Latvijas pirmskara hokeja paaudzei šī  bija visbagātīgākā starptautiskā sezona. Jau  priekšdarbi jaunajai sezonai liecināja par mērķtiecīgiem plāniem.Salīdzinoši laicīgi tika uzsākta hokejistu sagatavošana, starptautisko spēļu plānošana un izlases sastāva komplektēšana. Tika padomāts arī par valstsvienības rezervēm – tika veidota Latvijas B komanda jeb otrā izlase. Tika risināts arī jautājums par ārzemju trenera piesaisti valstsvienībai, tomēr tas neizdevās un Latvijas valstsvienību 1937./1938. gada sezonā trenēja LZSS un ASK hokeja sekcijas vadītājs Jurgens.

Sākoties salam, LZSS valde 7. decembra sēdē lēma, ka izlases ledus treniņus būtu vēlams organizēt vienu reizi nedēļā A. Jurgena pārraudzībā,  un pirmais ledus treniņš plānots 22. decembrī ASK slidotavā, kur „būs pieietamas arī siltās dušas”. Tomēr pirmais izlases treniņš notika ātrāk, jau 15. decembra vakarā. LZSS valde arī lēma: „Lai noskaidrotu ledushokeja valsts vienības dalībniekus un sagatavotos paredzētām valstu sacīkstēm organizēt divas pārbaudes sacīkstes starp sastādītām A un B vienībām”. Komandu sastāvi atgādināja sīvāko konkurentu US un ASK cīņu, tikai ar to izņēmumu, ka pirmās komandas pamatsastāvu veidoja US hokejisti plus trīs no ASK, bet B komandas sastāvā  starp ASK hokejistiem bija trīs US hokejisti.

Abu vienību saspēles precizitāti un ripas vadīšanu stipri apgrūtināja stiprā snigšana spēles laikā. Pirmā trešdaļa noslēdzās ar rezultātu 2:0 A komandas labā un abus vārtus guva R. Bluķis. Otrajā periodā L. Putniņš panāca 3:0, bet trešajā viņš guva arī savus otros vārtus – 4:0. Ar šādu rezultātu sacensība arī noslēdzās. Otrajā abu valstsvienības pārbaudes spēlē, kas notika 6. janvārī, tieši pirms došanās uz pārbaudes spēli Polijā, noslēdzās ar A komandas 4:1 uzvaru.

8.janvāra vakarā Varšavā Latvijas un Polijas izlašu spēle norisinājās vairāk nekā 2000 skatītāju klātbūtnē prožektoru apgaismojumā. Latvijas valstsvienība laukumā izgāja labākajā sastāvā. Pirmā trešdaļa, kas norisinājās ar nelielu poļu hokejistu pārākumu noslēdzās 1:1, jo uz mājinieku vārtu guvumu viesi atbildēja ar precīzu Bluķa raidījumu. Otrajā trešdaļā komandām neizdevās gūt vārtus. Neveiksmīgs Latvijas hokejistiem izvērtās pēdējā perioda sākums, kad jau ceturtajā minūtē, burzmā pie mūsu vārtiem, acīgāki bija poļi – 2:1. Lai kā arī pēc tam centās abas izlases, rezultāts nemainījās un laukuma saimnieki svinēja uzvaru.

Atbildes spēle Rīgā notika LSB laukumā 23. janvārī  un bija raisījusi vēl nebijušu interesi skatītājos – ap 2000 spēli redzēt gribošo. Latvijas valstsvienība laukumā devās jaunajās US zili sarkanajās formās ar valsts ģērboni uz krūtīm. Pirmajā trešdaļā ripa, kas bija raidīta no laukuma centra, atsitās pret mūsu izlases kapteini Vedēju, mainīja virzienu un ielidoja Latvijas vārtos – 0:1. Neskatoties uz mājinieku spiedienu turpmākajā spēles gaitā, rezultāts palika nemainīgs un Latvijai minimāls zaudējums. Pēc šīs spēles arī tika pieņemts galīgais lēmums par Latvijas izlases startu pasaules čempionātā Prāgā un noteikts valstsvienības galīgais sastāvs. Nelaime tikai tā, ka līdz izbraukšanai atlikušajā nedēļā valstsvienībai nebija iespēju trenēties jo bija plānots aizvadīt arī spēles pret lietuviešiem. Tomēr valstvienības spēles Viļņā atkušņa dēļ nenotika.

Pa ceļam uz pasaules čempionātu valstsvienība spēlēja Rumānijā uz mākslīgā ledus un sacensību noraudzījās 2500 skatītāju, varbūt pat vairāk, jo stadions bija pārpildīts. Pirmajā periodā pēc Arvīda Pētersona piespēles Latviju vadībā izvirzīja Ā. Petrovskis. Jau otrās trešdaļas pirmajā minūtē mājinieki rezultātu izlīdzināja. Tomēr perioda izskaņā pēc Putniņa raidījuma, atsitusies pret Zilpaušu, ripa ielidoja rumāņu vārtos – 2:1. Lai arī kā, daudzo skatītāju nemitīgi atbalstīti, centās Rumānijas spēlētāji, rezultāts nemainījās un Latvija svinēja uzvaru.

Pa ceļam uz Prāgu 9. februārī tika aizvadīta arī spēle Budapeštā. Kur cīņa ar Ungārijas valstsvienību noslēdzās neizšķirti 2:2. Dienu vēlāk Prāgā notika LIHG kongress un pasaules čempionāta grupu izloze. Sacensībās startējošās komandas tika salozētas trīs, nevis četrās grupās kā bija plānots iepriekš. Divās grupās pa piecām un vienā četras komandas. Latvija tika ielozēta otrajā (B) apakšgrupā kopā ar ASV, Lielbritānijas Norvēģijas un Vācijas izlasēm.

Pirmā spēle pret Norvēģiju norisinājās 12 000 skatītāju klātbūtnē. Neskatoties uz Latvijas komandas dominanci laukumā, spēles pamatlaiks noslēdzās neizšķirti 1:1 un , saskaņā ar reglamentu, bija jāaizvada 2X5 minūšu papildlaiks, kura laikā Latvijai savu dominanci tomēr izdevās apliecināt un izcīnīt uzvaru ar 3:1.

Pirms Latvijas – ASV spēles, kuru noraudzīties bija ieradušies līdz pat 6 000 skatītāju, notika neliels kuriozs. Prāgas publika ar lielu interesi gaidīja amerikāņu debijas spēli. Tomēr iegadījās, ka pirmie laukumā izslidoja Latvijas hokejisti zilajās US formās ar stilizētu pūci un burtiem US uz krekliem. Ieraugot šo abreviatūru, daļa no skatītājiem un arī preses pārstāvjiem nodomāja, ka laukumā ieradušies amerikāņu (US – United States) izlase. Šā iemesla dēļ prese mūsu izlasei veltīja daudz vairāk uzmanības nekā iepriekš bija plānots. Kļūda tika apjausta tikai tad, kad laukumā ieradās īstā ASV izlase. Sacensība beidzās ar minimālu 1:0 ASV izlases uzvaru un vienīgos vārtus mūsējie zaudēja otrajā periodā. Arī pret Vāciju tika aizvadīta lieliska spēle un piedzīvots minimālais 0:1 zaudējums. Pret Lielbritāniju gan nācās piekāpties ar 1:5.

Jau čempionāta laikā rīcības komiteja, kurā ietilpa visu dalībvalstu pārstāvji, nolēma, ka gandarījuma turnīrs netiks aizvadīts. Šāds lēmums nebija nekas jauns jo arī iepriekšējos čempionātos ne reizi vien dažādu iemeslu dēļ gandarījuma turnīrs tika atcelts.

Čempionāta laikā Latvijas valstsvienība  un delegācijas vadītājs apmeklēja pieņemšanu Latvijas vēstniecībā Čehoslovākijā. Tās laikā Plūme sūtnim pasniedza dāvanu – pudeli Latvijas degvīna.  Tikai pēc 20 gadiem komandas kapteinis Vedējs atklāja, ka dārgajā dāvanā nebija vis Latvijas degvīns, bet gan parasts Varšavas stacijas ūdens. Par nedarba autoriem, pēc V. Čikas un G. Gubiņa grāmatā minētā , tiek uzskatīti Roberts Lapainis un Edgars Klāvs.

Latvijas valstsvienības spēles Prāgā

B apakšgrupa

11. februāris Zimní Stadion Latvija – Norvēģija 3:1 (1:0, 0:1, 0:0, 2:0). Vārtus guva: Klāvs – 2, Putniņš.
12. februāris Zimní Stadion Latvija – ASV 0:1 (0:0, 0:1, 0:0).
13. februāris Zimní Stadion Latvija – Vācija 0:1 (0:0, 0:1, 0:0).
14. februāris Zimní Stadion Latvija – Lielbritānija 1:5 (0:1, 0:2, 1:2). Vārtus guva: Putniņš.

Latvijas valstsvienības sastāvs Prāgā: vārtsargi Roberts Lapainis; aizsargi Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs; uzbrucēji Aleksejs Auziņš, Roberts Bluķis, Edgars Klāvs, Arvīds Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Ludvigs Putniņš, Kārlis Zilpaušs.

Vērtējot atsevišķu spēlētāju sniegumu , visvairāk tika izcelts un, tas bija lasāms arī čempionāta  organizatoru presē, mūsu vārtsargs Roberts Lapainis, kurš Prāgā tika iesaukts par mazo kanādieti. Par otro zvaigzni pašmāju prese atzina jauno talantīgo uzbrucēju Ludvigu Putniņu.

Pēc valstsvienības atgriešanās Rīgā LZSS valde slēgtā sēdē izskatīja ārkārtas gadījumu par nesportisku Ā. Petrovska uzvedību Prāgā  un diskvalificēja viņu uz mūžu. Par jautājumu ziņojis treneris Jurgens. Acīm redzot LZSS nevēlējās izplatīt nesmukumu un konkrētais diskvalifikācijas iemesls netika sniegts. Leonīds Vedējs vēlāk savās atmiņās minēja, ka Prāgā Petrovskis kopā ar savu draudzeni, neskaidru iemeslu dēļ, esot mēģinājuši no viesnīcas paslepus iznest divas gultas segas. Notikumā esot bijusi iesaistīta arī policija.