Viens no izcilākajiem Latvijas pirmās brīvvalsts hokejistiem. Latvijas izlesē aizvadījis 32 spēles. Piedalījies četros pasaules čempionātos (1933, 1935, 1938, 1939) un olimpiskajās spēlēs (1936). Izlasē un klubos  trīsdesmitajos gados spēlēja kā uzbrucējs, to beigās arī kā aizsargs. Pamatā spēlētāja karjeru aizvadījis US komandā, bet vienu sezonu, dienesta laikā ASK rindās (1932./1933.). Divkārtējs Latvijas čempions US rindās. Bija arī hokeja spēļu tiesnesis. Izcēlās ar cīņassparu un spēju iedvesmot komandas biedrus

Daudzpusīgs sportists, ar panākumiem darbojies arī bendijā, basketbolā, futbolā, handbolā, volejbolā. Mācoties tehnikumā, trenējies pie daiļslidošanas un šaušanas čempiona Haralda Blaua. Kopā ar Latvijas studentu basketbola izlasi divreiz izcīnīja zelta godalgas akadēmiskajās vasaras sacensībās, un vienreiz  bronzu futbolā.  Arī Latvijas čempions basketbolā un rokasbumbā. 1947. gadā savās atmiņās Roberts Bluķis rakstīja: „Esmu nodarbojies ar daudziem sporta veidiem, bet sirds vienmēr ir piederējusi manam elkam – ledushokejam.”  Pēc kara spēlējis futbolu latviešu komandās Rietumvācijā.

Studējis LU Inženierzinātņu fakultātē un ieguvis būvinženiera diplomu. Studējis arī LU matemātikas fakultātē. Līdztekus darbam 60. gadu pirmajā pusē studēja Kanzasas universitātē (Lorensā), kur ieguva maģistra grādu civilajās inženierzinātnēs un augsnes mehānikā.