Rīdzinieki aizvadīja neveiksmīgāko sezonu kopš atgriešanās augstākajā līgā. No komandas aizgāja vēl divi spēlētāji, kuri iemiesoja Dinamo slavas gadus un ar tiem saistītos panākumus,– Serņajevs un Vorobjovs. Klāt nāca Golovkovs. Tihonova vadītās komandas laiks nepielūdzami atvirzījās aizvien tālākā pagātnē. Jaunajiem spēlētājiem kļuva arvien grūtāk noturēties komandas labākajām tradīcijām atbilstošā līmenī. Kļūdaini spēlēja aizsargi, gaužām nevarīgi darbojās uzbrucēji. Pirmo meistarsacīkšu spēli rīdzinieki aizvadīja savā laukumā pret Kijevas Sokol. Viesi ātrāk pārvarēja starta satraukumu un ieguva noteiktu pārsvaru, tomēr dažas sekundes pirms beigām kijeviešu vārtsarga kļūdas dēļ mūsējie panāca laimīgu neizšķirtu (3:3). Pēc tam sekoja trīs zaudējumi. Pirmās uzvaras rīdzinieki izcīnīja pret Sverdlovskas Automobilistu (8:2) un Ļeņingradas ASK (2:1). 11. oktobrī Rīgā mūsējie sacentās ar ACSK (3:5). Pārspējot Vasiļonoku, savus četrsimtos vārtus PSRS meistarsacīkstēs guva leģendārais ACSK uzbrucējs Mihailovs. Pēc tam mūsējie pieveica Gorkijas Torpedo (6:2), bet tad sekoja septiņas nullītes pēc kārtas. Sevišķi sāpīga bija sakāve Iževskā. Jau pirmajās minūtēs mūsējie ielaida trīs ripas, cīņas gaitā panāca izlīdzinājumu, bet beigās tomēr zaudēja (6:8). Turnīra tabulā Rīgas Dinamo nostabilizējās pēdējā vietā.

Novembra vidū mūsējos konsultēja Maskavas kluba biedru treneris Jurzinovs. Viņa klātbūtnē rīdzinieki savā laukumā pieveica Ižstaļ (5:0) un panāca neizšķirtu pret Himik (3:3). Bet, kad Jurzinovs aizbrauca, mūsējie atkal piedzīvoja četrus zaudējumus pēc kārtas. Decembra sākumā Rīgā notika pēdējā sacīkste pirms pārtraukuma, kurš sakarā ar olimpiskajām spēlēm šoreiz bija tik garš kā citkārt starp divām sezonām – trīs mēneši. Divu pastarīšu cīņā rīdzinieki sacentās ar Sverdlovskas Automobilistu. Tas bija nožēlojams hokejs. Abas komandas izskatījās tik nevarīgas, ka vēl vājāku sniegumu augstākajā līgā grūti pat iedomāties. Rīdziniekiem paveicās – pēdējā minūtē Freimanis guva vārtus un laimīgu uzvaru (2:1). Pārtraukums nāca kā glābiņš.

Leikplesidas olimpiādē izšķirošajā spēlē par zelta medaļām PSRS izlase piekāpās ASV vienībai (3:4). Uzvarām izlutinātie PSRS sporta funkcionāri to uztvēra kā katastrofu, taču Latvijas sporta vēsturē Baldera olimpiskā sudraba medaļa ir viens no izcilākajiem sasniegumiem, kaut arī formāli viņš pārstāvēja ACSK vienību. Arī amerikāņu panākumos ieguldīti kāda mūsu tautieša pūliņi – ASV komandas ārsts bija trimdas latvietis Visvaldis Nagobads. Starptautiskajā arēnā izcēlās arī Golovkovs – viņš kļuva par divkārtēju pasaules junioru čempionu. Samoilovs uzvarēja Eiropas jauniešu meistarsacīkstēs un izpelnījās turnīra labākā vārtsarga balvu. Februāra vidū Rīgā notika četru valstu (PSRS, ČSSR, Zviedrijas un Somijas) turnīrs jauniešiem. Uzvarēja PSRS izlase, kuras sastāvā spēlēja arī Samoilovs.

Dinamo tikmēr gatavojās cīņai par izdzīvošanu. Jaunajā gadā komandā atgriezās Hatuļevs, kuram kārtējo reizi bija piedots, kā arī Šostaks un Odincovs. Sagatavošanās posmā mūsējie aizvadīja piecas spēles Zviedrijā, visās gūstot uzvaras. Martā, atsākot PSRS meistarsacīkstes, mūsējie savā laukumā uzņēma Kriļja Sovetov. Rīdzinieki pārsteidza viesus ar negaidīti pārdomātu darbību un guva uzvaru (4:2). Pēc tam mūsējie piedzīvoja divus zaudējumus, taču tad sekoja neticami veiksmīga viesturneja – uzvaras Iževskā, Voskresenskā un Maskavā pret Spartaku. Īpaši iepriecināja panākums Maskavā. Spēles liktenis izšķīrās otrajā trešdaļā, kad mūsējie, četrreiz spēlēdami trijatā pret pieciem spartakiešiem, prata saglabāt pārsvaru (5:4). Turnīra tabulā rīdzinieki atvirzījās samērā drošā attālumā no pēdējās vietas. Turpmāk dinamieši spēlēja aizvien pārliecinošāk. Vārtos nepārspējams bija Vasiļonoks, pamazām atraisījās arī pārējie. Krikunovs ieveda kārtību aizsardzībā, Jemeļjaņenko un Šostaks piešķīra asumu uzbrukumam. Ar atdarināšanas cienīgu cīņassparu izcēlās vecmeistars Reps. Vienubrīd mūsējie pakāpās līdz sestajai vietai. Tomēr finišs neizdevās. Turnīra izskaņā mūsējie piedzīvoja četrus zaudējumus un nospēlēja neizšķirti Ļeņingradā, noslīdot līdz astotajai vietai – zemākajai kopš atgriešanās augstākajā līgā.

Latvijas Bērzs krīt atpakaļ

Vēl neveiksmīgāk nospēlēja Latvijas Bērzs pirmajā līgā. Mūsējie sāka ar četriem zaudējumiem izbraukumā, pirmajās spēlēs Rīgā guva pusi iespējamo punktu. Pēc šāda grafika Latvijas Bērzs spēlēja arī turpmāk – viesos gandrīz tikai zaudējumi, mājās – apmēram puse punktu. Bija arī patīkami brīži – piemēram, uzvara Rīgā pret Saratovas Kristālu (4:2), bet tas bija vājš mierinājums. Gandrīz visu laiku rīdzinieki ieņēma turnīra tabulas pēdējo ailīti. Meistarsacīkšu otro pusi mūsējie uzsāka ar divām uzvarām savā laukumā pret Omskas Šiņņik, uz brīdi izvirzoties priekšpēdējā vietā. Taču atlikušajās spēlēs Latvijas Bērzs guva tikai trīs punktus. Neko nelīdzēja arī tas, ka marta vidū Vītoliņa II vietā komandu sāka trenēt Kļinšovs. Otrā sezona pirmajā līgā izrādījās pēdējā.

Augstākā līga

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Vladimirs Bistrovs, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Leonīds Beresņevs, Vladimirs Durdins, Agris Freimanis, Viktors Hatuļevs, Vladimirs Krikunovs, Tīts Lambins, Vjačeslavs Nazarovs (spēlējošais treneris), Valerijs Odincovs, Jurijs Strahovs, Sergejs Vikulovs

uzbrucēji:  Mihails Abalmasovs, Anatolijs Antipovs, Mihails Deņisovs, Viktors Dobrohotovs, Vladimirs Golovkovs, V.Harlamovs, Anatolijs Jemeļjaņenko, Igors Koržilovs, Vladimirs Lubkins, Aivars Meistars, Juris Reps, Mihails Šostaks, Edmunds Vasiļjevs, Haralds Vasiļjevs, Aleksandrs Veselovs

galvenais treneris: Ēvalds Grabovskis

Rezultatīvākie spēlētāji:

A klases pirmajā līga

16. vietā – Latvijas Bērzs sastāvs:

vārtsargi: Viktors Durnovs, Viktors Kačanovs

aizsargi: Igors Dončuks, Juris Dzenis, Andrejs Kaļiņins, Sergejs Nikolajevs, Valerijs Odincovs, Vladimirs Sorokins, Vasilijs Tihonovs

uzbrucēji:  Anatolijs Čerņavskis, Fiļipovs, Rūdolfs Forstmanis, Aleksandrs Golubovičs, V.Korobovs, Sergejs Koroļovs, Vladimirs Mandriks, Aivars Meistars, Igors Novičkovs, Vitālijs Poļakovs, Gints Ritums, Vladimirs Serņajevs, Sudakovs, Ēriks Šendo, Valerijs Vauļins, Sergejs Vtorņikovs, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Harijs Vītoliņš II (līdz sezonas vidum)

treneris: Aleksandrs Kļinšovs (sezonas beigās – galvenais treneris)

Rezultatīvākie spēlētāji: Viktors Dobrohotovs 27(13+14), Anatolijs Jemeļjaņenko 20(11+9), Vladimirs Krikunovs 20(7+13), Mihails Abalmasovs 19(12+7), Anatolijs Antipovs 15(6+9), Vladimirs Lubkins 14(9+5), Sergejs Vikulovs 14(8+6), Juris Reps 13(7+6), Aleksandrs Veselovs 12(8+4), Mihails Šostaks 12(6+6).

A klases pirmajā līga

16. vietā – Latvijas Bērzs

vārtsargi: Viktors Durnovs, Viktors Kačanovs

aizsargi: Igors Dončuks, Juris Dzenis, Andrejs Kaļiņins, Sergejs Nikolajevs, Valerijs Odincovs, Vladimirs Sorokins, Vasilijs Tihonovs

uzbrucēji:  Anatolijs Čerņavskis, Fiļipovs, Rūdolfs Forstmanis, Aleksandrs Golubovičs, V.Korobovs, Sergejs Koroļovs, Vladimirs Mandriks, Aivars Meistars, Igors Novičkovs, Vitālijs Poļakovs, Gints Ritums, Vladimirs Serņajevs, Sudakovs, Ēriks Šendo, Valerijs Vauļins, Sergejs Vtorņikovs, Pjotrs Vorobjovs

galvenais treneris: Harijs Vītoliņš II (līdz sezonas vidum)

treneris: Aleksandrs Kļinšovs (sezonas beigās – galvenais treneris)