No Rīgas Dinamo bija aizgājuši Kršeminskis, Safronovs. Vietā nāca Beskašnovs (no Maskavas Lokomotīves). Komandas uzdevums bija nepārprotams – atgriezties augstākajā līgā. Pirmo ledu puiši izmēģināja jūlija sākumā. 10. augustā notika treniņspēle starp diviem Dinamo sastāviem. To pavērot sanāca ap 1000 skatītāju, kuri jau bija paguvuši noilgoties  pēc hokeja. “Sovetskij Sport” balvas izcīņā Rīgā mūsējie pieveica visus pretiniekus – divas augstākās līgas komandas un divu valstu izlases. Pusfinālā rīdzinieki Maskavā sacentās ar Spartaku. Šoreiz dinamieši sagādāja vilšanos – piemērojās pretinieku lēnajai, pozicionālajai spēles manierei un pārliecinoši zaudēja (2:8). “Rīgas gaiļa” turnīrā mūsējie ierindojās otrajā vietā aiz Kriļja Sovetov.

PSRS meistarsacīkstes rīdzinieki uzsāka ar spēlēm savā laukumā pret Elektrostaļas Kristālu. Jaunais sacensību nolikums ļāva spēlēt ar trim aizsargu pāriem un četrām uzbrucēju maiņām – taču vienam no spēlētājiem vajadzēja būt ne vecākam par 18 gadiem. Mūsu komandā šo lomu izpildīja E.Vasiļjevs. Elektrostaļiešus mūsējie apspēlēja pārliecinoši (7:0, 10:2). Pretinieku treneris Paramoškins teica: “Domāju, ka ar šādu sniegumu jūsu komanda arī augstākajā līgā nebūtu pēdējā.” Uz augstāko līgu rīdzinieki gāja mērķtiecīgi, izcīnīdami uzvaru pēc uzvaras, turklāt ar ļoti iespaidīgiem rezultātiem: 9:4, 7:2, 11:3, 7:3. Grūtāk klājās pret Minskas Torpedo. Minskieši prasmīgi lietoja pretuzbrukumu taktiku, un vēl pēdējās trešdaļas sākumā rīdzinieku stāvoklis bija neapskaužams (1:4). Mūsējie tomēr nepadevās un beigās izcīnīja kārtējos divus punktus (5:4). Otrajā spēlē dinamiešu pārsvars bija krietni iespaidīgāks (8:3). Rīgas Dinamo turpināja uzvaru gājienu arī Ufā un Permā. Pirmo zaudējumu mūsējie piedzīvoja divpadsmitajā spēlē – pret Permas Molot (2:5).

Ļoti svarīgas bija spēles Rīgā pret Maskavas Lokomotīvi, jo šī komanda iepriekšējā sezonā bija izbaudījusi un mācījusies augstākās klases hokeju. Azartiskā un “netīrā” cīņā “spieda” rīdzinieki, taču aizsargu kļūdas ne mirkli neļāva justies droši. Pirmajā dienā ar minimālu rezultātu uzvarēja Dinamo (5:4), otrajā – maskavieši pēdējā minūtē panāca izlīdzinājumu (2:2). Ļoti spēcīgs pretinieks mūsējos gaidīja Novosibirskā. Mājinieki bija ātri, prasmīgi izmantoja tālās piespēles, katru uzbrukumu pabeidza ar metienu uz vārtiem. Sākuši ar trīs vārtu zaudējumu, rīdzinieki otrās trešdaļas beigās stāvokli līdzsvaroja, tomēr sibīrieši atkal pārņēma iniciatīvu un otrreiz to vairs neatdeva (3:6). Toties atbildes spēlē mūsējie cīnījās ar īsti sportisku niknumu un sagrāva mājiniekus ar gandrīz neticamu rezultātu (13:4). Novokuzņeckā dinamiešiem nācās iztikt bez sava vecākā trenera Tihonova, kurš kopā ar PSRS otro izlasi aizbrauca uz Kanādu.

Meistarsacīkšu pārtraukumā rīdzinieki kārtējo reizi pārbaudīja spēkus pret augstākās līgas meistariem – šoreiz pret Čeļabinskas Traktoru. Pārāki bija mūsējie (9:5, 3:2). Turpretim kausa izcīņas spēlē Novokuzņeckā pret vietējo Metalurgu rīdzinieki nespēja pienācīgi mobilizēties un uzvaru izmocīja tikai pagarinājumā (4:3). Atsākot meistarsacīkšu turnīru, mūsējie piedzīvoja negaidītu zaudējumu Ustjkamenogorskā (2:3). Otrajā dienā dinamieši beidzot parādīja, ko spēj (10:2). Pēc tam rīdzinieki spēlēja Alma–Atā 1800 metru augstumā. Citu komandu pārstāvji žēlojās, ka šādos apstākļos divreiz pēc kārtas uzvarēt neesot iespējams. Mūsējie pierādīja pretējo (6:4, 7:5). Nākamā spēle Rīgā bija īpaša – kausa izcīņas astotdaļfināls pret kausa glabātājiem Maskavas dinamiešiem. Slavenie pretinieki bija kā sasaistīti, jo rīdzinieki viņus cieši sedza. Pēc otrās trešdaļas vadībā vēl bija maskavieši, taču beigās pārliecinošu uzvaru svinēja mūsējie (7:4).

Arī turpmāk rīdzinieki soļoja no uzvaras uz uzvaru, retu reizi “atmetot” pa kādam punktam arī pretiniekiem. Marta sākumā dinamieši uzņēma savus tuvākos sāncenšus – Saratovas Kristālu. Rīdzinieki sāka brāzmaini – jau pirmajā trešdaļā 5:0! Pēc tam mūsējie kļuva paviršāki aizsardzībā, par ko liecina arī gala rezultāts (10:4). Otrās spēles sākumā rīdzinieki nokļuva zaudētāju lomā, tomēr saņēmās un uzvarēja arī šoreiz (5:3). Kristāla trenera Čerenkova vērtējums: “Es jau septembrī teicu, ka ir tikai viena komanda, kas var pretendēt uz vietu augstākajā grupā,– Rīgas Dinamo. Manas domas nav mainījušās arī tagad. Varu tikai piebilst, ka augstākajā līgā jūs arī noturēsieties.”

Sīkstu pretestību rīdziniekiem izrādīja Kijevas Dinamo. Tikai 54. minūtē mūsējie nosvēra svaru kausus savā pusē (3:2). Atbildes spēlei kijeviešiem spēka nepietika (11:2). Pēc tam Rīgā vēlreiz viesojās Maskavas Lokomotīve. Atšķirībā no sezonas sākuma šoreiz rīdzinieku pārsvars bija neapstrīdams (4:1, 3:1). Negaidīti vāji mūsējie nospēlēja Saratovā (3:5). Arī otrā spēle sākās grūti – pirmajās divās minūtēs mājinieki guva divus vārtus. Līdz trešdaļas beigām rīdzinieki panāca izlīdzinājumu un spēles beigās – arī kārtējo uzvaru (7:5). Līdz ar to uzdevums bija izpildīts – Rīgas Dinamo atgriezusies augstākajā līgā. Tihonovs ar PSRS otro izlasi aizbrauca uz Poliju, novēlējis puišiem nesabojāt turnīra finišu, lai saglabātu labu noskaņu nākamajai sezonai. Pēdējās četras spēles dinamieši aizvadīja Rīgā. Novosibirskas Sibirj mūsējie pirmajā dienā apspēlēja pārliecinoši (9:3), taču otro spēli iesāka gaužām neveiksmīgi un nonāca neapskaužamā situācijā (2:5). Tomēr arī šoreiz komanda saņēmās un uzvarēja (7:6). Pret Novokuzņeckas Metalurgu rīdzinieki nodemonstrēja volejbola cienīgu rezultativitāti (15:3, 15:6). Sezonas izskaņā Rīgas Dinamo pārbaudes spēlē Ļeņingradā pieveica vēl vienu augstākās līgas komandu – vietējo ASK (8:7). Marta beigās E.Vasiļjevs PSRS jauniešu izlases sastāvā kļuva par Eiropas čempionu.

Reorganizācija B klasē

Baltkrievijas zona bija likvidēta, un pirms sezonas sākuma valdīja liela neskaidrība par RVR komandas turpmāko likteni. Beigu beigās vieta B klasē mūsējiem atradās, taču rīdzinieku jaunie pretinieki bija daudz spēcīgāki nekā ierasts. Tomēr mūsējo mērķis palika nemainīgs – iekļūt A klases otrajā grupā. Vagonnieki spēlēja ļoti nevienmērīgi. Īsts vājuma periods iestājās decembrī, kad pagura vadošā uzbrucēju maiņa Orleāns–Meistars–Krupenko. Vītoliņš II: “Mūsu hokejistu sagatavotība ir tāda, ka varam jebkuru pretinieku uzvarēt, gan arī jebkuram zaudēt. Lielākais trūkums – komandā nav spēlētāju, kas censtos jaunos aizraut un iedvesmot grūtos brīžos. Ja pārsvars iegūts sākumā, gandrīz vienmēr gūtas uzvaras – 15 spēlēs 13 reizes. Turpretim no deviņām spēlēm, kad pirmais periods beidzās neizšķirti, uzvarēts tikai divreiz.”  No mūsu zonas finālturnīrā iekļuva Berezņiku, Apatītu un Gorkijas vienības, kuras izrādījās spēcīgākās arī finālturnīrā. Turpretim rīdziniekiem kārtējo reizi nācās atlikt sava uzdevuma izpildi uz nākamo sezonu. PSRS kausa izcīņā RVR visai negaidīti pieveica Ufas Salavatu Julajevu (6:3). Arī pret Gorkijas Torpedo vagonnieki cīnījās pašaizliedzīgi, tomēr pretinieki bija spēcīgāki (3:5).

A klases pirmā grupa

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi:  Anatolijs Micītis, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Mihails Beskašnovs, Valerijs Guščins, Igors Kobzevs, Juris Liberts, Vjačeslavs Nazarovs, Valerijs Odincovs, Boriss P. Ponomarjovs

uzbrucēji:  Helmuts Balderis, Mihails Deņisovs, Armands Hartmanis, Andris Hendelis, Aleksandrs Kļinšovs, Tīts Lambins, Vladimirs Markovs, Boriss V. Ponomarjovs, Vladimirs Serņajevs, Aleksandrs Sokolovskis, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Viktors Verižņikovs, Anatolijs Vlasjuks, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Viktors Tihonovs

treneris:  Edgars Rozenbergs

Rezultatīvākie spēlētāji: Boriss V.Ponomarjovs 84(44+40), Vladimirs Serņjajevs 54(44+10), Vladimirs Markovs 42(28+14), Helmuts Balderis 42(27+15), Pjotrs Vorobjovs 38(20+18), Andri Hendelis 32(18+14), Aleksandrs Klinšovs 29(16+13), Viktors Verižņikovs 29(15+14), Valērijs Odincovs 28(18+10), Aleksandrs Sokolovskis 27(22+5).

B klases rietumu zona

5.vietā – RVR

vārtsargi: Viktors Kačanovs, Viktors Medvedins

aizsargi: Eduards Baude, Valdis Doida, Valerijs Knirks, Sergejs Nikolajevs

uzbrucēji: Armands Hartmanis, Viktors Hatuļevs, Ēvalds Jurāns, Dmitrijs Kozlovs, Gunārs Krupenko, Vjačeslavs Malovs, Vladimirs Mandriks, Aivars Meistars, Ludis Orleāns, Aivars Pētersons, Pāvels Putruns, Aleksandrs Vlasjuks

treneri: Gunārs Krastiņš, Harijs Vītoliņš II