Latvijas valstsvienības hokejists, izlasē aizvadījis 27 oficiālas valstssacīkstes, piedalījies trijos pasaules čempionātos (1935., 1938., 1939.) un ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā. Sāka spēlēt kā aizsargs, bet jau 1935. gada pasaules čempionāta beigās pārkvalificējās par uzbrucēju. Pēc trīs gadiem valstsvienībā atkal spēlēja aizsarga postenī. Izcēlās ar aukstasinību, pretinieka segšanas māku, taktisko izpratni, turklāt spēlēja ļoti korekti.

Hokeju sāka spēlēt Rīgas futbola klubā (RFK), taču 1932. gadā pārgāja uz ASK. Bija arī hokeja tiesnesis. 1934. gada maijā izdevums Dailes Magazīna, raksturojos ASK komandas aizsargu rakstīja: „Mīl kaitināt pretinieku un izvest to no sliedēm.”  Savukārt maiņas partneris un valstsvienības kapteinis Leonīds Vedējs savā atmiņās Paegli slavējis par aukstasinību un korekto spēles veidu.

Ar panākumiem spēlējis galda tenisu. Latvijas galda tenisa izlases sastāvā piedalījies divos pasaules čempionātos (1930. un 1931.), aizvadījis vienu oficiālo spēli Latvijas futbola valstsvienības sastāvā (1931.). Divdesmito un trīsdesmito gadu mijā bija Rīgas JKS bendija vienības kapteinis. 1040./1941.g. sezonā trenēja jaunos hokejistus.  Pēc Otrā pasaules kara Zviedrijā piedalījās galda tenisa sacensībās.

Paegle dienēja Latvijas armijā, vēlāk virsdienestā 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1944. gadā izceļoja uz Zviedriju. Bija aktīvs Daugavas vanagu Eskilstūnas nodaļas darbinieks Zviedrijā. Bija ļoti muzikāls, spēlēja dažādus mūzikas instrumentus. Eskilstūnas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes ilggadējs ērģelnieks.