Latvijas valstsvienības uzbrucējs, piedalījies četros pasaules čempionātos (1933., 1935., 1938., 1939.), ziemas olimpiskajās spēlēs (1936.). Hokeja čempionātos sāka piedalīties ASK sastāvā, kur aizvadīja piecas sezonas, trīs reizes iegūstot Latvijas meistara titulu. Pirms 1936./1937. gada sezonas pārgāja uz US, kur aizvadīja četras sezonas (vienu, sakarā ar toreiz spēkā esošajiem pārejas noteikumiem, izlaižot un nepiedaloties oficiālās sacensībās vienu gadu). 1935. gadā piedalījās akadēmiskajās ziemas meistarsacīkstēs Sanktmoricā un izcīnīja ceturto vietu. Kā spēlētājs izcēlās ar izrāvieniem, veiklām māņkustībām, un spēcīgiem metieniem pa vārtiem. Hokejā pamatpozīcija bija uzbrucējs, taču 40. gados spēlēja arī kā aizsargs un pat vārtsargs gadījumā, kad no laukuma bija noraidīts vienības pamatvārtsargs. Bija viens no savu komandu rezultatīvākajiem uzbrucējiem, tajā skaitā Latvijas valstsvienībā.   Pirmskara Latvijas valstsvienībā aizvadījis  31 spēli. Pirmajā pēckara Latvijas PSR čempionātā bija US komandas aizsargs. Pirmajā PSRS čempionātā (1946./1947.) spēlēja Rīgas Dinamo sastāvā. Epizodiski  (1949. – 1951.) trenēja PSRS čempionātos spēlējošo Rīgas Daugava (iepriekš Dinamo).

Pēc Otrā pasaules kara vadīja hokeja tiesnešu apmācību, trenēja jaunos hokejistus. Sagatavojis hokeja metodiskos materiālus, tajā skaitā grāmatu Hokejs (Rīga 1951., pārstrādātais izdevums 1955.), publikācijas žurnālā Fiziskā kultūra (līdz 1955. gadam laikraksta Sports priekštecis). No 1951. – 1957. gadam LPSR hokeja sekcijas, vēlāk LPSR Hokeja federācijas prezidents. Pirmais sporta meistars hokejā  Latvijas PSR (1949.). Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1966.) par sasniegumiem volejbolā.

Ar izcilību pabeidzis Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtu no 1952. – 1979. gadam bija LVFKI (tagad LSPA) sporta spēļu katedras  vadītājs un docētājs, studentus galvenokārt izglītojot volejbola gudrībās. Daudzpusīgs sportists – spēlēja arī bendiju, basketbolu, volejbolu,