Grabovskis, sākot ar šo sezonu, strādāja Bulgārijā, savukārt Rīgas Dinamo meistarkomandu pārņēma divkārtējais pasaules čempions, PSRS Nopelniem bagātais treneris Vladimirs Jurzinovs. Viņam palīdzēja Rozenbergs un Maskavas Augstākās treneru skolas absolvents Beskašnovs. Pēc trīs gadu “karadienesta” mājās atgriezās Balderis. Formāli viņš joprojām skaitījās PSRS izlases kandidāts, taču kopš atgriešanās Rīgā vairs nepiedalījās nevienā kaut cik nozīmīgā turnīrā, izņemot 1983. gada pasaules meistarsacīkstes. Tihonovam “nepaklausīgie” nebija vajadzīgi. Turpretim dinamiešu saimē Balderi uzņēma atplestām rokām. Kā gan savādāk? Latvijas hokeja septiņdesmito gadu izcilākie sasniegumi taču nesaraujami saistīti ar Baldera vārdu! Rīgas Dinamo vairs nespēlēja Deņisovs, Odincovs un E.Vasiļjevs. Komandu papildināja vairāki otršķirīgi hokejisti, kuri bija izrādījušies lieki Maskavas kluba biedriem. Vairums no viņiem pie pirmās izdevības steidzās atpakaļ uz Maskavu, bet vietā allaž nāca jauni viendienīši. Jurzinova laikā Rīgas Dinamo pārvērtās par kaut ko līdzīgu “Lielā brāļa” bāzes komandai.

PSRS meistarsacīkstes šosezon risinājās pēc nedaudz izmainītas formulas. Vispirms notika priekšsacīkstes četros riņķos, pēc tam sešas labākās komandas turpināja cīņu par medaļām, savukārt pārējās cīnījās ar stiprākajām pirmās līgas vienībām par tiesībām arī nākamajā sezonā startēt augstākajā līgā. Līdz ar to turnīra tabulas vidusdaļas komandām, pie kurām tradicionāli piederēja arī Rīgas Dinamo, mērķis bija skaidrs – iekļūt sešiniekā. Rīdzinieki turnīru sāka ļoti veiksmīgi, pirmajās sešās kārtās zaudējot tikai vienu punktu. Vispirms mūsējie savā laukumā pārliecinoši pieveica Salavatu Julajevu (6:2). Grūtāk klājās pret čeļabinskiešiem. Pēdējās trešdaļas sākumā vadībā izvirzījās viesi, bet tad Balderis panāca lūzumu – vienus vārtus guva pats, divreiz pēc viņa piespēlēm to izdarīja Dobrohotovs, un beigās rīdzinieku pārsvars bija visai iespaidīgs (7:4). Pēc tam mūsējie uzvarēja arī Minskā. Ļoti aizraujoši risinājās spēle Maskavā pret turienes Dinamo. Jau 20. sekundē, saņēmis  teicamu Baldera piespēli, Šostaks izlauzās starp diviem mājinieku aizsargiem un guva vārtus. Dramatiska izvērtās spēles izskaņa. Trīs minūtes pirms beigām pirmo reizi vadībā izvirzījās mājinieki, taču vienpadsmit sekundes pirms beigu signāla Vikulovs panāca neizšķirtu (3:3). Ļeņingradā un savā laukumā pret Kijevas Sokol mūsējie atkal svinēja uzvaras, izvirzoties otrajā vietā aiz Maskavas Spartaka.

Nākamajā kārtā abas līdervienības tikās Rīgā. Kaut gan sākumā Reps izvirzīja vadībā mūsējos, tomēr dinamieši nespēja pārvarēt nedrošību, pieļāva daudz kļūdu aizsardzībā un beigu beigās zaudēja (2:5). Radās iespaids, ka dinamieši ir apmulsuši no neierasti augstās vietas turnīra tabulā. Dinamieši it kā vairs neticēja savām spējām. Sekoja vēl trīs zaudējumi un divas tikpat neizteiksmīgas trešdaļas Rīgā pret Kriļja Sovetov. Pēdējā trešdaļā mūsējie pēkšņi pārvērtās līdz nepazīšanai – cīnījās ātri, azartiski, aktīvi lietoja spēka paņēmienus, likvidēja divu vārtu deficītu un beigās “izrāva” uzvaru (5:4). Nākamajā kārtā mūsējie pārliecinoši sakāva minskiešus (6:0). Ļoti svarīga bija spēle pret Maskavas Dinamo – uzvaras gadījumā mūsējie izvirzītos trešajā vietā. Pirmo trešdaļu rīdzinieki aizvadīja lieliski (3:1). Tomēr izrādījās, ka rīdzinieki psiholoģiski vēl nav gatavi cīņai par medaļām – tāpat kā pret spartakiešiem mūsējie atdeva iniciatīvu pretiniekiem un galu galā zaudēja (4:6).

Kā vienmēr ļoti principiāla bija spēle ar ACSK. Sākumā divus vārtus guva armijnieki. Līdz pārtraukumam rīdzinieki ar Abalmasova un Tiškova metieniem stāvokli līdzsvaroja, bet otrajā trešdaļā pavisam aizmirsa sākotnējo biklumu, un Abalmasovs izvirzīja vadībā mūsējos. Tomēr pēdējā trešdaļā rīdzinieki neizturēja (3:5). Toties Maskavā pret Spartaku mūsējie nospēlēja ļoti apņēmīgi. Lielisks bija Vasiļonoks. Pirmos vārtus otrās trešdaļas vidū guva maskavieši, taču jau pēc divām minūtēm Šostaks sologājienā panāca izlīdzinājumu. Vēl pēc minūtes Antipovs izvirzīja vadībā rīdziniekus. Pēdējās trešdaļas vidū, kad mūsējie cīnījās trijatā, spartakieši panāca neizšķirtu (2:2). Līdz Ziemassvētku brīvdienām rīdzinieki turnīra tabulā nostabilizējās ceturtajā vietā. Pārtraukumā mūsējie aizvadīja piecas treniņspēles Čehoslovakijā, visās gūstot uzvaras, un pārveda mājās balvu par pirmo vietu Sokolovas turnīrā.

Janvāra vidū, kad atsākās PSRS meistarsacīkstes, komandā vairs nebija Hatuļeva, kura pārkāpumu mērs beidzot bija pilns. Mūsējie pārveda divus punktus no Kijevas, savā laukumā pārspēja ļeņingradiešus un voskresenskiešus. Taču nākamajās septiņās spēlēs rīdzinieki ieguva tikai vienu punktu. Maskavā mūsējie bezcerīgi zaudēja ACSK vienībai (1:6). Bija skaidri jūtams, ka dinamieši jau pirms spēles samierinājušies ar neizbēgamo. Turpretim Rīgā pret Salavatu Julajevu mūsējie gribēja bez īpašas piepūles paņemt sev “pienākošos” divus punktus, bet piedzīvoja rūgtu vilšanos. Abpusēji kļūdainā spēlē pelnīti uzvarēja centīgākie – šajā gadījumā tie bija ufieši (1:2). Rīdzinieku pašpārliecinātību nomainīja nedrošība, un zaudējumi sekoja cits citam.

Februāris un marts pagāja nervozā cīņā par vietu finālsešiniekā. Neveiksmju sēriju mūsējie pārtrauca savā laukumā pret Kijevas Sokol (4:0). Dramatiska izvērtās cīņa ar Maskavas Dinamo. Spēles sākumā mūsējie pārsteidza maskaviešus ar straujiem pretuzbrukumiem un ar Freimaņa un Abalmasova metieniem guva divus vārtus. Otrajā trešdaļā viesi izlīdzināja rezultātu. 58. minūtē H.Vasiļjevs vēlreiz izvirzīja vadībā rīdziniekus, bet  jau pēc minūtes Maļcevs panāca neizšķirtu (3:3). Pēc zaudējumiem izbraukumā Spartakam un ASK mūsējie noslīdēja astotajā vietā. Cerības uz vietu sešiniekā tobrīd vairāk līdzinājās sapnim, turklāt arī savā laukumā pret Minskas Dinamo mūsējie pēc rupjām aizsardzības kļūdām jau sākumā ielaida divas ripas. Skatītāji sāka izsmējīgi aplaudēt viesiem. Tas līdzēja! Pēc divām minūtēm rīdzinieki izvirzījās vadībā un juceklīgās spēles izskaņā guva uzvaru (6:4). Pēc tam mūsējie nervozā cīņā pieveica Kriļja Sovetov. Otrās trešdaļas vidū rīdzinieki izvirzījās vadībā (2:1) un, pateicoties galvenokārt Vasiļonoka meistarībai, nosargāja šo rezultātu. Uzvarot arī Ufā un Čeļabinskā, dinamieši pēdējā brīdī tomēr “iespraucās” kārotajā sešiniekā. Finālspēles notika maijā. Izcīnot vēl divas uzvaras un piedzīvojot trīs zaudējumus, rīdzinieki ierindojās piektajā vietā. Tiekoties ar līdzjutējiem, Jurzinovs neslēpa apmierinātību ar paveikto.

Latvijas Bērzs pēc neveiksmes iepriekšējā sezonā atkal spēlēja otrajā līgā. Mūsējie sāka veiksmīgi – pirmajās astoņās kārtās zaudēja tikai vienu punktu. Tomēr pēc tam Latvijas Bērzs sāka slīdēt lejup un sezonas noslēgumā ierindojās tikai septītajā vietā.

Augstākā līga

Rīgas Dinamo sastāvs:

vārtsargi: Vladimirs Bistrovs, Mihails Vasiļonoks

aizsargi: Guntis Bāliņš, Leonīds Beresņevs, Vladimirs Durdins, Agris Freimanis, Viktors Hatuļevs, Anatolijs Kramskojs, Vladimirs Krikunovs, Vjačeslavs Nazarovs, Jevgeņijs Popihins, Sergejs Vikulovs

uzbrucēji:  Mihails Abalmasovs, Anatolijs Antipovs, Helmuts Balderis, Viktors Dobrohotovs, Vladimirs Golovkovs, Anatolijs Jemeļjaņenko, Igors Koržilovs, Vladimirs Lubkins, Sergejs Ņikitins, Juris Reps, Sergejs Skosirevs, Mihails Šostaks, Andrejs Tiškovs, Sergejs Tolstihs, Haralds Vasiļjevs, Aleksandrs Veselovs, Germans Volgins

galvenais treneris: Vladimirs Jurzinovs

treneri: Mihails Beskašnovs, Edgars Rozenbergs

Rezultatīvākie spēlētāji: Helmuts Balderis 50(26+24), Anatolijs Antipovs 33(20+13), Mihails Abalmasovs 27(20+7), Anatolijs Jemeļjaņenko 24(15+9), Vladimirs Lubkins 21(10+11), Sergejs Skosirevs 20(11+9), Viktors Dobrohotovs 14(7+7), Andrejs Tiškovs 12(10+2), Igors Koržilovs 11(4+7), Vladimirs Durdins 11(1+10)

A klases otrās līgas rietumu zona

7. vietā – Latvijas Bērzs sastāvs:

vārtsargi: Viktors Durnovs, Vitālijs Samoilovs

aizsargi: Māris Baldonieks, Juris Dzenis, Gorbatovs, Andrejs Kaļiņins, Andrejs Maticins, Sergejs Nikolajevs, Vasilijs Tihonovs

uzbrucēji:  Guntars Balodis, Mihails Deņisovs, Aleksandrs Golubovičs, Sergejs Ivčenko, Sergejs Koroļovs, Vitālijs Poļakovs, Boriss V. Ponomarjovs, Sergejs Povečerovskis, Gints Ritums, Igors Rodionovs, Jevgeņijs Semerjaks, Edmunds Vasiļjevs, Valerijs Vauļins, Germans Volgins, Sergejs Vtorņikovs

galvenais treneris: Aleksandrs Kļinšovs