Latvijas valstsvienības uzbrucējs, izlasē aizvadījis 19 oficiālās valstssacīkstes, piedalījies divos pasaules čempionātos (1938., 1939.). Kaut arī izlasē debitēja tikai 1937. gadā, bija Latvijas pirmās brīvvalsts laika rezultatīvākais hokejists, kurš oficiālajās sacensībās guvis deviņus vārtus. Hokeju sāka spēlēt ASK komandā trīsdesmito gadu vidū, sākumā dublieru komandā, taču drīz vien izcīnīja vietu pirmajā vienībā. Kluba rindās aizvadīja piecas sezonas un trīs reizes kļuva par valsts čempionu.  Bija viens no talantīgākajiem Latvijas hokejistiem. 1938. gadā, kad L. Putniņam bija 17 gadi, laikraksts Sporta pasaule žurnālists Arnolds Šmits rakstīja: „Par Putniņu jāsaka, ka zināmā mērā viņu gribās pat jau tagad uzskatīt par Latvijas vislabāko ledushokeja uzbrucēju, kas ar savu teicamo šeibes vešanas māku un koka tehniku pārspēj jau pašus labākos vecos spēlētājus.”

Spēlējis arī bendiju Latvijas PSR čempionātā 1940./1941. gada sezonā, kā arī futbolu un basketbolu, nodarbojies ar vieglatlētiku, kur labus panākumus guva diska mešanā un lodes grūšanā. Latvijas futbola valstsvienībā aizvadījis trīs oficiālas valstsacīkstes (1938. – 1939.).

Otrā pasaules kara laikā strādāja dzelzceļa dienestā. Kara beigu posmā mobilizēts Latviešu leģionā. Kritis karā, saskaņā ar dažādām  ziņām,  Rietumprūsijā, Pomerānijā, Ziemeļvācijā.