Latvijas PSR meistarsacīkstes norisinājās piecās zonās, un, saskaņā ar oficiālo atskaiti par hokeju Latvijas PSR, čempionātā piedalījās 21 komanda. Vispirms norisinājās priekšsacīkstes teritoriālajās zonās un līdz februāra beigām tika noskaidrotas tās astoņas komandas, kuras kvalificējas Latvijas PSR čempionāta finālturnīram. Četras komandas no tām bija no Rīgas, pārējās četras – zonu uzvarētājas ārpus Rīgas. Daugavpils zonā…

Latvijas PSR čempionāts norisinājās Rīgā 1949. gada martā kā zonu (apriņķu) uzvarētāju turnīrs. Tam kvalificējās astoņas vienības. Četras no tām Rīgas komandas, kas bija ieņēmušas augstākās vietas Rīgas čempionātā. Četras komandas bija tās, kuras uzvarēja Bauskas-Talsu, Daugavpils, Liepājas un Valmieras zonu sacensībās. Astoņas komandas trijās dienās, 6.–8. martā, aizvadīja priekšsacīkstes divās apakšgrupās, katrai komandai aizvadot pa…

Tā bija pirmā sezona, kad Latvijas PSR čempionātā startēja hokeja komandas ne tikai no Rīgas. Savulaik vēl neatkarīgas Latvijas meistarsacīkstēs pirmajās trijās sezonās, līdz 1933. gadam, piedalījās 2-3 Liepājas vienības sezonā. Bet tagad, 1947./1948. gada sezonā startēja četras dažādu reģionu komandas. Latvijas PSR meistarsacīkstes norisinājās 1948. gada februārī. Turnīrā startēja 10 komandas, kas bija iedalītas divās apakšgrupās,…

Pirmais PSRS čempionāts hokejā notika 1946./1947. gada sezonā. Pieredzējušie Latvijas hokejisti, kuri 30. gados valstsvienības sastāvā bija piedalījušies pasaules čempionātos, bija aicināti uz Maskavu konsultēt padomju hokeja organizatorus, tulkot un skaidrot tiem spēles noteikumus. Labākie hokejisti no iepriekšējā sezonā Latvijas PSR čempionātā startējušajām Rīgas “Dinamo” un “Universitātes Sporta” komandām tika pulcināti Rīgas “Dinamo” komandā, kur viņiem pievienojās…

Karš un okupācijas varas bija ienesušas postu visās jomās Latvijā, sports un hokejs nebija izņēmums. Daudzi hokejisti un organizatori bija zaudējuši dzīvību, liela daļa ievērojamu Latvijas hokejistu nonāca bēgļu gaitās un vēlāk trimdā, citi atradās padomju režīma lēģeros – ieslodzījuma vietās. Par spīti atkārtotai padomju okupācijai un pēckara laika grūtībām, Latvijā palikušie hokejisti ķērās pie…

Hokejam nelabvēlīgi laika apstākļi būtiski ietekmēja arī nacistiskās okupācijas laika trešo sezonu. Turklāt latviešu hokejistu rindas darīja retākas mobilizācija nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos. Rīgā tika uzsākti hokeja treniņi un aizvadītas dažas draudzības spēles. Latvijas čempionāts tosezon netika aizvadīts, taču tika sarīkotas Rīgas meistarsacīkstes. Rīgas čempionātā piedalījās divas komandas, un uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešama tikai viena…

1942./1943. g. sezonā otrās nacistiskās okupācijas laika Latvijas meistarsacīkstes tika plānotas plašākas nekā iepriekšējā sezonā. Turnīrā piedalījās vairs nevis četras, bet sešas komandas. Tāpat kā iepriekšējā čempionātā divas komandas nāca no “Universitātes Sporta”. Divas vienības komplektēja atjaunotais “Armijas Sporta Klubs” (“ASK”); 1942. gadā tika iegūta atļauja oficiāli lietot “ASK” nosaukumu, un “Rīgas Sporta Kluba” hokeja komandas ieguva…

1941. gada vasarā vienu okupācijas varu nomainīja cita. Vācijas bruņoto spēku iebrukuma rezultātā Sarkanā armija bija patriekta, bet padomju okupācija tika aizstāta ar nacistisko režīmu. Beidza pastāvēt padomju sezonā izveidotās sporta organizācijas un tostarp hokeja komandas, un darbību atjaunoja dažas sporta biedrības, kas bija pastāvējušas brīvā valstī. Tā tika atjaunota “Universitātes Sporta” hokeja vienība. Tika…

1940. gada 17. jūnijā Latvijas valsts robežu šķērsoja Sarkanās armijas kolonnas, un sākās padomju okupācija. Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) sāka pārkārtot Latviju “pēc sava ģīmja un līdzības”, un sporta nozare nebija izņēmums. Tika iznīcināta līdzšinējā sporta sistēma, tika likvidēti sporta klubi un arī agrāk pazīstamās hokeja komandas. Tagad vairs nepastāvēja valsts, un valsts čempionāta…