Petrovskis Ādolfs

Vārds personas dokumentos – Adelfijs.

Uzbrucējs, valstvienībā spēlējis nepārtraukti, sākot no pirmās oficiālās spēles līdz pat 1938. gada pasaules čempionāta pēdējai spēlei Prāgā. Piedalījies trijos pasaules čempionātos (1933., 1935., 1938.), Eiropas čempionātā (1932.) un ziemas olimpiskajās spēlēs (1936.). Trīskārtējs Latvijas čempions, divreiz ASK un vienreiz US sastāvā. Bija hokeja spēļu tiesnesis. Sākumā hokeju spēlēja gan kā aizsargs, gan uzbrucējs, taču vēlāk kļuva par vienu no izcilākajiem tā laika Latvijas hokeja uzbrucējiem. Izcēlās ar taktikas izpratni, pozicionāli pareizu spēli, uzbrukuma veidošanas prasmi, precīzām piespēlēm. Bija pašaizliedzīgs hokejists, kurš devās palīgā savai komandai arī tad, kad bija guvis kādu traumu.

Kad 1938. gadā par disciplināriem pārkāpumiem (ārpus laukuma pasaules čempionāta laikā) LZSS Ā. Petrovski diskvalificēja uz mūžu, tas bija būtisks zaudējums gan US komandai, gan Latvijas valstsvienībai. Izlasē aizvadījis 26 oficiālās spēles. Spēlējis arī bendiju, basketbolu, futbolu, bet priekšroku deva hokejam.

Pēc Rīgas 1. ģimnāzijas absolvēšanas ar pārtraukumiem studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tautsamniecības nodaļā. Trīsdesmito gadu pirmajā pusē bija latviešu nacionālistu politiskās organizācijas Pērkoņkrusts biedrs. Otrā pasaules kara laikā bija latviešu leģionā. Kara beigās guva smagus ievainojumus. Pēc kara izceļoja uz ASV. Latviešu organizācijas Daugavas vanagi biedrs.

Ir saglabājies laikabiedra Leonīda Vedēja vērtējums publikācijā “Neatkarīgās Latvijas hokejisti”, kurā lasām sekojošo: “26 reizes valstsvienībā spēlējis Ādolfs Petrovskis. Ādolfs bija mūsu uzbrukumu smadzenes. Būdams viduvējs slidskrējējs, viņš tomēr bija apdāvināts spēles gaitas veidotājs un izpildītājs. Viņa piespēles bija ļoti pārdomātas un precīzas. Viņa spējas ieņemt brīvu vietu un atbrīvoties no pretinieka bija apbrīnojamas. Žēl tikai, ka Ādolfa dzīvesveids ārpus sporta laukuma bija nepieņemams.”