PSRS čempionāti
PSRS meistarsacīkstes 1972

Rīgas dinamieši jau jūlijā izmēģināja Minskas sporta pils ledu. No komandas bija aizgājis Kuzņecovs. Klāt nāca Kobzevs (no Maskavas Dinamo), Serņajevs (no Kijevas), Vlasjuks (no Rjazaņas), Verižņikovs (atgriezās mājās no Saratovas), un vēl viens Boriss Ponomarjovs (no Permas). Atšķirībā no Borisa Ponomarjova, kurš pērn kļuva par rezultatīvāko Rīgas Dinamo uzbrucēju, viņa vārda un uzvārda brālis bija aizsargs.

Sagatavošanās posmā rīdzinieki izmantoja katru iespēju tikties ar iespējami spēcīgākiem pretiniekiem, arī ar augstākās līgas komandām. “Sovetskij Sport” balvas izcīņā Rīgā mūsējie nodemonstrēja apbrīnas vērtu cīņas sparu, panākot neizšķirtu pret Voskresenskas Himik (no 0:5 līdz 5:5!) un pret turnīra uzvarētājiem Kriļja Sovetov (3:3). Mūsējie ierindojās trešajā vietā. Turpretim Kijevas turnīrā rīdzinieki spēlēja ļoti bikli. Treneri izdarīja secinājumu, ka jāizvirza vēl augstākas prasības fiziskajā un taktiskajā sagatavotībā. Lielā treniņu slodze atņēma komandai daudz spēka, un PSRS meistarsacīkstes mūsējie uzsāka smagnēji, bez ierastā azarta un cīņas prieka. Turnīra ievadā savā laukumā pret Salavatu Julajevu mūsējie izmocīja skopu neizšķirtu (1:1). Otrajā dienā rīdzinieki ar lielām pūlēm pieveica sīkstos pretiniekus (4:2). Spēkošanās ar Ņižņijtagilas Sputņiku katrai komandai deva pa uzvarai. Permā mūsējie divreiz nospēlēja neizšķirti. Sverdlovskā dinamieši tikās ar vienu no turnīra galvenajiem favorītiem vietējo Automobilistu. Pirmajā spēlē rīdzinieki zaudēja (1:4). Lieliska izdevās otrā spēle. Mājinieki diktēja tempu, rīdzinieki pieņēma izaicinājumu. Automobilists trīsreiz izvirzījās vadībā, mūsējie ikreiz panāca izlīdzinājumu (3:3).

Divas pārliecinošas uzvaras savā laukumā pret turnīra līdervienību Kijevas Dinamo (7:3, 6:1) liecināja, ka mūsējie beidzot iespēlējušies. Pēc tam Rīgā viesojās bijusī augstākās līgas komanda Novosibirskas Sibirj. Mūsējie cieši sedza sibīriešus pa visu laukumu, neļaudami viņiem likt lietā viņu galvenos trumpjus lielo slidojuma ātrumu un spēcīgos metienus. Pirmajā trešdaļā Serņajevs vadībā izvirzīja rīdziniekus. Otrajā trešdaļā mūsējie ieraidīja vēl divas ripas Sibirj vārtos, taču tiesnesis šos guvumus neatzina. Spēles beigās rīdzinieki nedaudz atslābinājās, taču ar to pietika, lai Sibirj panāktu izlīdzinājumu (1:1). Otrajā spēlē iniciatīva piederēja viesiem. Rīdzinieki gandrīz visu laiku bija spiesti aizsargāties, uzbrukumiem neatlika spēka, nedaudz pietrūka arī veiksmes (2:3).

Lielisku uzvaru dinamieši izcīnīja Saratovā pret Kristālu (6:1). Mūsējie cieši sedza mājinieku aizsargus, traucējot viņiem ievadīt uzbrukumus. Atbildes spēlei saratovieši bija maksimāli mobilizējušies. Šoreiz rīdziniekiem neizdevās noorganizēt pretspēli. Otrajā trešdaļā saratovieši guva četrus vārtus, rīdzinieki tikai vienus. Pēdējā trešdaļā iniciatīvu pārņēma mūsējie, tomēr no zaudējuma izvairīties nespēja (3:4).

Jaunais gads sākās ar spēlēm PSRS kausa izcīņā. Dņeprodzeržinskā mūsējie pārliecinoši sakāva vietējo Himik (10:1), izcīnot tiesības savā laukumā samērot spēkus ar augstākās līgas komandu Kriļja Sovetov. Maskavieši cīņu sāka ar vētrainiem uzbrukumiem un jau 4. minūtē realizēja skaitlisko vairākumu. Taču Hendelis tūdaļ atspēlējās. Pirmās trešdaļas beigās un otrās trešdaļas sākumā maskavieši maksimāli kāpināja tempu. Rīdziniekiem atlika paļauties vienīgi uz Vasiļonoka meistarību un veiksmi pretuzbrukumos. Brīdī, kad abas komandas spēlēja četratā, Nazarovs pēc labas kombinācijas izvirzīja vadībā mūsējos. Maskavieši apjuka, sāka aizrauties ar individuālu darbību. Pēdējās trešdaļas sākumā, kamēr viesi vēl atcerējās sava trenera Kulagina norādījumus, rīdziniekiem atkal bija ko turēt. Bet, nespēdami rezultātu izlīdzināt, maskavieši atkal sāka steigties. Aizraujošās spēles izskaņā Odincovs realizēja skaitlisko pārsvaru negaidīta, bet ļoti patīkama uzvara (3:1).

PSRS meistarsacīkstes mūsējie atsāka ar divām uzvarām Minskā. Diemžēl, smagu traumu guva Vorobjovs kājas lūzums izsita viņu no ierindas līdz sezonas beigām. Ufā rīdzinieki piedzīvoja divus zaudējumus, toties no Ņižņijtagilas pārveda trīs punktus. Pēc tam Rīgā viesojās turnīra līdervienība Sverdlovskas Automobilists. Sākumā mūsējie bija kā sasaistīti. Komanda atraisījās tikai otrajā trešdaļā, kad rezultāts bija jau 1:4. Neatlaidīgā cīņā dinamieši panāca neizšķirtu (6:6). Arī otrajā spēlē rīdzinieki visu laiku bija iedzinēju lomā. Līderis tomēr bija spēcīgāks un otrreiz uzvaru no rokām neizlaida (5:6). Novosibirskā mājinieki spēlēja viesuļtempā. Tomēr rīdzinieki prata piemēroties un ar taktiski pārdomātu darbību pat iegūt divu vārtu pārsvaru. Sibīrieši panāca izlīdzinājumu priekšpēdējā minūtē (3:3). Otrajā spēlē mūsējie ar mājinieku neatlaidīgajiem uzbrukumiem vairs netika galā (3:8).

Turnīra noslēgumā Rīgā notika izšķirošās spēles par trešo vietu starp Rīgas Dinamo un Saratovas Kristālu. Pirmajā dienā abas komandas galveno vērību veltīja aizsardzībai cerībā uz ātriem pretuzbrukumiem. Veiksmīgāk šo taktiku realizēja rīdzinieki (5:1). Savukārt pēdējā spēlē laukumā valdīja atklāts hokejs. Arī šoreiz pārāki bija mūsējie (4:3). Sezonas izskaņā mūsējie savā laukumā aizvadīja kausa izcīņas spēli ar Maskavas Dinamo. Rīdzinieki cīnījās ļoti pašaizliedzīgi, pirmajā trešdaļā izvirzoties vadībā (3:1). Normālais laiks noslēdzās neizšķirti. Tikai pagarinājumā izpaudās maskaviešu pārsvars (4:6). Tradicionālajā sezonas noslēguma vakarā Tihonovs paziņoja, ka pienācis laiks sākt cīņu par iekļūšanu augstākajā līgā.

Neveiksme B klases finālā

RVR visai pārliecinoši uzvarēja B klases zonas turnīrā un otro gadu pēc kārtas iekļuva finālturnīrā. B klases labākās komandas sacentās Tomskā. Hokeja sacensības Tomskas sporta pilī risinājās tikai otro reizi. Organizatoriem trūka pieredzes, taču vieskomandu treneri labprāt izlīdzēja ar padomiem. Piemēram, Vītoliņš II tomskiešiem mācīja pareizi sagatavot ledu. Sacensībās mūsējiem tomēr neveicās RVR ierindojās tikai ceturtajā vietā, un uzdevums iekļūt A klases II grupā atkal palika neizpildīts. No PSRS kausa izcīņas RVR izstājās jau pirmajā kārtā, piekāpjoties Ņižņijtagilas Sputņikam (1:4). Kad Rīgā viesojās Pori Ässät, arī vagonnieki izmēģināja spēkus pret somiem. Pirmajā dienā ievērojami pārāki bija viesi (0:10), otrā spēle beidzās neizšķirti (5:5).

A klases pirmā grupa

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Anatolijs Micītis, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Igors Kobzevs, Juris Liberts, Nikolajs Ļovočkins, Vjačeslavs Nazarovs, Valerijs Odincovs, Boriss P. Ponomarjovs

uzbrucēji:  Helmuts Balderis, Mihails Deņisovs, Andris Hendelis, Aleksandrs Kļinšovs, Anatolijs Kršeminskis, Boriss V. Ponomarjovs, Aleksandrs Safronovs, Vladimirs Serņajevs, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Viktors Verižņikovs, Anatolijs Vlasjuks, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Viktors Tihonovs

treneris:      Edgars Rozenbergs

Rezultatīvākie spēlētāji: Boriss V.Ponomarjovs 55(26+29), Vladimirs Serņjajevs 43(9+34), Aleksandrs Safronovs 38(31+7), Viktors Verižņikovs 27(16+11), Anatolijs Vlasjuks 25(18+7), Helmuts Balderis 23(14+9), Aleksandrs Klinšovs 22(15+7), Mihails Deņisovs 20(15+5), Valērijs Odincovs 19(13+6), Andris Hendelis 15(10+5).

B klase

4.vieta finālturnīrā RVR sastāvs:

vārtsargi: Viesturs Liepiņš, Viktors Medvedins

aizsargi: Oļegs Ankudinovs, Valdis Doida, Jānis Indzers, Leonīds Kazačuhins, Juris Liepiņš, Sergejs Nikolajevs, Genādijs Ribins, Juris Tarnovskis, Ziediņš

uzbrucēji: Armands Hartmanis, Ēvalds Jurāns, Dmitrijs Kozlovs, Gunārs Krupenko, Anatolijs Kuzņecovs, Tīts Lambins, Vjačeslavs Malovs, Aivars Meistars, Ludis Orleāns, Kārlis Podvigs, Pāvels Putruns, Edgars Šteinbergs, Edmunds Vasiļjevs

treneri: Gunārs Krastiņš, Harijs Vītoliņš II