Gatavojoties startam augstākajā līgā, Rīgas Dinamo komandā valdīja īpaši pacilāts noskaņojums. Neviens nebija skubināms izpildīt treneru norādījumus – dažus spēlētājus, īpaši jaunos, nācās  pat nedaudz piebremzēt. No komandas bija aizgājuši Micītis, Ponomarjovs (aizsargs) un Vlasjuks. Papildinājums – Afoņins, kurš atgriezās Rīgā no Voskresenskas, kā arī Hatuļevs. Pirmās pārbaudes spēles Rīgas Dinamo aizvadīja jūlija beigās pret Kriļja Sovetov (7:9, 4:8). Berlīnes  turnīrā rīdzinieki izcīnīja otro vietu aiz ACSK. Cīņā pret slaveno armijas klubu mūsējie piecreiz izvirzījās vadībā, taču maskavieši ikreiz rezultātu izlīdzināja (5:5). Leģendārais ACSK uzbrucējs Anatolijs Firsovs uzslavēja rīdziniekus par cīņas sparu un disciplinētību. Arī Tihonovs un Rozenbergs bija apmierināti un izteica vēlmi, kaut komanda tā cīnītos vienmēr. “Sovetskij Sport” turnīrā Rīgā dinamieši ierindojās otrajā vietā aiz Kriļja Sovetov. No iepriekšējās sezonas pārceltajā kausa izcīņas pusfinālā Čeļabinskā pret Traktoru visu izšķīra mājinieku pieredze (2:4).

Ažiotāža pirms meistarsacīkšu sākuma bija neaptverama. Sezonas abonementi jau sen bija sadalīti starp vadošajām sporta organizācijām. Vienkāršie līdzjutēji naktīs stāvēja milzum garās rindās pie Sporta pils kasēm, kurinādami ugunskurus, cerībā dabūt biļetes vismaz stāvvietās. Pirmās divas spēles mūsējie aizvadīja savā laukumā pret Maskavas Dinamo. Rīdzinieki ļoti nervozēja. Jau 9. minūtē viesi bija ieguvuši divu vārtu pārsvaru. Otrās trešdaļas vidū Balderis rezultāta starpību samazināja, taču maskavieši tūdaļ ieraidīja vēl divas ripas Vasiļonoka vārtos. Vēlāk Serņajevs vienus vārtus atguva (2:4). Maskavas Dinamo vienībā spēlēja arī Reps. Skatītāji viņu uzņēma tik naidīgi, ka Reps zaudēja savaldīšanos un klupa krāgā Tihonovam. Latvijas hokeja cienītāji vēl ilgi nespēja Repam piedot, ka viņš pārstāvēja Maskavu nevis Rīgu. Otrajā spēlē Vasiļonoka vietā vārtos stājās augstākajā līgā skolotais Afoņins. Jau pirmajās minūtēs viņš atvairīja vairākus bīstamus metienus un nomierināja komandu. Otrajā trešdaļā rīdzinieki pārņēma iniciatīvu un beigās izcīnīja pārliecinošu uzvaru (5:0). Pret Traktoru mūsējie pirmajā trešdaļā guva divus vārtus un pāragri noticēja, ka lieta darīta. Par pašpārliecinātību nācās dārgi samaksāt (2:3).

Pēc tam rīdzinieki spēlēja Maskavā pret ACSK. Armijnieku spēka spiedienam mūsējie pretstatīja pašaizliedzīgu aizsardzību un straujus pretuzbrukumus. Pirmās trešdaļas vidū pēc Markova un Vakurova metieniem vadībā izvirzījās rīdzinieki. Trešdaļas beigās Hendelis realizēja skaitlisko pārsvaru. Septiņpadsmit sekundes pirms pārtraukuma armijnieki atbildēja ar to pašu. Gan otro, gan trešo trešdaļu ACSK ievadīja ar vētrainiem uzbrukumiem un katra cēliena sākumā guva pa vieniem vārtiem. Pēdējā trešdaļā karavīri pirmo reizi pārņēma vadību – pēc minūtes Kobzevs panāca izlīdzinājumu. Šķita, ka spēle beigsies neizšķirti, taču pēdējā minūtē neveiksmīgi paklupa Serņajevs, un piecpadsmit sekundes pirms beigu signāla  Gusevs iemeta izšķirošos vārtus (4:5). Nākamajā dienā abas komandas sacentās vēlreiz. Sāpīgā neveiksme nebija salauzusi rīdzinieku cīņas sparu. Pirmie panākumu guva karavīri, taču pēc tam labāk veicās dinamiešiem. Lielisks mūsējo vārtos bija Afoņins.  Turpretim slaveno Tretjaku pēc piektās ielaistās ripas treneri sūtīja malā. Dinamiešu uzbrukumi nerimās, un piecas minūtes pirms spēles beigām mūsējo pārsvars pieauga līdz 8:2. Trīs vārtus guva iepriekšējās dienas neveiksminieks Serņajevs. Beigās rīdzinieki nedaudz “atlaida”, un ACSK paglābās no pilnīgas sagrāves (8:5).

Spēles Rīgā pret Kriļja Sovetov parādīja, ka mūsējiem vēl pietrūkst stabilitātes. Piemēram, pret ACSK mūsējie veiksmīgi lietoja spēka paņēmienus – šoreiz no tiem nebija ne vēsts. Rīdzinieki piedzīvoja īstu sagrāvi (2:10). Otrajā spēlē mūsējie cīnījās apņēmīgāk, tomēr pretinieki atkal izrādījās stiprāki (3:5). Savukārt, pret Gorkijas Torpedo dinamieši nospēlēja pavisam neveiksmīgi (3:6). Izmantojot nelielu pārtraukumu, rīdzinieki piedalījās “Stikla pūtēju” turnīrā Veisvaserā un izcīnīja tajā pirmo vietu. Pēc tam mūsējie Maskavā sacentās ar Kriļja Sovetov komandu, kura bija nostabilizējusies turnīra tabulas galvgalā. Savukārt, mūsējie ieņēma zemāko pakāpienu tabulā. Līdzīgā cīņā rīdziniekus “iegāza” kļūdas aizsardzībā (5:6, 1:2). Voskresenskā mūsējie piedzīvoja sesto zaudējumu pēc kārtas (3:5). Rīdziniekus daudzkārt pievīla neprasme koncentrēties pēc vārtu guvuma, ļaujot pretiniekiem tūdaļ atspēlēties, kā arī pēc vārtu zaudējuma, ātri vien ielaižot nākamos.

Neveiksmju sēriju izdevās pārtraukt savā laukumā pret Maskavas Spartaku. Pirmā trešdaļa beidzās bez vārtu guvuma. Otrās trešdaļas sākumā panākumu guva viesi, taču Hendelis tūdaļ panāca izlīdzinājumu, bet pēc Kļinšova un Sokolovska metieniem vadībā jau izvirzījās rīdzinieki. Trešdaļas beigās spartakieši samazināja rezultāta starpību, tomēr šoreiz stiprāki bija rīdzinieki. Pēdējās trešdaļas vidū Sokolovskis atjaunoja divu vārtu pārsvaru, bet pēdējās šaubas par cīņas iznākumu izgaisināja H.Vasiļjeva metiens. Pēdējā minūtē vārtus guva arī Jakuševs (5:3). Otrajā spēlē spartakieši iespaidīgi revanšējās (2:6).

Uzvaras pret slavenajām Maskavas komandām bija patīkamas, taču ne mazāk svarīgi bija veiksmīgi nospēlēt pret tuvākajiem kaimiņiem turnīra tabulā. Mūsējo nākamie pretinieki bija ļeņingradieši. Rīdzinieki sāka ar neatlaidīgiem uzbrukumiem. Nelaimīga izrādījās 13. minūte – jau pirmais metiens uz dinamiešu vārtiem sasniedza mērķi. Mūsējie tomēr neapmulsa un beigās izcīnīja psiholoģiski ļoti svarīgu uzvaru (6:2). Maskavā pret saviem kluba biedriem rīdzinieki spēlēja bez traumētajiem Baldera, Beskašnova un Odincova. Lai izveidotu trīs aizsargu pārus, aizsardzībā nācās pāriet Hatuļevam. Vēlāk aizsardzība kļuva par viņa “pamatspecialitāti”. Lielisks šajā spēlē bija Afoņins, arī veiksme šoreiz bija mūsējo pusē (3:2). Otrajā dienā rīdziniekiem pietrūka pieredzes, lai pretotos mājinieku meistarīgajai un agresīvajai spēlei (1:8).

Ļo ti svarīga bija cīņa Ļeņingradā pret turnīra pastarīti, jo arī rīdzinieku stāvoklis, neraugoties uz dažām “skaļām” uzvarām, nebūt nebija spīdošs. Pirmā trešdaļa pagāja mājinieku uzbrukumos. Mūsējos kārtējo reizi glāba Afoņins. Nedaudz uzelpot varēja pēc Sorokina veiksmīga pretuzbrukuma, taču mājinieki drīz vien panāca izlīdzinājumu, bet otrās trešdaļas sākumā, realizējot skaitlisko vairākumu, izvirzījās vadībā. Drīz vien arī Deņisovs realizēja vairākumu, bet pēc Nazarova un Serņajeva metieniem mūsējie ieguva neapstrīdamu pārsvaru. Diemžēl, nosargāt uzvaru dinamieši neprata, un nācās samierināties ar neizšķirtu (4:4). Savā laukumā rīdzinieki negaidīti smagi zaudēja Himikam (1:6). Sevišķi spilgti izpaudās voskresenskiešu pārākums aizsardzībā. Pēdējo spēli pirms Ziemassvētku pārtraukuma dinamieši aizvadīja Čeļabinskā. Vēl piecas minūtes pirms beigām divu vārtu pārsvars bija mājiniekiem, tomēr mūsējie ar milzu neatlaidību panāca izlīdzinājumu (3:3). Turpretim kausa izcīņas spēlei pret Karagandas Stroiteļ rīdzinieki nebija nopietni mobilizējušies un tikai pagarinājumā parādīja, ko spēj (10:6). Pēc tam mūsējie savā laukumā draudzības spēlē piekāpās PSRS izlasei (2:5) un izcīnīja astoņas uzvaras Somijā.

Meistarsacīkstes dinamiešiem atsākās janvāra vidū ar spēli savā laukumā pret ASK. Šoreiz rīdzinieku uzvara bija visai pārliecinoša (8:4). Turpretim Čeļabinskā un Gorkijā mūsējie piedzīvoja zaudējumus, un stāvoklis turnīra tabulā atkal kļuva kritisks. Šādā situācijā mūsējie uzņēma ACSK. Maskavieši centās spēli ievadīt mierīgā gultnē, lai varētu realizēt savu tehnisko un taktisko pārākumu. Pirmajā spēlē viņiem tas izdevās (2:4). Puse no otrās spēles aizritēja bez vārtu guvuma. Lūzums iestājās pēc tam, kad piecu minūšu sodu izpelnījās viesu aizsargs Gusevs. Izmantojot skaitlisko pārsvaru, Deņisovs un Serņajevs guva divus vārtus. Pēdējā trešdaļā Sorokins un Hendelis paaugstināja rezultātu līdz 4:0! Sevišķi skaisti bija pēdējie vārti – Hendelis izgāja vienatnē pret Tretjaku, “tīri” apspēlēja viņu un ieraidīja ripu tīklā. Maskavā mūsējie dramatiskā cīņā divreiz pieveica Spartaku (7:5, 2:1). Taču no Gorkijas rīdzinieki atkal atgriezās tukšā.

Februāra vidū Maskavas komandas turnīru jau bija pabeigušas un sadalījušas vietas no pirmās līdz ceturtajai, bet pārējie turpināja noskaidrot savstarpējās attiecības. Svarīgākais jautājums – kurš paliks pēdējais un augstāko līgu atstās, kurš būs priekšpēdējais un aizvadīs pārejas spēles ar pirmās līgas otro komandu? Arī Latvijas hokeja cienītāji ar nepacietību gaidīja, kāds būs mūsu komandas liktenis. Nākamo spēli  rīdzinieki aizvadīja pret gorkijiešiem – šoreiz savā laukumā. Sākumā mūsējie piecas minūtes no vietas neatlaidīgi “spieda”, taču vārtus jau pirmajā pretuzbrukumā guva pretinieki. Tomēr rīdzinieki nepiekāpās un izcīnīja svarīgu uzvaru (5:3). Trīs vārtus guva Balderis. Himiku rīdzinieki burtiski sagrāva (7:1). Pēc tam mūsējie spēlēja Ļeņingradā. Mājinieku situācija bija izmisuma pilna – no pēdējās vietas viņus varēja glābt tikai brīnums. Dinamieši neatstāja ļeņingradiešiem ne mazākās cerības (6:3). Ļeņingradiešus izpestīja PSRS Hokeja federācijas lēmums – sākot ar nākamo sezonu, palielināt komandu skaitu augstākajā līgā līdz desmit. Turpmākajos gados ļeņingradieši vēl vairākkārt glābās līdzīgā veidā.

Tomēr pagaidām oficiāli vēl nekas nebija zināms, un turnīra beigās spriedze pieauga līdz baltkvēlei. Voskresenskā rīdzinieki piedzīvoja pamatīgu neveiksmi (1:5). 15. martā Rīgā notika pēdējā spēle – pret Traktoru. Mūsējiem nācās iztikt bez Tihonova, Afoņina, Baldera un Odincova, kuri bija iekļauti PSRS otrajā izlasē, jauniešu izlases dalībnieka Hatuļeva un saslimušā H.Vasiļjeva, tomēr arī šādā situācijā dinamieši nospēlēja lieliski. Lūzums iestājās otrās trešdaļas vidū, kad rīdzinieki neilgā laika sprīdī guva četrus vārtus pēc kārtas. Dinamo uzvarēja pārliecinoši (7:2) un turnīra noslēgumā izcīnīja augsto sesto vietu. Dinamieši pārsteidza augstāko līgu ne tikai ar savu meistarību, bet arī ar gaumīgajiem tērpiem. Spēlētāju kreklus rotāja Rīgas torņu silueti, uz pleciem bija uzrakstīti spēlētāju uzvārdi – tas Padomju Savienībā bija kaut kas pilnīgi jauns.

Sākot ar šo sezonu, RVR specializēto hokeja skolu pārņēma Latvijas Bērzs. Arī PSRS meistarsacīkšu B klasē Rīgu tagad pārstāvēja Latvijas Bērzs (treneris Grabovskis). Organizatoriskās pārmaiņas neveicināja komandas plānveidīgu sagatavošanos sezonai. Tomēr mūsējo uzdevums palika nemainīgs – iekļūt A klases otrajā grupā. Turnīra pirmajā pusē Latvijas Bērzs gandrīz visas spēles aizvadīja savā laukumā un izvirzījās līderos. Diemžēl, viesos mūsējie spēlēja daudz neveiksmīgāk un finišā ierindojās tikai trešajā vietā. Mērķis atkal palika nesasniegts.

Augstākā līga

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Viktors Afoņins, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Mihails Beskašnovs, Valerijs Guščins, Igors Kobzevs, Tīts Lambins, Juris Liberts, Vjačeslavs Nazarovs, Valerijs Odincovs

uzbrucēji:  Helmuts Balderis, Mihails Deņisovs, Viktors Hatuļevs, Andris Hendelis, Aleksandrs Kļinšovs, Vladimirs Markovs, Boriss V. Ponomarjovs, Vladimirs Serņajevs, Aleksandrs Sokolovskis, Vladimirs Sorokins, Nikolajs Vakurovs, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Viktors Verižņikovs, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Viktors Tihonovs

treneris:      Edgars Rozenbergs

Rezultatīvākie spēlētāji: Boriss V.Ponomarjovs 23(9+14), Vladimirs Serņajevs 21(15+6), Aleksandrs Sokolovskis 17(12+5), Helmuts Balderis 17(9+8), Mihails Deņisovs 15(11+4), Pjotrs Vorobjovs 13(5+8), Nikolajs Vakurovs 11(9+2), Andris Hendelis 11(7+4), Vjačeslavs Nazarovs 11(5+6), Vladimirs Sorokins 10(6+4).

B klases 1. zona

3.vietā – Latvijas Bērzs

vārtsargi:   Valerijs Deņisovs, Anatolijs Micītis

aizsargi:     Māris Baldonieks, Valerijs Knirks, Sergejs Nikolajevs, Mihails Paskars, Aleksandrs Solovjovs, Juris Tarnovskis

uzbrucēji:  Armands Hartmanis, Sergejs Koroļovs, Anatolijs Kršeminskis, Gunārs Krupenko, Vjačeslavs Malovs (spēlējošais treneris – līdz februārim), Vladimirs Mandriks, Aivars Meistars, Ludis Orleāns, Andris Siliņš, Juris Šaicāns, Aleksandrs Vlasjuks, Anatolijs Vlasjuks

galvenais treneris: Ēvalds Grabovskis

treneris:      Verners Spāde (no februāra)