Viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem, viens no sava laika ievērojamākajiem hokeja uzbrucējiem pasaulē. Pirmais Latvijas pārstāvis IIHF Slavas zālē (uzņemts 1998. gadā).

Sākumā bērnībā nodarbojās ar daiļslidošanu, kas devis ievērojamu artavu Baldera slidošanas tehnikā. Par viņa pirmo treneri hokejā kļuva Edgars Klāvs, kādreizējais pirmskara Latvijas izlases uzbrucējs. 60. gadu otrajā pusē Balderis startēja Rīgas “RVR” komandā vietējos turnīros. Vēlāk “RVR” sastāvā PSRS čempionātā B klasē (1967/1968, 1968/1969), kam līdztekus startēja arī Rīgas “Dinamo” sastāvā.

Kopumā Rīgas “Dinamo” komandā PSRS čempionātos aizvadīja 15 sezonas, no 1967./1968. līdz 1976./1977. gada sezonai un no 1980./1981. līdz 1984./1985. gada sezonai. Bija “Dinamo” spēlētājs komandas pacēluma gados, kad trenera Viktora Tihonova vadībā “Dinamo” aizcīnījās no PSRS trešā līmeņa čempionāta līdz Augstākajai līgai. Trīs gadus, no 1977./1978. līdz 1979./1980. gada sezonai, spēlēja Maskavas “CSKA” (latviskoti arī “ACSK”) komandā, kuras sastāvā visus trīs gadus kļuva par PSRS čempionu (1978, 1979, 1980). 1976./1977. gada sezonā bija PSRS Augstākās līgas vērtīgākais spēlētājs. Divas sezonas PSRS Augstākās līgas rezultatīvākais spēlētājs (1976/1977, 1982/1983), bet trīs sezonas šīs līgas labākais vārtu guvējs (1975/1976, 1976/1977, 1984/1985). PSRS Augstākajā līgā aizvadījis 462 spēles, kurās sakrāja 333 vārtu guvumus un 247 rezultatīvas piespēles.

PSRS U-19 izlases sastāvā izcīnīja zelta godalgas jauniešu (U-19) Eiropas čempionātā, kas notika 1970. gada decembrī – 1971. gada janvārī Prešovā, Čehoslovākijā (tag. Slovākijā). Balderis bija šī turnīra labākais vārtu guvējs.

PSRS izlasē spēlēja no 1975. gada novembra līdz 1985. gada aprīlim; tās sastāvā piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs (1980), piecos pasaules čempionātos (1976–1979, 1983), Kanādas kausa izcīņā (1976) u.c. turnīros. Trīs reizes kļuva par pasaules čempionu (1978, 1979, 1983), pa vienai reizei – vicečempions (1976) un pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvējs (1977). Turklāt 1977. gada pasaules čempionātā atzīts par turnīra labāko uzbrucēju, iekļauts čempionāta visu zvaigžņu izlasē – starta sastāvā. 1978. gada pasaules čempionāta labākais vārtu guvējs. Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā 1980. gadā kļuva par olimpisko vicečempionu.

1985. gadā beidza profesionāla sportista gaitas PSRS Augstākajā līgā un pārcēlās trenera darbā uz Japānu, kur strādāja no 1985./1986. līdz 1988./1989. gada sezonai. Kad 80. gadu beigās PSRS hokejistiem pavērās iespēja startēt NHL, 1989. gadā Balderis iekļauts NHL draftā, kur viņu 12. kārtā ar kopējo 238. numuru izvēlējās “Minnesota North Stars”. 37 gadu vecumā Helmuts Balderis debitēja NHL, kur aizvadīja 1989./1990. gada sezonu “Minnesota North Stars” (26 spēlēs 3 vārti un 6 rezultatīvas piespēles). Viņš bija pirmais Latvijā dzimušais hokejists, kas spēlējis NHL.

90. gados spēlēja dažādās Latvijas komandās, t.sk. “LNSS Energo” Krievijas trešā līmeņa sacensībās, kā arī “Vecmeistars” (Rīga), “Latvijas Zelts” (Rīga), “Essamika” (Ogre) vienībās Latvijas čempionātā. Vēlāk spēlēja amatieru un veterānu sacensībās.

1992. gada novembrī piedalījās atjaunotās Latvijas izlases pirmajās divās oficiālajās valstsacīkstēs, bija atjaunotās izlases pirmais kapteinis. Latvijas izlases treneris C grupas pasaules čempionātā 1993. gadā un B grupas pasaules čempionātā 1994. gadā. Viņa trenētā Latvijas izlase 1993. gadā uzvarēja C grupā, izcīnot tiesības spēlēt B grupā. Vēlākos gados Balderis bijis izlases delegācijā pasaules čempionātos menedžera statusā. Piedalījies hokeja organizatoriskajā darbā arī kā Rīgas Sporta pils direktors, Baldera Hokeja skolas (BHS) darbinieks un treneris, Latvijas Hokeja federācijas viceprezidents un valdes loceklis. Godinot Baldera ieguldījumu Latvijas hokejā, viņa numurs (Nr.19) izņemts no apgrozības valstsvienībā.

Dokumentālā filma “Leģenda. Helmuts Balderis” (2016; režisors Armands Tripāns):

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.12.2016-legenda.-helmuts-balderis.-dokumentala-filma.id92112/