Latvijas valstsvienības uzbrucējs (1935. – 1940.). Aizvadījis 26 oficiālas valstsacīkstes, spēlējis trijos pasaules čempionātos (1935., 1938., 1939.), kā rezervists bija iekļauts Latvijas izlases sastāvā dalībai ziemas olimpiskajās spēlēs (1936.), taču turnīrā nespēlēja. Latvijas izlases 1939.gada turnejas laikā sniedza vērtīgas spaciālreportāžas par spēlēm pasaules čempionātā Šveicē. Spēlēja US komandas sastāvā un divreiz ieguva valsts meistara titulu. 1945./1946. gada sezonā vēlreiz (pirmoreiz 1940./1941.) kļuva par  Latvijas PSR čempionu Rīgas Dinamo komandas sastāvā. Pēc tam no 1949. – 1952. Rīgas Dinamo sastāvā, daļu no laika kā spēlējošais treneris.

Pēc kara Maskavā apmācīja krievu hokejistus un tiesnešus, iztulkoja krievu valodā hokeja spēles noteikumus. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados strādāja par hokeja treneri, bija Rīgas Dinamo administrators.

Spēlēja arī futbolu valsts futbola turnīros US sastāvā. Viens no ievērojamākajiem futbola tiesnešiem PSRS turnīros piecdesmitajos – šešdesmitajos gados.Tiesāja arī starptautiskas spēles, divreiz iekļauts PSRS labāko futbola tiesnešu sarakstā. Skoloja futbola tiesnešus, ievērojamākais audzēknis Miķelis Rubenis.

Ar pārtraukumiem studējis LU inženierzinātņu fakultātē. Vācu okupācijas laikā strādāja par ugunsdzēsēju. 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, nonāca Vācijā, taču šķirts no ģimenes un uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām atgriezās Latvijā.