mēs izvēlējāmies otro ceļu.”

Vagonnieku pirmā starptautiskā spēle

RVR komanda (treneris Vītoliņš II) B klasē izcīnija vietu turnīra tabulas vidū. Sezonas beigās, kad Rīgā viesojās Rostokas Empor, arī vagonnieki izmēģināja spēkus starptautiskā draudzības spēlē (0:8). Pavisam sezonā RVR aizvadīja vairāk kā 80 spēļu.

PSRS čempionāts

A klases otrās grupas rietumu zona

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Anatolijs Micītis, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Kārlis Apsītis, Sergejs Gorlovs, Jevgeņijs Krivonogovs, Juris Liberts, Juris Liepiņš, Vjačeslavs Nazarovs, Valerijs Odincovs, Aleksandrs Solovjovs, Aleksandrs Stebļins

uzbrucēji: Andris Ansveriņš, Helmuts Balderis, Mihails Deņisovs Vasilijs Gurevičs, Andris Hendelis, Aleksandrs Kļinšovs, Gunārs Krastiņš, Anatolijs Kršeminskis, Anatolijs Kuzņecovs, Valerijs Novikovs, Aleksandrs Smahtaļins, Haralds Vasiļjevs, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Viktors Tihonovs

treneris:  Jānis Šūlbergs

Rezulatatīvākie spēlētāji: Anatolijs Kršeminskis – 29, Andris Hendelis – 18, Aleksandrs Smahtaļins – 10, Aleksandrs Klinšovs – 10, Mihails Deņisovs – 9, Anatolijs Kuzņecovs – 8, Gunārs Krastiņš – 8, Aleksandrs Stebļins – 7, Valērijs Novikovs – 7, Vasilijs Gurevičs – 4.

B klases rietumu zona

5. vietā – RVR

vārtsargi: Viktors Medvedins, Aivars Veikins

aizsargi: Oļegs Ankudinovs, Valdis Doida, Igors Homenko, Jānis Junkulis, Antons Kraulis, Valerijs Odincovs, Verners Spāde

uzbrucēji: Helmuts Balderis, Andris Bušs, Arvīds Drīksna, Ēvalds Jurāns, Vilnis Koks, Jurijs Kudinovs, Vladimirs Mandriks, Zigvards Salcevičs, Georgs Šeino, Mihails Šitikovs, Edgars Šteinbergs, Anatolijs Šubins, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Ēriksn Vītoliņš

treneris: Harijs Vītoliņš II