Lai atšķirtu no dēla un mazdēla saukts Harijs Vītoliņš I. Dēls Harijs Vītoliņš II – hokejists, pēc Latvijas neatkarības atgīšanas LHF ģenerālsekretārs, mazdēls Harijs Vītoliņš III, spēlējis NHL, Latvijas valstsvienības centra uzbrucējs, izlases kapteinis, vēlāk Latvijas un arī Krievijas hokeja izlašu treneris.

Harijas Vītoliņš I Latvijas valstsvienības uzbrucējs, piedalījies piecās oficiālās valstssacīkstēs, pasaules čempionātā (1939.), bija valstsvienības rezerves uzbrucējs 1938. gada pasaules čempionātā, bet turnīrā nespēlēja. Latvijas čempionātā spēlēja ASK komandā, divkārtējs valsts meistara titula ieguvējs (1938., 1939.).

Pēc kara spēlēja PSRS čempionātos (1946. – 1956.) Rīgas Dinamo (sauktu arī par Daugava) , bija šīs komandas kapteinis. No piecdesmito gadu beigām divdesmit gadus strādāja par treneri. Viņa trenētās komandas vairākkārt kļuva par LPSR čempioniem. Tiesāja hokeja spēles. Trīsdesmitajos  gados H. Vītoliņa I ampluā bija uzbrucējs, četrdesmitajos pārkvalificējās par aizsargu un kļuva par vienu no ievērojamākajiem sava laika hokeja aizsargiem Latvijā un arī PSRS čempionātos. Izcēlās ar enerģisku cīņu un spēju aizraut komandas biedrus. Prasmīgi prata pielietot spēka spēli.

Spēlēja arī futbolu pussarga postenī. Otrā pasaules kara laikā bija ASK sporta laukuma pārzinis. Pēc trenera karjeras beigām, no septiņdesmito gadu vidus strādāja kolhozā Carnikava.