Starptautiskās hokeja federācijas (toreiz LIHG ) kongresā Berlīnē nolēma, ka 1933. gada pasaules čempionāts hokejā notiks Prāgā, kas apsteidza pārējās pretendentes uz sacensību rīkošanu: Cīrihi, Davosu, Londonu, Milānu, Parīzi.
LZSS 1932. gada 29. oktobra valdes sēdē tika ierosināts atdalīt bendija un hokeja saimniecības. Taču valde šo ierosinājumu neatbalstīja un vienīgi no trīs līdz pieciem palielināja bendija-hokeja sekcijas biedru skaitu. Nesadalīšanas faktam drīz vien nebija nekādas nozīmes, jo 1932./1933. gada sezona bija pēdējā, kurā norisinājās Latvijas meistarsacīkstes bendijā.
Latvijas hokejam nozīmīgs bija arī fakts, ka 1932. gada novembrī un decembrī sešos turpinājumos iknedēļas žurnālā Stadions tika nodrukāti hokeja noteikumu tulkojumi latviešu valodā.
Tajā pašā laikā LZSS apstiprināja jaunās sezonas budžetu, kurā nebija paredzēti izdevumi hokejistu braucienam uz pasaules čempionātu Prāgā. Neskatoties uz to savienība izskatīja iespēju komandai doties uz čempionātu, kas nozīmēja to, ka izdevumi braucienam jārod ārpus LZSS budžeta. Tāpēc tika nolemts dibināt speciālu fondu līdzekļu vākšanai. Taču ziema nesteidzās un arī fonds nepildījās. Hokeja sezona iešūpojās tikai 1933. gada janvāra sākumā.
Latvijas izlases sastāva komplektāciju LZSS valde nolēma uzticēt vienam cilvēkam – juristam Nikolajam Kavasam. Tiesa, piekomandējot viņam kā padomdevējus A. Liepiņu, V. G.Hollu un A.Zirni. Aizkavējušās ziemas un dažādu organizāciju atšķirīgo plānu dēļ izpalika arī valstsvienības pārbaudes sacīkstes.
„Kaut gan lielas grūtības radīja vajadzīgo līdzekļu sagādāšana, tomēr iespēja redzēt pasaules spēcīgākās komandas un arī ar viņām sacensties radīja vajadzīgo sajūsmu, tā kā pa daļai ar savienības, pa daļai ar personīgiem un savu biedrību dotiem līdzekļiem mūsu komanda tomēr šais sacīkstēs piedalījās,” – jau pēc čempionāta savā oficiālajā pārskatā rakstīja LZSS. Būtisks atvieglojums dalībai bija arī tas, ka rīkotāji čehi sedza brauciena izdevumus savā teritorijā un 13 dalībnieku uzturēšanās izdevumus sacensību laikā Prāgā.
Latvijas valstsvienībā Prāgā laukumā devās LZSS valdes apstiprinātie 11 hokejisti: vārtsargi Herberts Kuške (Union), Pēteris Skuja (rezervē, RFK); aizsargi Arvīds Jurgens (ASK), Indriķis Reinbahs (Union), Leonīds Vedējs (US); uzbrucēji Roberts Bluķis, Arvīds Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Herberts Keslers, Johans Skadiņš (visi Union), Ēriks Pētersons (RFK). Pārstāvis Pauls Frēlihs.
Izlases kandidātu saraksts bija plašāks un starp kandidātiem startam čempionātā bija arī Aleksejs Auziņš un tobrīd tikai 16 gadus vecais Union vienību pārstāvošais dāņu tautības talants Jergens Hvīds, kurš gan kā Dānijas pilsonis startēt Latvijas izlasē nevarēja, bet bijis lielisks Union un ASK spēlē 14. februārī, kad liela daļa izlases kandidātu spēlēja viens pret otru par spēcīgākās komandas titulu galvaspilsētā.
Savus kostīmus pēc LZSS valdes lēmuma izlasei deva ASK vienība. Pēc pieteikumā norādītā tērpiem bija jābūt violetā krāsā, bet pēc preses ziņām mūsu valstsvienības formas tērpi Prāgā bija zilā krāsā. Līdzīgi kā 1932.gada Eiropas čempionātā spēlētājiem bija jālieto savas nūjas.
Latvijas izlases spēles pasaules čempionātā Prāgā Zimní stadion arēnā, kas bija mākslīgā ledus slidotava zem atklātas debess:
Priekšsacīkstēs C apakšgrupā:
- februārī Zimní stadion Latvija – Šveice 1:5 (0:3, 0:1, 1:1). Vārtus guva Petrovskis.
20. februāris Zimní stadion Latvija – Ungārija 0:3 (0:1, 0:1, 0:1).
Gandarījuma turnīrs:
- februāris Zimní stadion Latvija – Itālija 2:0 (1:0, 0:0, 1:0). Abus vārtus guva Jurgens.
- februāris Zimní, stadion Latvija – Rumānija 0:1 (0:1. 0:0, 0:0).
Prāgā, 12 valstu konkurencē Latvijai 10. vieta.
Kategorijas izvēle