Latvijas valstavienības aizsargs, piedalījies pirmajās deviņās oficiālajās valstsacīkstēs, Eirpas čempionātā bija izlases kapteinis (1932.), pasaules čempionātā 1933. Valsts čempionātos piecas sezonas spēlēja Union vienībā, kā arī vienu sezonu LSB komandā. Bija atlētisks hokejists, prata pielietot savas auguma priekšrocības, sedzot un apturot pretinieku.

Ar panākumiem spēlēja futbolu, spēlēja arī bendiju, piedalījās airēšanas sacensībās. Bija futbola tiesnesis. Trīsdesmito gadu beigās par sporta jautājumiem atbildīgais darbinieks Rīgas pilsētas būvju valdē. Jaunībā ziemās dzīvoja Maskavā, kur viņa tēvam bija apģērbu veikals un darbnīca. 1923. gada rudenī Reinbahs kopā ar vecākiem atgrieās uz dzīvi Latvijā. Studējis LU Inženierzinātņu fakultātes kultūrtehnikas nodaļā, bet studijas nepabeidza.

1940. gada rudenī PSRS varas iestāžu apcietināts par to, ka ar pretpadomju nolūkiemdemonstratīvi sveicināja fašistisko pieminekli „Brīvība”(Brīvības pieminekli Rīgā). Nopratināšanā I. Reinbahs uzvedās izaicinoši, apmeloja padomju valdību un Staļina konstitūciju. Par to viņam 1941. gada maijā piespriests sods – pieci gadi labošanas darbu nometnē. Izvests un ieslodzīts Sevvostlagā, Sverdlovskas apgabalā Krievijā, kur arī miris. Piemiņas plāksne atrodas Suntažu kapos (Ogres novadā).

Indriķis Reinbahs — Latvijas hokeja izlases kapteinis un valsts patriots