Jegorovs, kurš darbā ar Daugavu (RVR) bija guvis atzīstamus panākumus, kopš pavasara strādāja PSRS Hokeja federācijā Maskavā. Par Daugavas galveno treneri iecēla sverdlovskieti Grigoriju Firsovu. Komandas sastāvu papildināja Grabovskis un Spāde. Uz ledus mūsējie pirmo reizi izgāja septembra sākumā. Drīz vien Rīgā ieradās arī Čeļabinskas, Novosibirskas, Kazaņas, Novokuzņeckas, Ļeņingradas un Permas hokejisti. Lūk, kā bija mainījusies situācija – vēl nesen rīdzinieki meklēja treniņiem piemērotus apstākļus Krievijā, tagad krievi brauca trenēties pie mums. “Daugavas” stadiona balvas izcīņā uzvarēja Novokuzņeckas vienība; mūsējie palika ceturtajā vietā.

PSRS meistarsacīkstes ievadīja priekšsacīkstes. Daugava turnīru uzsāka ar piecpadsmit spēlēm savā laukumā. Mūsējo pirmie pretinieki bija Voskresenskas Himik. Spēle sākās daudzsološi – Bušs izvirzīja vadībā Daugavu, bet spēles beigās rīdzinieki piedzīvoja sagrāvi (2:7). Pēc tam mūsējie pieveica Novokuzņeckas Metalurgu (5:3) un diezgan negaidīti panāca neizšķirtu pret spēcīgo Maskavas Lokomotīvi (3:3), bet tad sekoja četri zaudējumi pēc kārtas. Sevišķi sāpīga bija neveiksme pret Omsku. Spēles sākumā Daugava ieguva divu vārtu pārsvaru, un nekas neliecināja, ka gaidāms kārtējais zaudējums. Izšķirošo ripu omskieši iemeta pašās beigās, spēlējot mazākumā (3:4). Otro uzvaru Daugava izcīnīja pret Permas Molot (4:3). Daudzsološi sākās spēle pret Ļeņingradas ASK. Diemžēl, savainojumu guva aizsargs Siņicins. Treneris neuzticējās jaunajiem hokejistiem un turpināja spēli ar trim aizsargiem. Beigās viņi pagura un sāka kļūdīties aizvien biežāk. Rezultātā – kārtējā neveiksme (3:5). Trešo uzvaru mūsējie guva pret Ļeņingradas Spartaku (4:2), taču tai atkal sekoja trīs zaudējumi.

Decembra beigās Rīgā notika divas starptautiskas draudzības spēles. Cīņā pret Kladno SONP rīdzinieki sagādāja patīkamu pārsteigumu. Viesi demonstrēja labu nūjas tehniku un taktisko briedumu, centās ievirzīt spēli lēnā gultnē, precīzi saspēlējoties un izmantojot visu laukuma plašumu. Rīdzinieki lika pretī ātrumu, neatlaidību un cīņas gribu. Spēle beidzās neizšķirti (3:3). Pret Somijas Strādnieku sporta savienības komandu Kajani TUL Daugavas pārsvars bija neapstrīdams (12:4).

Pēc tam atsākās PSRS meistarsacīkšu spēles. Elektrostaļā mūsējie pārliecinoši zaudēja (2:7), Sverdlovskā divu pastarīšu cīņā izlaida no rokām trīs vārtu pārsvaru (3:3), Kazaņā – atkal zaudēja (3:5), bet Kuibiševā beidzot guva uzvaru (3:0). Turpmāk Daugava cīnījās otrajā finālgrupā par 11.–20. vietu. Rīdzinieki spēlēja ļoti nevienmērīgi. Uzvaras mijās ar zaudējumiem, pēdējo gan bija vairāk. Labā nozīmē izcēlās vienīgi maiņa Reps–Krastiņš–Salcevičs, īpaši Krastiņš. Turnīra noslēgumā pēdējās četras komandas izcīnīja vienādu punktu skaitu. Papildrādītāji izvirzīja Daugavu 17. vietā. Hokeja speciālisti neveiksmēs vainoja G.Firsovu, kurš tikpat kā nemaz nelaida laukumā jaunos pašmāju hokejistus Grabovski, Spādi, Strautu, Veisu.

Daugava sastāvs:

vārtsargi:   Jevgeņijs Kartoviščenko, Anatolijs Micītis, Broņislavs Samovičs

aizsargi:     Jurijs Antonovs, Kārlis Apsītis, Ēvalds Grabovskis, Eduards Kļaviņš, J.Mihailovs, Jevgenijs Siņicins

uzbrucēji:  Aleksejs Antonovs, Jurijs Bistrovs, Andris Bušs, Iļja Fridmans, Georgijs Judins, Gunārs Krastiņš, Anatolijs Malahovs, Jurijs Očņevs, Juris Reps, Zigvards Salcevičs, Verners Spāde

galvenais treneris: Grigorijs Firsovs

Rezulatīvākie spēlētāji: Gunārs Krastiņš – 14, Andris Bušs – 12, Jurijs Bistrovs – 10, Iļja Fridmans – 10, Juris Reps – 10, Georgijs Judins – 8, Anatolijs Malahovs – 8, Zigvards Salcevičs – 8, Jurijs Antonovs – 5, Jurijs Očņevs – 5.