PSRS čempionāti
PSRS meistarsacīkstes 1979

Rīgas Dinamo vienību papildināja Beresņevs (no Kirovočepeckas) un Lubkins (no Permas); aizgājis šoreiz nebija neviens. Sezonas sākumā komandu mētāja kā drudzī. Tam bija objektīvs pamatojums. Pēdējos pirmssezonas treniņus mūsējie aizvadīja Čeļabinskā, jo Rīgas Sporta pilī tajā laikā saimniekoja pasaules volejbola meistarsacīkšu dalībnieki. Svešumā gatavojoties, dinamieši trīs dienas pēc kārtas netika uz ledus un zaudēja spēles “garšu”. Turklāt mūsējos togad hroniski vajāja traumas savainojumus guva Odincovs, Lubkins, Freimanis, Vorobjovs. Taču bija arī cita daudz grūtāk ārstējama kaite. Dinamieši pamazām sāka “piemirst” to aizrautību, ar ko bija ieguvuši cieņu Tihonova laikos. Vēl samērā nesen mūsējie izcēlās ar nesalaužamu cīņas sparu, nereti izglābdami šķietami visbezcerīgākās spēles, kad pretinieki bija izvirzījušies vadībā ar trim, četriem, pat pieciem vārtiem. Tagad mūsējie arvien biežāk centās apspēlēt pretiniekus ar tīri “profesorisku” meistarību, taču ar to vien sportā nepietiek. Zīmīgi, ka līdzīgu attieksmi mēģināja iepotēt arī skatītājiem. Gaisotni, kāda tolaik valdīja Rīgas Sporta pilī, labi raksturo aizliegums sportistu atbalstīšanai izmantot mūzikas instrumentus: “Oficiālās PSRS čempionāta sacensībās šādi trokšņu efekti traucē tiesnešiem un spēlētājiem. Ja kāds gūst apmierinājumu nevis no spēles, bet gan no pašu radītā trokšņa, tad labāk nemaitāt garastāvokli sev un citiem, jo lielum lielais vairākums nāk uz Sporta pili ne jau tāpēc, lai klausītos bungu, stabuļu un tauru skaņas, bet lai sekotu sacensību gaitai. Starp citu nevienā mūsu zemes sporta pilī, nevienās sacensībās šāda savas komandas “atbalstīšana” nav atļauta. To uzskata par zemas kultūras pazīmi.”

PSRS meistarsacīkšu sākumā mūsējie spēlēja, it kā neticēdami savām spējām, pieļāva rupjas kļūdas aizsardzībā, gaužām nevarīgi darbojās uzbrukumā. Pirmajās septiņās kārtās rīdzinieki izcīnīja tikai divas uzvaras (Sverdlovskā 5:2 un savā laukumā pret Spartaku 5:3), bet pārējās spēlēs zaudēja, turklāt četrreiz ar minimālu rezultātu. “Toni uzdeva” jau pirmās cīņas Čeļabinskā (2:3, 1:2). Vēl vājāk rīdzinieki aizvadīja pirmo spēli savā laukumā pret turnīra debitantiem Kijevas Sokol (1:6).

Neveiksmju sēriju izdevās pārtraukt Rīgā grūtā cīņā pret otru debitantu Ufas Salavatu Julajevu (3:0). Prasmīgi lietojot aktīvās aizsardzības taktiku, mūsējie divreiz pieveica Voskresenskas Himik (5:1, 6:2). Maskavā pret ACSK superkomandu mūsējie ātri vien samierinājās ar domu, ka pretoties nav vērts (4:9). Otrajā dienā rīdziniekos pamodās sportiskā godkāre, tomēr rezultātu noteica mājinieku meistarība (1:4).

Turpretim nākamajās septiņās spēlēs rīdzinieki izcīnīja piecas uzvaras, divreiz nospēlējot neizšķirti. Sevišķi iepriecināja abi neizšķirti Maskavā pret turienes Dinamo. Mūsējie atkal izmantoja aizsardzības taktiku un šoreiz parādīja raksturu. Atpaliekot pēc otrās trešdaļas ar trīs vārtu starpību, rīdzinieki pilnīgi pārņēma iniciatīvu un pēdējās trešdaļas vidū pēc Serņajeva, E.Vasiļjeva, Krikunova un vēlreiz Serņajeva metieniem pat izvirzījās vadībā. Spēles beigās mājinieki panāca izlīdzinājumu (4:4). Arī otrā spēle beidzās neizšķirti (2:2). Lieliskās sērijas noslēgumā mūsējie savā laukumā pieveica Kriļja Sovetov (5:2). Pēc šīs uzvaras dinamieši tikai par vienu punktu atpalika no Kriļja Sovetov, kas tobrīd ieņēma trešo vietu. Tādēļ īpaši nozīmīga bija abu komandu otrā cīņa. Diemžēl, rīdzinieki nespēja pārvarēt milzīgo atbildības slogu un šoreiz zaudēja (3:4).

Pēc tam mūsējie guva uzvaru Gorkijā pirmo kopš atgriešanās augstākajā līgā (5:3). Ārkārtīgi svarīgas bija spēles Maskavā pret Spartaku veiksmes gadījumā mūsējie nostiprinātos medaļu kārotāju pulkā. Sasprindzinājums bija milzīgs. 55. minūtē vadībā izvirzījās maskavieši. Pēc nepilnas minūtes Antipovs rezultātu izlīdzināja. Pēdējā minūtē pavisam nevainīgā situācijā rupji kļūdījās Odincovs, un sešas sekundes pirms beigām Jakuševs guva izšķirošos vārtus (1:2). Arī otrajā dienā mūsējie zaudēja par mata tiesu (2:3). Šajā  spēlē, pārspējot Bistrovu, savus četrsimtos vārtus augstākajā līgā guva leģendārais Spartaka uzbrucējs Staršinovs.

Decembra sākumā kļuva zināms, ka Ziemassvētku pārtraukumā rīdzinieki dosies turnejā uz Kanādu. Komandu pārņēma priecīgs satraukums. Turnīra tabulā mūsējie joprojām saglabāja ceturto vietu un labu tonusu pirms ceļojuma uz hokeja dzimteni.

Tūdaļ pēc atgriešanās rīdzinieki atkal metās PSRS meistarsacīkšu cīņu virpulī. Mūsējie spēlēja veiksmīgi, joprojām saglabājot cerības uz bronzas medaļām. Kā vienmēr principiāli svarīgas bija cīņas Rīgā pret ACSK. Pirmajā dienā nelielā pārsvarā bija rīdzinieki, taču visus mūsējo pūliņus izjauca lieliski spēlējošais Tretjaks (1:3). Pēc kārtējā nesportiskā izlēciena sitiena līnijtiesnesim diskvalifikāciju izpelnījās Hatuļevs. Viņam aizliedza piedalīties jebkāda līmeņa hokeja sacensībās. Tomēr arī bez Hatuļeva palīdzības otrajā spēlē rīdzinieki slavenos viesus pieveica (6:2). Cerības uz bronzu zuda pēc spēlēm Rīgā pret Maskavas kluba biedriem (3:3, 1:8). Ļeņingradā mūsējie uz savas ādas izbaudīja kārtējo mēģinājumu glābt “varoņpilsētas” komandu no pārejas uz zemāku līgu. Pat vietējā publika bija izbrīnīta par tiesnešu rīcību. Rīdziniekiem piešķīra 54 soda minūtes. Spēle beidzās neizšķirti (3:3); izlīdzinājumu mājinieki panāca priekšpēdējā minūtē, kad rīdzinieki laukumā bija atstāti trijatā. Līdzīgi tika apstrādāti arī citi ļeņingradiešu pretinieki. Rīdzinieki vēl saglabāja cerības uz ceturto vietu, taču turnīra beigās neveiksmīgi nospēlēja Maskavā pret Kriļja Sovetov (0:3, 3:3) un Rīgā pret Gorkijas Torpedo (2:5), noslīdot sestajā vietā. Sezonas izskaņā Rīgā notika viens no PSRS kausa izcīņas posmiem. Apakšgrupā mūsējie izcīnīja pirmo vietu, ceturtdaļfinālā pieveica Maskavas Spartaku (6:3), bet pusfinālā Maskavā zaudēja saviem kluba biedriem (3:4).

Gandrīz visu sezonu bez maiņas un bez vainas nospēlēja vārtsargs Bistrovs. Aizsardzībā labākie bija Nazarovs un Krikunovs; uzbrukumā sezonas sākumā maiņa DeņisovsAbalmasovsSerņajevs, vēlāk JemeļjaņenkoLubkinsDobrohotovs. Balderis PSRS izlases sastāvā kļuva par divkārtēju pasaules čempionu un “Izaicinājuma kausa” uzvarētāju. Pirmajā izlasē epizodiski spēlēja arī Krikunovs, otrajā izlasē Nazarovs.

Latvijas Bērza augstākā virsotne

Pēc iepriekšējās sezonas panākuma Latvijas Bērzs startēja PSRS meistarsacīkšu pirmajā līgā. Tāpat kā Dinamo, arī mūsu otrā meistarkomanda nokļuva ledus badā. Turklāt Latvijas Bērzam radās nopietnas problēmas ar sastāvu līdz pēdējam brīdim nebija zināms, kuri hokejisti būs vajadzīgi dinamiešiem un kuri “paliks pāri”. Pārbaudes sacensībās mūsējie ne reizi neizgāja laukumā optimālajā sastāvā.

Latvijas Bērza debija pirmajā līgā notika septembra vidū Rīgā pret Maskavas Lokomotīvi. Spēle pulcēja gandrīz pilnas skatītāju tribīnes. Viesi sāka ar nesaudzīgu spēka spiedienu un jau 6. minūtē izvirzījās vadībā. Pēc divām minūtēm rīdziniekiem bija reāla iespēja atspēlēties, taču Meistars nerealizēja soda metienu. Tas mūsējos sanervozēja vēl vairāk. Abās spēlēs pārliecinoši uzvarēja maskavieši (1:6, 2:5). Cīņā pret otru pirmās līgas jaunpienācēju Omskas Šiņņik mūsējie parādīja raksturu pēdējā trešdaļā likvidēja trīs vārtu deficītu un panāca neizšķirtu (5:5). Otrajā spēlē rīdzinieki uzvarēja (3:1). Bet pēc tam mūsējie piedzīvoja sešus zaudējumus pēc kārtas. Pieredzes trūkuma dēļ liktenīgas vairākkārt izrādījās spēles pēdējās minūtes. Ļoti kļūdaini spēlēja aizsargi. Viskuriozākos vārtus rīdzinieki ielaida pret Minskas Dinamo Baldonieks laukuma stūrī zaudēja orientāciju un izdarīja “piespēli” vārtsargam Kačanovam, kurš tobrīd bija atslābinājies, ripa netraucēti ieslīdēja vārtos.

Tomēr pamazām mūsējie kļuva drošāki. Ļoti nozīmīgas bija spēles Rīgā pret Kuibiševas ASK. Viesi tobrīd ieņēma priekšpēdējo vietu, mūsējie pēdējo. Uzvarēja rīdzinieki (9:2, 8:6). Negaidīti labu sniegumu Latvijas Bērzs nodemonstrēja Saratovā pret turnīra līderkomandu, gūstot pirmo punktu izbraukumā (1:2, 3:3). Pēc tam mūsējie izcīnīja uzvaru Penzā, Rīgā divreiz pārspēja MKA ASK un nedaudz attālinājās no bīstamās zonas. Lielu interesi izraisīja Novosibirskas Sibirj viesošanās Rīgā. Pirmajā spēlē mūsējie uzvarēja, otrajā sibīrieši revanšējās (4:1, 2:5). Noslēdzot turnīra pirmo pusi, mūsējie divreiz pieveica Prokopjevskas Šahtjor.

Taču pēc Ziemassvētku pārtraukuma rīdzinieki piedzīvoja desmit zaudējumus pēc kārtas un atkal noslīdēja pavisam tuvu bīstamajai zonai. Izšķirošajā brīdī Latvijas Bērzs tomēr saņēmās un savā laukumā divreiz pārspēja tuvākos kaimiņus turnīra tabulā Elektrostaļas Kristālu (5:2, 4:0). Šīs uzvaras deva puišiem nepieciešamo pārliecību par savām spējām. Atlikušajās spēlēs Latvijas Bērza pozīcijas nostiprinājās, un turnīra beigās rīdzinieki ieņēma četrpadsmito vietu, iegūstot tiesības piedalīties pārejas turnīrā, kurā sešas komandas divos riņķos sacentās par četrām vietām pirmajā līgā. Latvijas Bērzs sāka ar trim zaudējumiem izbraukumā. Taču atlikušajās spēlēs mūsējie vairs nezaudēja ne reizi un savu uzdevumu noturēties pirmajā līgā izpildīja.

Augstākā līga

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Vladimirs Bistrovs, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Leonīds Beresņevs, Vladimirs Durdins, Agris Freimanis, Viktors Hatuļevs, Vladimirs Krikunovs, Vjačeslavs Nazarovs, Valerijs Odincovs, Sergejs Vikulovs

uzbrucēji:  Mihails Abalmasovs, Anatolijs Antipovs, Mihails Deņisovs, Viktors Dobrohotovs, Anatolijs Jemeļjaņenko, Igors Koržilovs, Vladimirs Lubkins, Vitālijs Poļakovs, Juris Reps, Vladimirs Serņajevs, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Aleksandrs Veselovs, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Ēvalds Grabovskis

treneri: Jurijs Antonovs, Alfons Jēgers

Rezultatīvākie spēlētāji: Mihails Abalmasovs 26(15+11), Viktors Dobrohotovs 26(15+11), Vjačeslavs Nazarovs 26(4+22), Vladimirs Serņajevs 24(15+9), Mihails Deņisovs 24(9+15), Anatolijs Jemeļjaņenko 21(12+9), Viktors Hatuļevs 20(8+12), Pjotrs Vorobjovs 19(6+13), Edmunds Vasiļjevs 18(11+7), Haralds Vasiļjevs 13(9+4).

A klases pirmā līga – 14. vietā,

pārejas turnīrs 3. vietā – Latvijas Bērzs sastāvs:

vārtsargi: Viktors Kačanovs, Aleksejs Trigubjuks

aizsargi: Māris Baldonieks, Mihails Beskašnovs, Igors Dončuks, Juris Dzenis, Agris Freimanis, Igors Kobzevs, Sergejs Nikolajevs, Sorokins, Vasilijs Tihonovs, Sergejs Vikulovs

uzbrucēji:  Borzovs, Anatolijs Čerņavskis, Mihails Deņisovs, Rūdolfs Forstmanis, Vladimirs Golovkovs, V.Gorjačovs,  A.Korobovs, Sergejs Koroļovs, Armands Krūklis, Vladimirs Mandriks, Aivars Meistars, Viktors Ņikitins,  Vitālijs Poļakovs, Pāvels Putruns, Gints Ritums, Ēriks Šendo, Aleksandrs Veselovs

galvenais treneris: Harijs Vītoliņš II