Latvijas valstsvienības uzbrucējs. Aizvadījis sešas spēles, spēlējis Eiropas čempionātā (1932.) un pasaules čempionātā (1933.). Latvijas meistarsacīkstēs spēlējis četras sesonas, visas RFK sastāvā. Bija viens no rezultatīvākajiem kluba uzbrucējiem. Izcēlās ar slidojuma ātrumu, pārdomātām piespēlēm, zibenīgiem metieniem pa vārtiem.

Ē. Pētersons bija viens no visu pirms kara laika izcilākajiem latviešu futbolistiem, aizvadījis visvairāk oficiālo valstsacīkšu Latvijas futbola izlasē (63).

Studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā. Padomju okupācijas laikā (1940. – 1941.) strādāja LPSR Dzelzceļa pārvaldē. To turpināja darīt arī sekojošajā nacistu okupācijas laikā. Otrā pasaules kara beigās nonāca Vācijā, pēc kara mitinājās dažādās bēgļu nometnēs. Četrdesmito gadu beigās pārcēlās uz dzīvi ASV, kur kļuva par būvuzņēmēju. Pēc Ē. Pētersona nāves viņa atraitne Mirdza aicināja atvadu ziedu vietā ziedot sporta laukuma izbūvei Garezerā (Trīriversā, Mičiganā), kā rezultātā Garezerā tika ierīkots un 1989. gadā atklāts Ē. Pētersona vārdā nosauktais sporta laukums.